O, 16.08.2022.

Blokķēde Amazones aizsardzībai: kā tehnoloģijas nāk palīgā lietus mežam

Saruna ar blokķēdes uzņēmuma vadītāju
Annija Vīnkalna
, Ārvalstu ziņu redaktore
Blokķēde Amazones aizsardzībai: kā tehnoloģijas nāk palīgā lietus mežam
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 2
Foto: AFP/SCANPIX

Viņa ir 25 gadus veca. Viņa ir ķīmijas inženiere. Un viņa dibinājusi uzņēmumu, kas ar blokķēdes tehnoloģiju aizsargās bioloģisko daudzveidību Amazones lietus mežā.

Brazīliete Barabara Šokita šomēnes viesojās RIGA COMM konferencē un sarunā ar portālu TVNET pastāstīja par savu biznesa ideju un ceļu uz panākumiem.

- Par blokķēdi runā daudz, bet ne visiem ir skaidrs, kas tā tāda īsti ir. Vai vari vienkāršiem vārdiem pastāstīt, ar ko nodarbojas tavs uzņēmums?

Jā, mūsu industrija ir tāda, ka mēdz būt grūti izskaidrot. Vienkāršiem vārdiem - "GeneCoin" padara piegādes ķēdi caurspīdīgu. Daudzi cilvēki nezina, no kurienes nāk viņu lietoto produktu sastāvdaļas. Piemēram, 50% no visiem ASV izrakstītajiem medikamentiem sastāvā ir augi no lietus mežiem. Amazones augi izmantoti arī ļoti daudzu kosmētisko līdzekļu ražošanā. Šīs sastāvdaļas ir mūsu ikdiena, kaut arī paši varbūt to nemaz nezinām.

Cilvēki no vietējām kopienām šos augus novāc, lai kosmētikas un farmācijas industrijai būtu nepieciešamās izejvielas. Mēs pietiekami daudz nezinām par šo ārkārtīgi svarīgo uzdevumu - lietus mežu aizsargāšanu, lai šie izejmateriāli nekad nebeigtos.

To nesaku tikai es. Arī ANO vērš uzmanību uz to, ka pasaules valstīm par to jārūpējas, kā arī attiecīgajām industrijām savā peļņā jādalās ar vietējām kopienām, lai tās arī turpmāk varētu gādāt par lietus mežiem.

"GeneCoin" parāda uzņēmumiem un patērētājiem, kādas puses iesaistītas produkta tapšanā. Iespējams, ka es atkal visu sarežģīju (smejas).  

Foto: AFP/SCANPIX

- Un kā tas praktiski darbojas?

Uzņēmums pagaidām ir agrīnā posmā. Mēs esam izstrādājuši izsekošanas aplikāciju, ko šīs kopienas lieto, kad strādā lietus mežos. Tiek reģistrēti dati, kuri uzreiz tiek ierakstīti blokķēdē. Dati ir caurspīdīgi un nemaināmi, tos nav iespējams ne viltot, ne noslēpt.

Kad kosmētikas vai farmācijas uzņēmums iepērk konkrētu sastāvdaļu, tas var redzēt, no kurienes tā nākusi, kādā veidā iegūta, kas to novācis. Var pārliecināties, ka šajā procesā nebija iesaistīts bērnu vai vergu darbs, ka tika nodrošināti pienācīgi apstākļi. Tā ir piegādes ķēdes pievienotā vērtība, kas ļauj uzņēmumiem pieņemt vislabāko lēmumu par izejvielu iegādi.

Nākotnē mēs gribam šo platformu attīstīt, lai uzņēmumi varētu dalīties peļņā ar vietējām kopienām, kuru darbs ir dabai draudzīgs.

ANO Nagojas protokols paredz - ja uzņēmums tirgo produktu, kura sastāvdaļas iegūtas no lietus meža, tad uzņēmumam ir jādalās ieņēmumos un jāinvestē tos dabas aizsardzībā tajā pašā vietā. Lietus meži mums dod ekonomisko labumu, kosmētiku un medikamentus, bet mums saņemtie labumi jāinvestē atpakaļ lietus mežā, lai nodrošinātu tā turpmāko pastāvēšanu.

Interesanti, ka šo protokolu parakstīja vairāk nekā 100 valstis un 80 valstis to jau iekļāvušas likumdošanā. Brazīlija bija viena no pirmajām. Kad uzņēmumi izmanto vietējos augus, tiem jāatmaksā 1% no produkta radītajiem ienākumiem. Uzņēmumi ir gatavi to darīt, bet problēmas sagādā informācijas iegūšana par to, kādā veidā izejviela iegūta. Parasti šajās industrijās sastopamas sarežģītas piegādes ķēdes ar daudziem posmiem. Piemēram, kosmētikas kompānija ražo šampūnu un nopērk izejvielu, kas tam dod augļu smaržu. Uzņēmums to iegādājas formā, ko uzreiz var pievienot šampūnam, bet izejviela pirms tam izgājusi sarežģītu ceļu no vietējās kopienas, kas lietus mežā novāca augus, caur dažādiem pārstrādes un ražošanas uzņēmumiem. Jau pēc viena vai diviem posmiem šīs ķēdes sākums vairs nav redzams. Iepērkot izejvielu, uzņēmumi pat nevar zināt, vai tā nākusi no Brazīlijas, Peru, Indijas vai citas pasaules vietas ar lielu bioloģisko daudzveidību.

Mēs izmantojam blokķēdi, lai visiem būtu pieejama uzticama informācija un lai uzņēmumi varētu ievērot likumdošanas prasības, atdodot dabas aizsardzībai daļu no ieņēmumiem.

Foto: AFP/SCANPIX

- Garas piegādes ķēdes ir necaurredzamas, un tajās bieži paslēpusies darbaspēka ekspluatācija. Blokķēde varētu kalpot arī šīs problēmas izgaismošanai.

Jā, blokķēdei ir arī šāds lietojums. Piegādes ķēdēs ir daudz posmu, informācija netiek nodota tālāk. Visbiežāk tas netiek darīts ar ļauniem nodomiem - informācija vienkārši pa ceļam pazūd vai arī viens posms to neuzskata par gana svarīgu, bet citā, vēlākā posmā šie dati būs nepieciešami. 

Blokķēde piedāvā kopīgu, nemaināmu datubāzi, ko var izmantot visas iesaistītās puses. Tā kā tajā ierakstītos datus nevar izmainīt vai viltot, visi var tai uzticēties.

- Tu esi 25 gadus veca, ķīmijas inženiere, uzņēmēja un ANO Jauno Zemes čempionu saraksta fināliste. Kā tu to visu paspēji?

Nepieciešams liels mērķis un aizrautība, lai turpinātu uz to iet. 

Nav tā, ka es būtu ārkārtīgi gudra vai atšķirīga no citiem cilvēkiem. Svarīgākais ir turēties pie sava mērķa, paturēt prātā ilgtermiņa nākotnes vīziju un katru kļūdu uztvert kā iespēju mācīties. Nedrīkst pieļaut, ka kļūdas liek apstāties.

Es pieļāvu daudzas kļūdas, pirms nonācu līdz tevis uzskaitītajiem sasniegumiem. Bet cilvēki par to parasti nerunā, un citiem šķiet, ka viss bija vienkārši - ka es nodibināju blokķēdes jaunuzņēmumu un viss gāja kā pa sviestu.

Visiem aiz muguras ir lietas, kas nav izdevušās. Viss noslēpums ir tajā, ka vienkārši jāturpina doties uz priekšu - arvien tuvāk un tuvāk mērķim.

- Vai tavā dzīvē bija kāds īpašs periods, kad sāki interesēties par tehnoloģiju un ilgtspējības jautājumiem?

Man vienmēr patikusi bioloģija. Lai arī izlēmu par labu ķīmijas inženierijas studijām, tik un tā centos izvēlēties ar bioloģiju saistītus kursus, kad bija tāda iespēja. Mana pirmā prakses vieta bija biotehnoloģiju uzņēmumā, kas tiešā veidā strādāja ar lietus mežiem un tamlīdzīgiem projektiem. 

Mani vienmēr fascinējis tas, kādas iespējas cilvēkiem spēj sniegt tehnoloģijas. Tās var atvieglot dzīvi, risināt dažādas sarežģītas problēmas. Es gribēju būt daļa no tā - arī kā izgudrotāja, nevis tikai tehnoloģiju patērētāja. 

Gribēju radīt risinājumus, kas kalpotu cilvēkiem.

Es vēlējos uzzināt vairāk par tehnoloģijām. Piedalījos hakatonos, gāju uz tehnoloģiju konferencēm. Satiku cilvēkus, kuri izgudroja fantastiskus algoritmus, lai atrisinātu kādu problēmu. Domāju - es taču varētu šo pašu algoritmu izmantot pilnīgi citā jomā, kur tas arī būtu ļoti noderīgs!

Es sāku tehnoloģiskos risinājumus adaptēt ar ilgtspējību saistītās idejās. Tā tas viss saplūda kopā.

Barbaras Šorkitas piecas dzīves mācības

  1. Izvēlies industriju, ko mīli (un neierobežo sevi tikai iegūtās izglītības rāmī).
  2. Nedrīkst vispirms radīt risinājumu un tad piemeklēt tam problēmu.
  3. Dodies laukā no biroja un runā ar cilvēkiem!
  4. Tiecies pēc izcilības un kļūsti vērtīga savā industrijā.
  5. Pieraksti savus mērķus un nepadodies!

- Cik daudz cilvēku strādā tavā uzņēmumā?

Mēs vēl esam ļoti neliels jaunuzņēmums, kurā strādā četri cilvēki. Trīs uzņēmuma dibinātāji un izstrādātājs, kurš komandai pievienojās nedaudz vēlāk.

- Šogad "Women in Tech" konferencē Stokholmā man ļoti interesanti šķita tas, ka daudzus ar ilgtspējību saistītus uzņēmumus dibinājušas tieši sievietes. Vai tev ir radies iespaids, ka sieviešu dibinātie uzņēmumi vairāk domā par ilgtspējību?

Es domāju, ka nosliekšanās ilgtspējīgu risinājumu virzienā tagad pastāv visās industrijās. Tiek parakstīti protokoli un starptautiskie līgumi, kā rezultātā tiek pieņemti jauni likumi, kuri uzņēmumiem un patērētājiem uzliek pienākumu rīkoties ilgtspējīgāk. Es to uzskatu par vispārīgu tendenci.

Tajā pašā laikā ir vēl viena tendence - sievietes arvien biežāk dibina un vada jaunuzņēmumus. Es domāju, ka tā ir šo divu tendenču simbioze. Manā skatījumā, šīs tendences nerodas viena no otras, bet tās vienkārši ir divas lietas, kas notiek vienlaicīgi.

- Tā kā tava uzstāšanās notika RIGA COMM ietvaros notiekošajā "Women in Tech" konferencē, pastāsti - kā ir būt sievietei-uzņēmējai tehnoloģiju industrijā? Vai sastopies ar kādām grūtībām?

Es esmu jauna, un es esmu sieviete. Ir gadījušās situācijas, kad cilvēki ir pārsteigti, ka esmu uzņēmuma vadītāja. It īpaši tāpēc, ka abi pārējie līdzdibinātāji ir vīrieši, turklāt vēl vecāki par mani. 

Dažreiz zvana viņiem, nevis man, lai apspriestu ar biznesu saistītas lietas. Ja uz tikšanos dodamies visi kopā, vispirms sāk runāt ar viņiem, nevis mani.

Taču es domāju, ka tas ir laika jautājums un ka cilvēki sāks pie tā pierast. Es esmu piedzīvojusi šādas situācijas, bet kopumā - nav bijuši nekādi ārkārtīgi nopietni gadījumi. Parasti cilvēki vienkārši ir pārsteigti, jo gaidīja, ka šajā industrijā strādājoša uzņēmuma vadītājs būs vecāks un pieredzējušāks.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu