Kāpēc Helovīnā mēs pārģērbjamies kostīmos?

Meitene Helovīna kostīmā.

FOTO: Unsplash

Nepastāv viens noteikts skaidrojums, kāpēc cilvēki Helovīnā mēdz pārģērbties dažādos kostīmos, tāpat arī nav zināma konkrēta pašu svētku izcelsme. Tas viss ir daudzu pasaules tradīciju sintēzes rezultāts.

Daudzi vēsturnieki uzskata, ka pārģērbšanās tradīcijas saknes meklējamas ķeltu svētkos “Sāvin” (Samhain), kas tika atzīmēti starp rudens ekvinokciju un ziemas saulgriežiem un nozīmēja ziemas sākumu, kas ķeltiem bija pazīstams kā tumšā sezona.

Šo svētku laikā “cilvēku acīm tika atklāta dievu pasaule”, rakstīts enciklopēdijā “Britannica”. Tomēr senajiem ķeltiem tā nebija nekāda izklaide, jo viņi uzskatīja, ka dievi mīl izspēlēt dažādus jokus ar cilvēkiem. Tieši tāpēc cilvēki šajā laikā mēdza pārģērbties par dažādiem zvēriem un nezvēriem, lai noslēptos no nelaimi nesošajiem gariem.

Dažus gadsimtus vēlāk Eiropā cilvēki šajā laikā mēdza pārģērbties kostīmos, kas bieži vien bija darināti no salmiem, un dziedāt un dejot, lai tiktu pacienāti. Skotu un īru imigranti šo tradīciju pēdīgi nogādāja Ziemeļamerikā, kur viss šis process beigās pārveidojās par izjokošanu un saldumu pieprasīšanu.

Helovīna kostīmi nepiedzīvoja savu uzplaukumu līdz 20. gadsimta vidum, kad Ņujorkas uzņēmēji Nets un Bens Kūperi nodibināja kompāniju, kas ražoja lētus un popkultūras iedvesmotus kostīmus. Kompānija “Ben Cooper, Inc.” deva iespēju bērniem pārtapt par saviem iemīļotajiem varoņiem no televīzijas vai komiksu grāmatām, kas rezultātā visvairāk tika piekopts Helovīnā.

Mūsdienās Helovīna kostīmi ir pamatīgs bizness. ASV Nacionālā mazumtirdzniecības federācija aplēsusi, ka amerikāņi katru gadu kostīmiem iztērē 3,2 miljardus dolāru lielu summu. Aptuveni pusmiljons no šīs summas tiek iztērēts, lai kostīmos ietērptu savus mājdzīvniekus.

Uz augšu