Jauna stāvus staigājoša pērtiķa fosilija radikāli maina priekšstatus par cilvēka evolūciju (6)

Starptautiska zinātnieku komanda atklāja, ka atrasta ir tēviņa skeleta daļas fosilija. Pērtiķis dzīvojis pirms teju 12 miljoniem gadu mežā, kas atradās mūsdienu Vācijas teritorijā. Skeleta kauli ir pārsteidzoši līdzīgi modernā cilvēka kauliem.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature”, zinātnieki secināja, ka iepriekš nezināmās sugas - danuvius guggenmosi – pārstāvji spēja ne vien veikli kāpelēt pa kokiem, bet arī pārvietoties uz divām kājām.

“Šis atklājums liek uzdot fundamentālus jautājumus par to, kā mēs iepriekš skatījāmies uz lielo pērtiķu un cilvēku evolūciju,” komentēja pētījuma vadītāja Medlina Boime.

Jautājums par to, kad pērtiķiem attīstījās spēja staigāt uz divām kājām zinātniekus fascinē jau kopš Čārlzs Darvins paziņoja, ka pērtiķis ir cilvēka sencis. Iepriekš atrastās stāvus staigājošu pērtiķu fosilijas atrastas Krētā un Kenijā un ir 6 miljonus gadu vecas.

Pētnieku grupa izpētīja vairāk nekā 15 tūkstošus kaulu no arheoloģisko atlieku krājuma, kas atrodas 70 kilometrus uz rietumiem no Vācijas pilsētas Minhenes. Rezultātā viņiem izdevās salīmēt kopā četru primātu fosilijas, kas dzīvojuši pirms 11,62 miljoniem gadu.

Vispilnīgāk salīmēt sanāca pieauguša tēviņa skeletu. Pērtiķis bijis 1 metru garš, 31 kilogramu smags un izskatījās līdzīgs mūsdienu bonobo pērtiķu sugas pārstāvjiem.

“Mēs bijām ļoti pārsteigti, kad redzējām, cik pērtiķa kauli ir līdzīgi cilvēka kauliem,” teica Boime.

Pateicoties labā stāvoklī esošajiem dažiem skriemeļiem, pirkstu un locekļu kauliem, zinātnieki varēja rekonstruēt to, kā šie pērtiķi pārvietojās. Izrādījās, ka pērtiķis spēja gan veikli kāpelēt pa kokiem, gan staigāt uz divām kājām kā cilvēks.

“Tas maina mūsu sapratni par agrīnā cilvēka evolūciju, jo iepriekš mēs domājām, ka tā norisinājās Āfrikā,” intervijā ar izdevumu “The Associated Press” teica Boime.