"Lielākā daļa cilvēku izmanto tikai pensiju 2. līmeni, kas, protams, ir labi. Tomēr parasti šādā veidā nav iespējams sasniegt tādu pensijas apjomu, kāds būtu vēlams - tam, pēc finanšu ekspertu viedokļa, būtu jābūt 70 - 80 % no personas pirms pensionēšanās laika ienākumiem. Aptaujas rezultāti rāda, ka tie respondenti, kas izmanto pensiju 3. līmeni, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu vai paši investē, jūtas pārliecinātāki par tiem, kas uzkrāj tikai 2. pensiju līmenī," uzsver Viļumsone.
Latvijā vairāk cilvēku izmanto pensiju 3. līmeni, nekā veic uzkrājumus skaidrā naudā vai depozītā. Statistika rāda, ka Latvijā aptuveni trešdaļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju veic uzkrājumus pensiju 3. līmenī. Lietuvā, papildu 2. pensiju līmenim, vēl starp biežākajiem uzkrājumu veidiem ir uzkrājumi skaidrā naudā vai depozītā, iemaksas pensiju 3. līmenī un uzkrājošā dzīvības apdrošināšana. Arī igauņi vairāk uzkrāj skaidrā naudā vai depozītā, kā arī pensiju 3. līmenī, bet uzkrājošā dzīvības apdrošināšana nav tik populāra. Toties aptuveni 15% aptaujāto Igaunijas iedzīvotāju investē vērstpapīros vai nekustamajā īpašumā, kas ir teju divreiz vairāk nekā Latvijā (7%) un Lietuvā.
"Uzkrāt pensionēšanās laikam, finanses vienkārši atliekot un neinvestējot, nav izdevīgākais veids, jo, augot inflācijai, samazinās naudas vērtība. Augot patēriņa cenām, mazāka kļūst naudas vērtība. Pensiju 3. līmeņa fondi, ieguldījumu apdrošināšana, vērstpapīri, nekustamais īpašums naudas vērtību ilgtermiņā audzē. Piemēram, no investīcijām pensiju 3. līmenī vidēji gada peļņa ir aptuveni 5%," stāsta Viļumsone.
"Luminor" pētījums par Baltijas iedzīvotāju paradumiem veikts sadarbībā ar tirgus pētījumu aģentūru "Norstat". Pētījuma ietvaros 2019. gada vasarā reprezentatīvā izlasē kopumā tika aptaujāti 3126 respondenti vecumā no 18-65 gadiem (Latvijā - 1012; Lietuvā - 1009; Igaunijā - 1105).