Ar aizvadītās nedēļas pirmo treniņu tika sasniegta “Vingruma maratona” trešdaļa. Jau ir izveidojusies zināma rutīna (šī vārda labajā nozīmē), ko darīt sporta zālē, kā iesildīties, kā trenēties un atsildīties, lai nākamajā dienā nesāpētu kādas saites vai muskuļi. Tas priecē.
Tajā pašā laikā joprojām par sevi liek manīt laika plānošana. Kad neizdodas tikt līdz “Vingruma klubam” nedēļas sākumā, un ir jāpagūst aizvadīt trīs treniņus trešdien, ceturtdien un piektdien, tad kopā ar agrajiem darba rītiem sestdienā var labi just, ka visa kā ir bijis mazliet par daudz, un ir iekrājies pamatīgs nogurums.
Tātad – joprojām jāmācās sadalīt laiku tā, lai starp treniņiem būtu pietiekami laika atjaunoties.
Piektdiena pienāca ar otro svēršanos un mērīšanos maratona laikā. Ja pirmoreiz Normunds mani uz svariem lika pēc treniņa, kad bija izsvīsts un izkustēts, tad šoreiz – pirms tā. Un te nu atklājās, ka no 18.oktobra klāt pienākuši astoņsimt grami svara. Normunds gan steidza mierināt, ka tas nav nekas traks.
Turklāt kopš maratona sākuma tauku kļuvis mazāk par 1,7 kilogramiem, bet muskuļu masa pieaugusi par 1,8 kilogramiem.
Nu, ja paskatās tā, tad tas tiešām izklausās labāk. Lai gan mērķis nomest divu ar pus mēnešu laikā dažus kilogramus nav mainījies. Un tas savukārt nozīmē, ka pie uztura joprojām būs jāpiestrādā. Pēdējās pāris nedēļas cenšos tik ļoti neskaitīt kalorijas, vērtēt porcijas “uz aci” un primāri sekot tam, lai uzņemto kaloriju skaits nepārsniegu patērētās. Līdz piektdienai lielākoties šķita, ka tas salīdzinoši labi izdodas, bet varbūt tomēr tik koši nav.
Lai vai kā, pirmo četru nedēļu laikā ritms ar sportošanu trīs reizes nedēļā ir iegājies. Forši arī ik pa laikam satikt sporta zālē kādu no “Vingruma maratona” dalībniekiem, uzzināt kā viņiem klājas, uzmundrināt vienam otru. Personīgi es viņus neuzskatu par konkurentiem. Lai katram no mums šajās desmit nedēļās izdodas sasniegt savus mērķus. Man tie ir iet soli pa solim uz priekšu, redzēt progresu un iegūt motivāciju turpināt iesākto arī pēc 15.decembra. Starp citu, līdz tam ir atlicis vairs tikai pusotrs mēnesis, kas paies tikpat strauji kā pirmās četras nedēļas! Tātad – jāsasparojas!!!
