Negaidītajai Bolīvijas prezidenta Evo Moralesa demisijai līdzvērtīgs var būt vienīgi viņa pārsteidzoši neparastais ceļš uz varas virsotnēm. 

Moraless bija pirmais Bolīvijas iezemiešu prezidents, kurš meta izaicinājumu ilgstošajai eiropiešu pēcteču diktētās politikas dienaskārtībai un solīja novērst gadsimtiem ilgušo nevienlīdzību. Daudzējādā ziņā tas viņam arī izdevās, tomēr viņš bija spiests atkāpties no amata pēc vairākas nedēļas ilgušiem protestiem pret iespējamo krāpšanos prezidenta vēlēšanās – pret Moralesu nostājās gan armija, gan daļa no viņa iepriekšējiem atbalstītājiem, raksta aģentūra AP.

Kāpēc Moralesa prezidentūra bija ievērības cienīga?

Kad Moraless 2006.gadā pārliecinoši uzvarēja Bolīvijas prezidenta vēlēšanās, tas tika nodēvēts par būtisku panākumu Bolīvijas iezemiešu kopienai, kas veido lielu daļu no valsts iedzīvotāju skaita. Tās pārstāvji tikai 1952.gadā ieguva tiesības balsot vēlēšanās.

Tajā laikā 36 etniskās grupas veidoja aptuveni 60% no 8,5 miljoniem Bolīvijas iedzīvotāju.

Aimaru etniskās grupas pārstāvis Moraless daudziem bolīviešiem bija pirmais valsts vadītājs, kas izskatījās un domāja tāpat, kā viņi.

Līdzīgi kā daudzi citi bolīvieši, Moraless uzauga nabadzībā. Četri no viņa sešiem brāļiem un māsām nomira jau bērnībā. Savā pirmajā priekšvēlēšanu kampaņā viņš atteicās no politiķiem tradicionālā uzvalka un kaklasaites, dodot priekšroku neformālākam apģērbam. Tajā pašā laikā viņš visas sievietes uzrunāja par “māsām”, bet vīriešus par “priekšniekiem”.

FOTO: AFP/SCANPIX

Politikā Moraless ienāca kā kokas auga zemnieku arodbiedrības pārstāvis. Viņam bija nozīmīga loma divu Bolīvijas valdības demisiju panākšanā, un viņš arī apņēmīgi solīja izbeigt gadsimtiem ilgušo bez balsstiesībām bijušās sabiedrības daļas diskrimināciju.

“Ir pienācis laiks darīt galu šai briesmīgajai mūsu dabas resursu izlaupīšanas vēsturei, diskriminācijai, naidam un nicinājumam,” pēc triumfa 2006.gada vēlēšanās paziņoja Moraless.

Kā Morelasa valdīšanas laikā mainījās Bolīvija?

Moralesa valdīšanas laikā vairāk nekā pusmiljonam valsts iedzīvotāju iedzīvotāju izdevās izkļūt no nabadzības, savukārt bērni, vecākie valsts iedzīvotāji un jaunās māmiņas guva labumu no dažādām valsts subsīdijām. Tikmēr Bolīvijas ekonomika piedzīvoja stabilu augšupeju, pateicoties augstajām cenām, par kādām bija iespējams pārdot Bolīvijas dabas resursus.

FOTO: Reuters/ScanPix

Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, divus gadus pirms Moralesa stāšanās amatā mērenā nabadzībā dzīvoja 59% Bolīvijas iedzīvotāju. Savukārt 2014.gadā šis rādītājs bija nokrities līdz 29%.

Moralesa valdīšanas laikā tika pieņemta jauna konstitūcija un reformēts parlaments, kurā tika paredzēta pārstāvniecība arī mazākajām etniskajām grupām. Bolīvija tika pasludināta par “daudznāciju” valsti, kurā etniskajām grupām tika nodrošinātas pašnoteikšanās tiesības.

Neskatoties uz bažām, ka Moralesa vadība Bolīvijas ekonomika kļūs par kreisi noskaņotu, viņš turpināja ekonomiku balstīt uz izrakteņu ieguves nozarēm, panākot izdevīgākus nosacījumus, kas ļāva valstij gūt lielāku labumu no tās gāzes un minerālresursiem.

Kas izraisīja zvaigznes norietu?

Tie paši etniskie iedzīvotāji, kas veicināja Moralesa kļūšanu par prezidentu, vēlāk prezidentā piedzīvoja vilšanos, uzskatot, ka viņš ir atkāpies no solījumiem aizsargāt vidi un mazināt valsts atkarību no kalnrūpniecības un citām lielajām nozarēm.

2011.gadā, protestējot pret Moralesa plāniem būvēt autoceļu caur Amazones dabas rezervātu, ielās izgāja tūkstošiem cilvēku.

Tajā pašā laikā, neskatoties uz Bolīvijas ekonomikas izaugsmi, daudzi cilvēki arī bija neapmierināti ar korupciju, kuru, viņuprāt, Moralesa valdība nav pietiekami apkarojusi.

2016.gadā Bolīvijas iedzīvotāji referendumā noraidīja Moralesa plānu atcelt konstitūcijas ierobežojumus, kas ļauj vienam cilvēkam prezidenta amatu ieņemt tikai divus termiņus pēc kārtas.

FOTO: Reuters/ScanPix

Tomēr vēlāk Moraless sagādāja saviem atbalstītājiem vēl lielāku vilšanos, tiesā panākot iespēju šoz ierobežojumuz apiet.

Moraless šā gada oktobrī vēlēšanās cīnījās jau par ceturto termiņu prezidenta amatā.

20.oktobrī notikušajās vēlēšanās Moraless sevi pasludināja par uzvarētāju, tomēr sabiedrība uzskatīja, ka notikusi krāpšanās ar vēlēšanu rezultātiem.

Drīz vien Moraless zaudēja arī valsts armijas atbalstu, armijas virspavēlniekam aicinot Moralesu atkāpties.

“Ja viņš nebūtu pastāvējis uz iespēju atkal kandidēt, viņa veikums tiktu pieminēts lielākoties pozitīvi,” uzskata ASV Kanzasas štata universitātes politiskās zinātnes profesore Alisandra Stojana.

Neilgi pēc demisijas Moraless ieradās Meksikā, kas viņam piešķīra politisko patvērumu.

Vai Bolīvijas demokrātija ir apdraudēta?

Moralesa demisija veicinājusi bažas, ka pēc relatīvas stabilitātes viņa valdīšanas laikā gandrīz 14 gadu garumā, Bolīvijā varētu atgriezties nemierīgi laiki, kas valstij iepriekš bijuši tik ļoti raksturīgi.

Saskaņā ar atsevišķām ekspertu aplēsēm, kopš neatkarības pasludināšanas 1825.gadā, Bolīvijā ir notikuši kopumā 190 apvērsuma mēģinājumi un revolūcijas.

Valstī pastāv neskaidrība par to, kas ieņems Bolīvijas prezidenta amatu, līdz tiks sarīkotas jaunas vēlēšanas.

Otrdien par pagaidu prezidenti sevi pasludināja Bolīvijas senatore un opozīcijas līdere Žanīna Anjesa, kuru atzinušas ASV.

ASV Kalifornijas Universitātes antropoloģijas profesore Nensija Postero tomēr ir pārliecināta, ka Bolīvijai izdosies rast demokrātisku izeju no pašreizējās politiskās krīzes.

“[Iepriekš] Bolīvijas tauta uzrakstīja jaunu konstitūciju, pārveidoja sabiedrību un sāka pavisam citādākā veidā domāt par valsti. Es nešaubos, ka viņi to var paveikt atkal,” norādīja Postero.