Fiziskas aktivitātes svaigā gaisā ir sens veselības stiprināšanas veids, ko jau pirms 1000 gadiem grāmatā ‘’Medicīnas kanons’’ minējis persiešu ārsts Avicienna. Mūsdienās, kad aizvien vairāk laika pavadām iekštelpās un trauksmainajā pilsētvidē, ir īpaši svarīgi atjaunot spēkus un parūpēties par savu veselību, atpūšoties dabā.
Par svaiga gaisa un meža labvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu stāsta ģimenes ārste, Latvijas Ārstu biedrības prezidente un kustības “Ejam mežā” vēstnese Ilze Aizsilniece.
Svaigs gaiss nomierina
Nevienam nav noslēpums, ka fiziskas aktivitātes svaigā gaisā nāk par labu cilvēka organismam – pirmkārt, tiek attīrītas ādas poras un caur plaušām izvadīta effete substance jeb ogļskābā gāze. Kustības svaigā gaisā palīdz labāk uzsūkt barības vielas, tās asimilēt un, vairojot dabisko iekšējo siltumu, uzlabo audu barošanos un vielmaiņu. Tāpat tiek stiprināts pats ķermenis, enerģiski vingrinājumi spēcina arī muskuļus un nervu sistēmu.
Arī mūsdienu atklājumi pierāda, cik nozīmīgi ir atpūsties svaigā gaisā pie dabas. Žurnāls “The Economist” nesen publicējis pētījumu, kurā atrasta korelācija starp cieto ķīmisko daļiņu jeb putekļu daudzumu gaisā un pastrādāto noziegumu skaitu konkrētajā apkaimē – jo netīrāks gaiss, jo vairāk noziegumu izdara un jo agresīvāki ir cilvēki. Arī ģimenes ārste un Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsver, ka svaigam gaisam ir nomierinošs efekts: “Galvenie priekšnoteikumi labai veselībai ir kustība, emocionāls līdzsvars, svaigs gaiss un sabalansēts uzturs – to visu mēs varam atrast mežā.”
Pastaiga mežā - līdzeklis veselības stiprināšanai
Atpūtu pie dabas un pastaigas mežā novērtē arī Latvijas iedzīvotāji - AS “Latvijas valsts meži” 2019. gada vasarā veiktajā aptaujā tas minēts kā viens no populārākajiem veidiem, kā mazināt stresu pēc saspringtas darba nedēļas. Tomēr šādi relaksācijas veidi ir krietni iecienītāki vecāka gadagājuma cilvēku vidū, kamēr jaunieši labprātāk izvēlas mazināt stresu, skatoties filmas un seriālus vai sportojot. Daktere Aizsilniece uzskata, ka jauniešiem nav pietiekamu zināšanu par to, kā rūpēties par savu veselību, izmantojot dabas resursus: “Mūsu zināšanas par veselības saglabāšanu un veicināšanu un mūsu ikdienas ieradumi ir tie, kas lielā mērā nosaka mūsu veselības stāvokli gan tagad, gan nākotnē. Pastaigas mežā un fiziskas aktivitātes svaigā gaisā ir neaizvietojams līdzeklis veselības stiprināšanai un uzlabošanai. Jaunieši, kuri to neizmanto, palaiž garām brīnišķīgu iespēju.”
“Meža peldes” – ne tikai Japānā
Meža terapeitiskā ietekme uz cilvēka ķermeni un prātu ir īpaši novērtēta Japānā. Tur pastaigas mežā dēvē par “shinrin-yoku” jeb “meža peldēm” un izmanto kā profilaktisku ārstniecības un terapijas metodi, kas palīdz cilvēkiem atbrīvoties no stresa. Ideālā gadījumā “meža pelde” ir vairākas stundas ilga, lēna, bezmērķīga pastaiga pa mežu, kuras laikā elektroniskās ierīces ir jāatstāj mājās, lai pilnībā nodotos dabas baudīšanai.
Taču arī 20 minūtes ilga pastaiga atstāj pozitīvu iespaidu uz veselību un pašsajūtu.
Japāņu zinātnieki ir pierādījuši, ka “meža peldes” var palīdzēt normalizēt asinsspiedienu, pazemināt stresa hormonu līmeni, uzlabot atmiņu un koncentrēšanās spējas, kā arī stiprināt imūnsistēmu.
Tāpēc “shinrin-yoku” terapija 1980. gados tika iekļauta Japānas veselības aprūpes programmā un ir populāra joprojām.
“Mēs varam ņemt piemēru no japāņiem, bet noteikti varam arī mācīties no mūsu senčiem, kuri daudz laika pavadīja dabā un mežā. Domāju, ka mēs mūsdienās bieži nenovērtējam fantastisko iespēju doties mežā, kas Latvijā ir ikvienam. Nav daudz pasaules valstu ar tik lielu mežu teritoriju, kurā var brīvi pārvietoties un atpūsties,” rezumē daktere Aizsilniece.
Tiek īstenota kustība “Ejam mežā’’, kas aicina katru Latvijas iedzīvotāju izmantot visiem pieejamo rekreācijas iespēju - mežu, lai rūpētos par savu garīgo un fizisko veselību. Kustības mērķis ir mudināt Latvijas iedzīvotājus izmantot mežu plašo pieejamību un brīvo laiku veselīgi un aktīvi pavadīt ārpus telpām.
