"Vingruma" Ieva: padevos arī “netīram” kārdinājumam - apēdu burgeri nakts vidū

FOTO: Vingruma klubs

Nedēļas sākumā biju pie Normunda un sasvēros. Četras nedēļas, jeb viens mēnesis un 5.3 kg mazāk - jāiet pasvīst vēl mazliet! Labi jaunumi, bet vispriecīgāk ir redzēt skaitli, kas dzīvo zem nullītes. Tātad no 144 uz 138.7! Un pa visām ķermeņa maliņām kopā esmu atbrīvojusies no 18cm!

Pēc garākas sarunas kļūst skaidrs - tādu veselīgu svaru veselīgā ritmā varētu iegūt pēc kādiem padsmit mēnešiem. Saprotu, ka jānoskaņojas uz mērķtiecīgu darbošanos vēl vismaz gada garumā - manis burtiski pietiks vēl diviem pavasariem.

Šī nedēļa nāca ar vēl vienu “pirmo”. Beidzot pienākusi diena, kad arī man neko darīt negribējās - par sevi lika manīt senā muguras problēma, kas bija iemesls lēmumam par veselības sakārtošanu. Pirmdienas treniņā liecoties sajutu asas sāpes mugurā un tās dienu pa dienai auga līdz ceturtdienai, kad uz autoskolu devos lēniem soļiem, nosēdēju tās četras stundas un biju jau noskaņojusies, ka viss slikti. Par laimi, pēc nelielas atpūtas palika labāk un devos satikt Elīnu, lai aprunātos par to, kas būtu darāms lietas labā. Jo skaidrs, ka ar šādu sāpi atsevišķi vingrojumi nodarīs tikai sliktu. Rezultātā vienojāmies par vienu stiepšanās vingrojumu, kuru tagad regulāri veikšu mājās un no zāles vingrojumiem pagaidām noņemti vingrojumi kājām - to atsākšu tiklīdz jutīšos droša par muguru.

Papildus tam, vienojāmies arī par to, ka turpmāk mēģināšu pārcelt vakariņas uz sešiem vakarā. Ikdienā pēdējo dienas maltīti notiesāju ap septiņiem un kopumā vispār ļoti nepatīk tie vēlās ēšanas vakari (jā, ceļojumos uz Dienvidu valstīm vakariņas deviņos un desmitos vakarā man ir īstas garīgās mokas). Gadu gaitā esmu sapratusi, ka daudz skaidrāka galva un vienmērīgāka enerģija visas dienas laikā ir tieši tad, ja vakariņas esmu ēdusi ne vēlāk kā 19.00 un gulēt aizgājusi pirms pusnakts. Tas noteikti saistīts ar to, ka ķermenim ir laiks pienācīgi pārstrādāt apēsto un miega laikā ir iespējams pilnvērtīgi atpūsties. No pirmdienas centīšos to darīt stundu agrāk. Šobrīd sajūta ir tāda, ka tam nevajadzētu būt grūti, atliek vien pierast un mazliet pielāgot līdz šim uzsākto maltīšu plānojumu. Bet kā tas veiksies - noteikti vairāk dzirdēsiet nākamnedēļ!

Turpinot šo izaicinājumu arvien skaidrāk iezīmējas tas, ka šis tiešām ir maratons, nevis sprints - pirmā mēneša aizrautība sāk nodilt un arvien vairāk jūtu “ikdienas garšu”. Bet tas nav iemesls, lai padotos! Turpinu darbu ar sevi, lai šis laiks kļūtu par veselīgu ieradumu katalizatoru un pēc 15.decembra sasniegumi turpinātos. Šīs nedēļas divas lielās atziņas, kuras man noteikti būtu jāatceras un jāievēro arī turpmāk ir bijušas par iemeslu “grūtajiem” brīžiem. Ikdienā tās neaizmirstot, būs vieglāk turēties uz pareizā ceļa.

FOTO: Vingruma klubs

Pirmā un ļoti ļoti nozīmīgā ir apziņa par to, kas man kā cilvēkam emocionāli nepieciešams, lai justos saskaņā ar sevi un apkārtni. Šobrīd piedzīvoju diezgan intensīvu laika posmu - biežie treniņi un autoskola, kā arī centieni sakārtot savu ikdienu rada diezgan daudz saspringuma. Pagājušo nedēļas nogali laiku pavadīju, lielākoties, mājās un neieplānoju laiku, kurā tiekos ar cilvēkiem, lai atspēkotu nedēļas iespringto ritmu. Šonedēļ ķermenī parādījās sāpes, visādas negribēšanas un vispārīgs garastāvokļa saplakums. Savukārt, nedēļas nogalē, aizdomās par šādu likumsakarību, izgāju tautās un ar draugiem pasēdējām bāriņā. Tā sanāca, ka mazliet aizballējāmies - pamodās nepiesātināma vēlme pēc brīvības un nedomāšanas par pienākumiem (jo īpaši tiem, kas šajā izaicinājumā:). Padevos arī “netīram” kārdinājumam - apēdu burgeri nakts vidū. No rīta galvas sāpes pavadīja arī vainas apziņa, bet jau dažas stundas vēlāk sajutu to, ka divu nedēļu smagums ir kā ar roku noņemts. Lietas uztveru mazāk saasināti un arī fiziski jūtu, ka ķermenis ir slābanāks. Tā bija nozīmīga mācība - apzināti (jā, atkal apzinātības kulta teksti:D) nepieciešams pieiet sava laika plānošanai un vajadzību nodrošināšanai, lai enerģijas un notikumi ir līdzsvarā. Cik nu mēs to varam ietekmēt. Līdzīgi arī ar izsalkumu - nepaēdot vienu maltīti, nākamā riskē kļūt divreiz lielāka un izsalkums - nekontrolējams. Mācos un pierakstu savā mentālajā piezīmju grāmatiņā: ieplānot un domāt par pilnvērtīgu atpūtu, kā arī regulāri tikties ar draugiem!

Otrā lielā atziņa - plānošana. Daudz vieglāk turēt ieradumus “uz līnijas” ir tieši plānojot, paredzot un apzināti domājot par šodienas, rītdienas un tuvāko dienu iecerētajiem notikumiem. Šoreiz vairāk pastāstīšu par ēdienreižu plānošanas nozīmību. Iepriekšējā nedēļā, pārliecībā, ka jau esmu pieradusi pie jaunajiem šķīvja izmēriem un satura, maltīšu plānošanai piegāju daudz relaksētāk un biežāk improvizēju. Tas nozīmē - gatavoju un izlēmu maltītes saturu uz vietas. Rezultāts - krietni pārsniegtas kaloriju normas, grūti izsekojams nedēļas plāns. Šonedēļ, mēģinot laboties un atzīstot sev, ka vēl tomēr nav sasniegts TĀDS meistarības līmenis, atkal ķēros pie maltīšu laicīgas plānošanas - iepriekšējā vakarā pirms gulētiešanas sarakstu visas dienas maltītes un aptuvenu kaloriju daudzumu. Un tad ātri vien, pāris dienu laikā, sapratu, cik šis ieradums ir vērtīgs. Pirmais ieguvums - es droši varu iet pie ledusskapja un salikt šķīvī to, kas paredzēts un nejusties slikti par to, ka “kaut kā būs par daudz”. Otrais ieguvums - spēju izplānot dažādas maltītes un dažādu pārtikas produktu kombinācijas, nodrošinot to, ka pašai neiestājas “griķīši” sindroms* un arī ķermenim pārdomāti tiek dažādas barības vielas. Un trešais, manuprāt, visvērtīgākais ieguvums - es aizeju gulēt ar skaidru vīziju par to, kas mani sagaida nākamajā dienā. Es pamostos un saprotu - šis ir tas, ko es šodien ēdīšu. Un nekontrolējamais, izsalkušais nezvērs manī nemaz nerādās! Apziņa kontrolē spontānās iegribas un jau automātiski visas maņas (smarža, garša, tauste) priecājas par to, kas nokļūst mutē arī ja tas nav salds, taukains vai miljons garšām piesātināts. Teiksim tā, es jau no iepriekšējā vakara gaidu, kad varēšu apēst TO garšīgo un veselīgo recepti, kuru tikko esmu izlasījusi un brīdī, kad to varu izdarīt - prieks, bauda un apmierināts izsalkums. Šādi apzināti ēdot arī sanāk ēst lēnāk un izgaršot visus labumus. Šo arī ielieku savā iedomu grāmatiņā un mēģinu atcerēties!

* “Griķīši” sindroms vislabāk atspoguļojas vienā mūžsenā anekdotē. Saimnieks kaķim šķīvī ieliek griķus. Protams, kaķis novīpsnā: “Fū, griķi” un lepni aiziet prom. Otrajā dienā šķīvī atkal ir griķi un kaķis neapmierināts gānās: “Atkal tie stulbie griķi”. Trešajā dienā viņš ierauga šķīvi un ilgi negaidot skrien tam klāt: “Griķīšīīīī”. Manu atziņu kontekstā - ļoti strādāju un cenšos, lai nerodas sajūta, kad “atkal jāēd tie stulbie griķi”. Garšvielas, jaunas receptes, jauni pārtikas produkti - cik nu laiks un izdoma atļauj. Viss ar mērķi uzturēt motivāciju un aizrautību par veselīgiem ēdieniem

Uz augšu