Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons rada iespaidu, ka grūtākais jau aiz muguras - atliek tikai uzvarēt 12.decembrī gaidāmajās vēlēšanās un jāizstājas no Eiropas Savienības (ES) jau janvāra beigās. Taču patiesībā viņš veicis vien dažas iesildošās politiskās piruetes pirms galvenā birokrātiskā numura: vienošanās par Apvienotās Karalistes un ES tālākajām ekonomiskajām attiecībām, norāda "Financial Times".
Džonsons izsakās liriski: pēc izstāšanās 2020.gada 31.janvārī tirdzniecības sarunas tikšot uzsāktas no "ideālas saskaņas un harmonijas" pozīcijām un ka neesot "absolūti nekāda iemesla", kāpēc lai līdz nākamā gada beigām nevarētu vienoties par turpmāko ekonomisko sadarbību.
Taču tik vienkārši gluži nav. "Tas, kas gaidāms nākotnē, būs daudz izaicinošāks un grūtāks uzdevums, nekā esam redzējuši līdz šim," izdevuma "Financial Times" žurnālistiem uzsver augsta ranga ES diplomāts, kurš vēlas palikt anonīms.
"Es nevienam nenovēlētu mēģināt panākt tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību. Tā ir briesmīgākā lieta, kas var notikt, īpaši, ja tavai administrācijai nav nekādas pieredzes tirdzniecības sarunās."
2018.gadā tirdzniecības apjoms ES un Lielbritānijas starpā pārsniedza 750 miljardus eiro. Pēc izstāšanās abām pusēm nāksies vienoties par turpmākajām attiecībām visdažādākajos jautājumos - sākot ar gaisa satiksmi un beidzot ar terorisma apkarošanu.
Turklāt sarunas notiks draudīgu pulksteņa tikšķu pavadībā, jo paredzēts, ka pārejas periods ilgs tikai līdz 2020.gada beigām. Ja ar to nepietiks, premjerministram būs jālūdz šī perioda pagarinājums, taču Džonsons to ārkārtīgi negribīgi darīja jau izstāšanās termiņa sakarā.
Sarunvedējiem gan būs viena priekšrocība - jau pieņemtā 27 lappuses garā politiskā deklarācija, kurā ieskicēta vīzija par turpmākajām attiecībām. Tā ir daļa no labotās "Brexit" vienošanās, par ko abām izdevās vienoties oktobrī. Tomēr ES diplomāti brīdina, ka ceļš līdz konkrētiem noteikumiem būs grūts.
Sāpīgie jautājumi
ES galvenais sarunvedējs Mišels Barnjē jau iezīmējis svarīgu principu: jo vairāk Apvienotā Karaliste pēc izstāšanās gribēs novirzīties no ES noteikumiem (Džonsons apgalvo, ka tas vairošot valsts ekonomisko konkurētspēju), jo vairāk ierobežota būs tās pieeja ES vienotajam tirgum.
Tas nozīmē, ka Apvienotajai Karalistei būs jāturpina pakļauties daudziem ES noteikumiem, ja tā vēlēties arī turpmāk eksportēt savu produkciju uz Eiropu - piemēram, jānodrošina darbinieku tiesību un vides standartu ievērošana. Taču britu valdība apgalvo, ka brīvās tirdzniecības līgums ir krietni brīvāka ekonomiskās sadarbības forma, tāpēc no ES puses būtu liekulīgi prasīt Apvienotajai Karalistei ievērot stingrākus sadarbības noteikumus nekā citām valstīm, ar kurām šādi līgumi jau noslēgti.
Vēl viens ekonomiski nozīmīgs jautājums ir zvejniecība. Saskaņā ar "Eurostat" datiem, visās 28 ES valstīs zvejniecības industrijā strādā tikai 180 000 cilvēku, tomēr Francijā un vēl sešās citās valstīs tieši tā nodrošina piekrastes reģionu izdzīvošanu. Šīs kopienas aktīvi iestāsies par to, lai tiktu saglabāta piekļuve Apvienotās Karalistes ūdeņiem.
Tikpat sasāpējis šis jautājums ir arī pašiem britiem, kuri par vienu no "Brexit" lielākajiem zaudējumiem uzskata Apvienotās Karalistes svītrošanu no ES Kopējās zivsaimniecības politikas.
Ir vēl daudzi citi strīdīgi jautājumi - sākot ar Spānijas veto jautājumā par Gibraltāru un beidzot ar neskaidrībām par to, vai Londona kā liels finanšu centrs varēs turpināt apkalpot Eiropas uzņēmumus.
Papildus slogu rada ļoti neilgais sarunām atvēlētais laiks. Ja, pienākot 2021.gada 1.janvārim, visi tirdzniecības līguma noteikumi nebūs noformulēti, uz Apvienoto Karalisti attieksies visi tarifi un barjeras, kas valstīm bez šāda veida līgumiem ar ES. Ņemot vērā ilgstošās un ciešās Lielbritānijas ekonomiskās saites ar ES, tas būs liels trieciens.
ES amatpersonas kuluāros jau prognozē, ka Apvienotā Karaliste varētu mainīt pašreizējo nostāju, kad apjautīs, cik smagas sekas ir palikšanai ārpus vienotā tirgus un muitas savienības.
Tālāko attiecību sarunu grafiks
Ja Apvienotā Karaliste 2020.gada 31.janvārī īstenos "Brexit" ar izstāšanās vienošanos, Eiropas Komisijai (EK) februāra sākumā būs jāprezentē uzmetums mandātam par brīvās tirdzniecības līguma sarunām.
Pastāv cerība, ka 27 ES valstis to ātri apstiprinās, kas ļaus sarunas uzsākt ātrākais martā. Arī Apvienotajā Karalistē būs jāapstiprina sarunu sākšana.
Jūnijā ES-Apvienotās karalistes samitā tiks apspriests, kā progresē turpmāko attiecību noformulēšana.
Ja 2020.gada pirmajā pusē kļūs skaidrs, ka vienošanos noteiktajā laikā nevarēs panākt, Apvienotā Karaliste līdz 1.jūlijam drīkst lūgt "Brexit" pārejas perioda pagarinājumu. Ilgākais pagarinājums, ko iespējams piešķirt, ir līdz 2022.gada beigām. Pagarinājuma gadījumā Apvienotajai Karalistei būs jāveic iemaksas ES budžetā.
Saskaņā ar pašreizējo grafiku, 2020.gada nogalē beidzas "Brexit" pārejas periods. Ja nav panākta vienošanās par tālākajām tirdzniecības attiecībām un termiņš nav pagarināts, abu pušu attiecības turpinās uz ekonomiski daudz neizdevīgākajiem Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) pamata noteikumiem. Savukārt gadījumā, ja vienošanās būs panākta, uz importētājiem un eksportētājiem visdrīzāk attieksies papildus dokumentācija un pārbaudes uz robežām.
ES diplomāti sāk bažīties, ka sarunas par turpmākajām attiecībām varētu ievilkties, ja britiem pievilcīgākas sāks šķist ciešākas ekonomiskās saites, nevis klasisks tirdzniecības līgums.
Šādu pozīciju aizstāv Džonsona sāncenši - leiboristu partija. Tā iestājas par muitas savienību un "ciešām attiecībām" ar ES vienoto tirgu.
"Apvienotā Karaliste izjūt spiedienu ne tikai tikšķošā pulksteņa dēļ, bet lielā mērā arī tādēļ, ka izteikti neticami solījumi par gaidāmajiem labumiem.
Patiesība ir tāda, ka priekšā gadiem ilgas sarunas un grūtas izvēles," rezumē bijusī Eiropas Parlamenta (EP) starptautiskās tirdzniecības komitejas locekle Marietje Šāke.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)