ASV aizritējusi impīčmenta izmeklēšanas ceturtā publisko sēžu diena. Tajā izskanēja līdz šim skandalozākā liecība - ASV vēstnieks Eiropas Savienībā Gordons Sondlends liecināja, ka viņš kopā ar citiem sabiedrotajiem pēc "tiešiem" Donalda Trampa norādījumiem mēģinājis panākt quid pro quo jeb "dots pret dotu" ar Ukrainu.
"Vai bija quid pro quo? Kā jau es liecināju iepriekš saistībā ar prasīto Baltā nama zvanu un Baltā nama tikšanos, atbilde ir jā," teica Sondlends.
Sondlends arī norādīja, ka Trampa vēlme panākt Ukrainas izmeklēšanu pret savu politisko sāncensi apmaiņā pret Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzaicināšanu uz tikšanos Baltajā namā neesot bijusi "nekāds noslēpums", vēsta raidorganizācija CBS. "Visi par to zināja", tai skaitā arī ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, norāda Sondlends.
Lai arī par šo vēlmi ar Ukrainas amatpersonām runāja Sondlends un Trampa personīgais advokāts Rūdijs Džuliāni, "mēs visi zinājām, ka Baltā nama zvana un Baltā nama tikšanās priekšnoteikumi atspoguļoja prezidenta Trampa vēlmes un prasības".
/nginx/o/2019/11/21/12754362t1h646a.jpg)
Sondlends ir uzņēmējs, kurš darbojas viesnīcu un finanšu pakalpojumu jomā.
Sondlends Trampa inaugurācijas fondam caur vairākiem uzņēmumiem ziedoja vienu miljonu dolāru. Viņš kļuva par ASV vēstnieku ES, lai gan viņam nav atbilstošas profesionālās pieredzes.
Raidorganizācija BBC apkopojusi piecus svarīgākos Sondlenda izteikumus.
1. "Mēs negribējām strādāt ar Džuliāni kungu"
Viņš norādīja, ka Tramps spiedis diplomātus, tostarp viņu, toreizējo enerģētikas ministru Riku Periju un ASV īpašo pārstāvi Ukrainā Kurtu Volkeru, strādāt ar Džuliāni.
"Sekretārs Perijs, vēstnieks Volkers un es Ukrainas jautājumos strādājām ar Džuliāni kungu pēc tiešiem ASV prezidenta norādījumiem. Mēs negribējām strādāt ar Džuliāni kungu. Vienkārši izsakoties, mums nācās rīkoties pēc apstākļiem," sacīja Sondlends.
Trampa aizstāvji dažkārt cenšas pasniegt Ukrainas afēru kā Džuliāni personīgo iniciatīvu, raksta BBC Ziemeļamerikas reportieris Entonijs Curkers. Taču Sondlends savā liecībā norāda, ka rīkojumi tiešā veidā nākuši no Baltā nama.
2. Saziņa ar Pompeo
"Mēs par savām aktivitātēm regulāri informējām Valsts departamenta vadību un Nacionālās drošības padomi. Tas ietvēra saziņu ar valsts sekretāru Pompeo," atzina Sondlends.
Sondlenda izteikumi liek noprast, ka par viņa un sabiedroto darbībām bija informēts ne tikai Tramps, bet arī citas svarīgākās ASV amatpersonas: valsts sekretārs Maiks Pompeo, toreizējais nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons un citas Baltā nama amatpersonas. Tas norāda, ka quid pro quo ar Ukrainu bija administrācijas politika, uzsver Curkers.
3. 26.jūlija telefonsaruna
Šī gada 25.jūlijā starp Trampu un Zelenski norisinājās telefona saruna, par kuru vēlāk iesniegtā trauksmes cēlēja sūdzība ir impīčmenta izmeklēšanas pamatā. ASV amatpersona Deivids Holms apgalvo, ka nākamajā dienā esot dzirdējis Trampa un Sondlenda telefonsarunu, kurā esot apspriests, vai Zelenskis uzsāks izmeklēšanu pret Baideniem. Sondlends šo sarunu nepieminēja savā pirmajā liecībā aiz slēgtām durvīm, bet otrajā par to izteicās šādi: "Patiesībā man lielāks pārsteigums būtu bijis tad, ja prezidents Tramps nebūtu pieminējis izmeklēšanas, īpaši tāpēc, ka no Džuliāni kunga bijām dzirdējuši par prezidenta bažām."
Sondlends gan apgalvo, ka neesot zinājis, ka dienu pirms šīs sarunas Tramps tiešā veidā Zelenskim prasīja sākt izmeklēšanu pret savu politisko sāncensi Džo Baidenu.
Tramps sacījis, ka tik tikko pazīstot Sondlendu, taču telefonsaruna par šādu tēmu un tik drīz pēc zvana ar Zelenski liecina par pretējo.
4. "Divi plus divi ir četri"
"Prezidents Tramps man tiešā veidā nekad nav teicis, [militārā] palīdzība [Ukrainai] ir obligāti saistīta ar tikšanos. Vienīgā lieta, ko tiešā tekstā dzirdējām no Džuliāni ir tas, ka "Burisma" un 2016.vēlēšanas ir priekšnoteikums, lai tiktos Baltajā namā. Par palīdzību bija mans personīgais, ziniet, minējums. Atkal atsaucoties uz jūsu analoģiju - divi plus divi ir četri," teica Sondlends.
Sondlends savā liecībā skaidri norādīja, ka Tramps uzaicinātu Zelenski uz tikšanos Baltajā namā tikai tad, ja Ukrainā tiktu ierosinātas izmeklēšanas, kuras varētu palīdzēt Trampam politiskajā cīniņā pirms 2020.gada prezidenta vēlēšanām.
Savukārt tas, vai militārās palīdzības piešķiršana Ukrainai balstās uz šādiem pašiem noteikumiem, neesot bijis skaidri pateikts, lai gan Sondlends esot to loģiski izsecinājis.
5. "Zelenskim vajadzēja izziņot izmeklēšanas"
Sondlends sacīja, ka Tramps esot vēlējies, lai Ukrainas prezidents izziņo izmeklēšanas. Taču nav zināms, vai Trampu interesējis, lai pēc tam tās patiešām tiktu veiktas.
"Viņam [Zelenskim] vajadzēja izziņot izmeklēšanas. Kā es to saprotu, viņam pat nevajadzēja tās veikt. Negribu minēt, vai tās bija vērtīgas vai nē. Ar Džuliāni kunga starpniecību mums lika noprast - tas ir tas, ko viņš [Tramps] grib," liecināja Sondlends.
Ja tā ir taisnība, šis apstāklis skaidro norāda uz iespējamajiem motīviem - politiski iedragāt sāncensi, nevis bažas par reālu korupciju.
