Tikmēr baterijas tiek sakārtotas un izolētas tā, lai tās neradītu īssavienojumu un aizdegšanos. Tajā pašā laikā atsevišķas strādnieku komandas strādā pie veco televizoru demontāžas. Elektronisko atkritumu pārstrādes atbilstības daļas vadītāja Džeina Ričardsone lēš, ka katrs komandas loceklis katru dienu strādā ar vismaz 80 televizoru demontāžas.
"Kad mēs sākām organizēt ekskursijas skolēniem uz mūsu rūpnīcu, daudzi bērni teica, ka viņi nekad iepriekš nav redzējuši nevienu no šiem vecajiem televizoriem," saka Ričardsone, kas piebilst - skolēniem ir pietiekami labas zināšanas saistībā ar plakano ekrānu televizoru modeļiem, kas līdzās citām ierīcēm ir pieejamas mūsdienu mājokļos. Veco tehnoloģiju “iziešana no modes” un to nonākšana aizmirstībā ir apliecinājums tam, cik ātri cilvēki modernizē tehnoloģijas savās mājās.
Patērētājiem paredzētās elektronikas ierīces, galvenokārt, ir vienreizlietojamas pat ar visām vērtīgajām sastāvdaļām, kas atrodas iekārtās.
"Pašlaik lielākajai daļai elektronikas ir lineāra dzīve, nevis cikliska," “Deutsche Welle” sacīja Elizabete Žardima no “Greenpeace”.
"Mēs noteiktu laiku lietojam savas iekārtas, un pēc dažiem gadiem lielākā daļa no tām kļūst par nelietojamiem atkritumiem," sacīja Žardima.
Hadersfīldas pārstrādes rūpnīca gadā pārstrādā aptuveni 8000 tonnas elektronisko atkritumu. Tas gan ir tikai piliens okeānā, salīdzinājumā ar vairāk nekā 44 miljoniem tonnu elektronisko atkritumu, kas ir aplēsti visā pasaulē. Tā liecina ANO aprēķini par atkritumu situāciju visā pasaulē.
Ierīces, kuras mēs mainām pret modernākiem modeļiem ātrāk nekā citas iekārtas, ir deficīts Hadersfīldas rūpnīcā.
"Faktiski, viedtālruņus ir ļoti sarežģīti pārstrādāt. Tāpat, diemžēl, arī ražotāji neiesaistās pārstrādes iniciatīvās," sacīja elektrisko atkritumu apsaimniekošanas nodaļas direktors Šons Donahijs norādot, ka "ražotājiem nav nekādas intereses par produktu tā dzīves beigās."
Saskaņā ar 2017. gada “Greenpeace” ziņojumu, viedtālruņu ražošanā ik gadu patērētā enerģija ir pieaugusi no 75 teravatstundām (TWh) 2012. gadā līdz pat 250 TWh 2016. gadā. Secināts, ka viedtālruņos ir pieejami arī visai reti metāli, kuru ieguves ir cena ir visai augsta.
Atkritumi, inde un ļaunprātīga izmantošana
Jaunā Lielbritānijas Karaliskās Ķīmijas biedrības (RSC) ziņojumā atklāts, ka vidēji viens viedtālrunis satur 30 dažādus ķīmiskos elementus. Citas aplēses norāda, ka dažos augstākās klases modeļos to skaits ir pat 75.
Šo elementu vidū ir tantals, itrijs, gallijs, indijs un arsēns. Šie ir elementi, kas varētu beigties tuvāko 100 gadu laikā. Piemēram, indijs ir ļoti svarīgs elements gan skārienjūtīgajiem ekrāniem, gan saules paneļiem.
"Tas ir caurspīdīgs materiāls, viegli pielīp pie stikla un mēs neesam atraduši citu materiālu, kas varētu pildīt līdzīgas funkcijas," skaidroja Elizabete Retklifa no Karaliskās Ķīmijas biedrības.
"Tas ir viens no retākajiem elementiem uz Zemes - cinka ieguves blakusprodukts. Lai iegūtu dažus miligramus indija, jums jāizgūst vismaz kilograms cinka," skaidro eksperte.
Šo reto elementu ieguve ir ļoti dārga, energoietilpīga, un pēc tās pāri paliek toksiski atkritumi. Lielāko daļu reto ķīmisko elementu iegūst Ķīnā, kur Dzjansji provincē esošajās ūdens tilpēs ir ļoti augsts ķīmiskais piesārņojums.