Elektroniskie atkritumi ir globāla mēroga problēma, savukārt jaunu elektronikas resursu ieguve rada postījumus apkārtējai videi. Līdz ar to nākas secināt - jo progresīvākas ir mūsu ierīces, jo grūtāk tās pārstrādāt.
Kā vēsta vācu medijs “Deutsche Welle”, mūsu viedtālruņi, planšetdatori, klēpjdatori un pat televizori sastāv no ļoti daudz vērtīgiem izejmateriāliem. Visbiežāk, kad ierīce savu laiku ir nokalpojusi, šie vērtīgie materiāli paliek ieslēgti iekšā ierīču korpusos. Pēc tam ierīces ar dažādiem metāliem, to sakausējumiem un pat ķīmiskajiem elementiem tiek nogādātas uz atkritumu poligonu, kur tie arī nonāk aizmirstībā.
Elektronisko atkritumu pārstrādes grupa Lielbritānijā strādā pie tā, lai no nolietotajām ierīcēm var iegūt vērtīgos izejmateriālus. Šī grupa vecās elektroniskās ierīces iegūst no tirgotājiem, atkritumu izgāztuvēm un uzņēmumiem, kas uzlabo savas tehnoloģijas.
Ārpus pārstrādes rūpnīcas, kas atrodas bijušajā tekstila pārstrādes cehā netālu Hadersfīldas Anglijas ziemeļos, ļoti bieži var redzēt kravas automašīnas, kas ir pilnas ar nolietotu elektroniku. Pēc ierīču nokļūšanas rūpnīcā, ierīces tiek sakārtotas un nogādātas milzīgās pārstrādes mašīnās, kas noņem stieples un citus metāliskos elementus, kā arī nošķir metālus no ierīcēm.
Tādi materiāli kā varš tiek sadalīti nelielās daļiņās un sakausēti, un vēlāk pārdoti metāla uzpircējiem. Galu galā, no ierīcēm iegūtais varš atrod ceļu uz jauniem izstrādājumiem.
Tikmēr baterijas tiek sakārtotas un izolētas tā, lai tās neradītu īssavienojumu un aizdegšanos. Tajā pašā laikā atsevišķas strādnieku komandas strādā pie veco televizoru demontāžas. Elektronisko atkritumu pārstrādes atbilstības daļas vadītāja Džeina Ričardsone lēš, ka katrs komandas loceklis katru dienu strādā ar vismaz 80 televizoru demontāžas.
"Kad mēs sākām organizēt ekskursijas skolēniem uz mūsu rūpnīcu, daudzi bērni teica, ka viņi nekad iepriekš nav redzējuši nevienu no šiem vecajiem televizoriem," saka Ričardsone, kas piebilst - skolēniem ir pietiekami labas zināšanas saistībā ar plakano ekrānu televizoru modeļiem, kas līdzās citām ierīcēm ir pieejamas mūsdienu mājokļos. Veco tehnoloģiju “iziešana no modes” un to nonākšana aizmirstībā ir apliecinājums tam, cik ātri cilvēki modernizē tehnoloģijas savās mājās.
Atjaunināšanas apsēstība
Patērētājiem paredzētās elektronikas ierīces, galvenokārt, ir vienreizlietojamas pat ar visām vērtīgajām sastāvdaļām, kas atrodas iekārtās.
"Pašlaik lielākajai daļai elektronikas ir lineāra dzīve, nevis cikliska," “Deutsche Welle” sacīja Elizabete Žardima no “Greenpeace”.
"Mēs noteiktu laiku lietojam savas iekārtas, un pēc dažiem gadiem lielākā daļa no tām kļūst par nelietojamiem atkritumiem," sacīja Žardima.
Hadersfīldas pārstrādes rūpnīca gadā pārstrādā aptuveni 8000 tonnas elektronisko atkritumu. Tas gan ir tikai piliens okeānā, salīdzinājumā ar vairāk nekā 44 miljoniem tonnu elektronisko atkritumu, kas ir aplēsti visā pasaulē. Tā liecina ANO aprēķini par atkritumu situāciju visā pasaulē.
Ierīces, kuras mēs mainām pret modernākiem modeļiem ātrāk nekā citas iekārtas, ir deficīts Hadersfīldas rūpnīcā.
"Faktiski, viedtālruņus ir ļoti sarežģīti pārstrādāt. Tāpat, diemžēl, arī ražotāji neiesaistās pārstrādes iniciatīvās," sacīja elektrisko atkritumu apsaimniekošanas nodaļas direktors Šons Donahijs norādot, ka "ražotājiem nav nekādas intereses par produktu tā dzīves beigās."
Saskaņā ar 2017. gada “Greenpeace” ziņojumu, viedtālruņu ražošanā ik gadu patērētā enerģija ir pieaugusi no 75 teravatstundām (TWh) 2012. gadā līdz pat 250 TWh 2016. gadā. Secināts, ka viedtālruņos ir pieejami arī visai reti metāli, kuru ieguves ir cena ir visai augsta.
Atkritumi, inde un ļaunprātīga izmantošana
Jaunā Lielbritānijas Karaliskās Ķīmijas biedrības (RSC) ziņojumā atklāts, ka vidēji viens viedtālrunis satur 30 dažādus ķīmiskos elementus. Citas aplēses norāda, ka dažos augstākās klases modeļos to skaits ir pat 75.
Šo elementu vidū ir tantals, itrijs, gallijs, indijs un arsēns. Šie ir elementi, kas varētu beigties tuvāko 100 gadu laikā. Piemēram, indijs ir ļoti svarīgs elements gan skārienjūtīgajiem ekrāniem, gan saules paneļiem.
"Tas ir caurspīdīgs materiāls, viegli pielīp pie stikla un mēs neesam atraduši citu materiālu, kas varētu pildīt līdzīgas funkcijas," skaidroja Elizabete Retklifa no Karaliskās Ķīmijas biedrības.
"Tas ir viens no retākajiem elementiem uz Zemes - cinka ieguves blakusprodukts. Lai iegūtu dažus miligramus indija, jums jāizgūst vismaz kilograms cinka," skaidro eksperte.
Šo reto elementu ieguve ir ļoti dārga, energoietilpīga, un pēc tās pāri paliek toksiski atkritumi. Lielāko daļu reto ķīmisko elementu iegūst Ķīnā, kur Dzjansji provincē esošajās ūdens tilpēs ir ļoti augsts ķīmiskais piesārņojums.
Retzemju metāli ir īpaša kategorija, kurā ietilpst 17 dažādi minerāli. Tāpat kā citas galvenās tehnoloģisko ierīču sastāvdaļas - kobalts, alva, volframs, tantals un zelts, tās ir saistītas arī ar ieguves darbu noteikumu pārkāpumiem, jo šajos darbos tiek izmantots bērnu darbaspēks, kā arī strādājošajiem nākas saskarties ar nopietnām elpceļu slimībām.
Atdalīšanas pakāpes
Elektronisko atkritumu pārstrādes rūpnīca spēj no viedtālruņiem reģenerēt tādus materiālus kā varš, alumīnijs, svins, stikls un plastmasa, taču arī tas ir liels izaicinājums: spēcīgu līmju, nevis skrūvju izmantošana apgrūtina ierīču izjaukšanu.
Tīru, atkārtoti lietojamu retzemju elementu atdalīšana ir vēl viens izaicinājums, jo tajā jāiesaista sarežģīti un dārgi ķīmiskie procesi, kas pārsniedz Hadersfīldas rūpnīcas iespējas.
Zinātnieki strādā pie iespējami labākajiem veidiem, kā atgūt šos dārgos materiālus. Šobrīd aplēsts, ka tikai 1% no retzemju metāliem tiek pārstrādāti atkārtoti. Virzoties pretim nākotnei, kurā nav fosilā kurināmā, pasaulei būs nepieciešami arvien vairāk retzemju materiāli, kas ļaus nodrošināt arvien elektrificētāku sistēmu.
"Tā kā ekonomika arvien vairāk kļūst elektroniskāka, akumulatoru pieprasījums palielinās," sacīja Džošs Lepavskis, kurš pēta ar elektroniskajiem atkritumiem saistītās problēmas Ņūfaundlendas universitātē Kanādā.
"Ir ļoti daudz jautājumu par to, kā dekarbonizācija, izmantojot elektroierīces, tiks līdzsvarota ar kaitējumu videi, kas nodarīts, iegūstot resursus šīm ierīcēm."
Apļa noslēgšana
Patērētājiem ir lielas viedtālruņu zīmolu izvēles iespējas. Tā, piemēram, “Fairphone” mēģina veidot tālruņus, kuru materiāli būtu ilgtspējīgāki, savukārt produkti tiek projektēti ar ilgāku kalpošanas laiku, un tos ir vieglāk salabot.
Tiesa, lielākā daļa cilvēku ir pieraduši pie vismodernākajiem dizaina paraugiem, skārienjūtīgiem ekrāniem un vadošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kas iesaistītās sarežģītu, ar dažādiem elementiem piesātinātu ierīču ražošanā.
Lepavskis saka, ka pasaulē izplatītākajiem tālruņu zīmoliem - “Apple” un “Samsung” ir jādara vairāk.
"Mēs varam ieiet veikalā un izvēlēties no dažādu modeļu klāsta, taču šo modeļu pamatā esošā ķīmija ir ļoti līdzīga," sacīja Lepavskis. "Tieši ražotāji var mainīt šo ķīmisko elementu lietojumu. Tātad - ideja par patērētāju virzītām pārmaiņām attiecībā uz vides pārmaiņām elektronikas dēļ ir gandrīz bezjēdzīga koncepcija."
/nginx/o/2021/11/25/14221600t1h5788.jpg)
