Bulgārijas ieroču nozares uzņēmēja Emiliāna Gebreva indēšanā ar nervus paralizējošo vielu 2015.gada bijuši iesaistīti astoņi Krievijas militārā izlūkdienesta GRU virsnieki, secināts pilsoniskās žurnālistikas platformas “Bellingcat”, Krievijas izdevuma “The Insider” un Vācijas žurnāla “Der Spiegel” kopīgi veiktajā izmeklēšanā.
2015.gada 28.aprīlī Emiliāns Gebrevs sajuta savādu niezēšanu acīs. Pēc brīža viņam sāka aizmigloties skaties, bet vēl pēc dažām minūtēm viņš zaudēja samaņu. Uzņēmējam par laimi, viņam apkārt bija daudz cilvēku – samaņu viņš zaudēja pieņemšanā, ko bija sarīkojis saviem partneriem. Gebrevu nekavējoties nogādāja slimnīcā. Viņš izdzīvoja.
Aptuveni tajā pašā laikā līdzīgus problēmas piemeklēja Gebreva dēlu, kurš atradās citā pilsētas daļā, kā arī Gebreva uzņēmuma vadītāju, kurš arī nebija uzņēmēja rīkotajā pieņemšanā.
Vienīgais, kas šajā dienā visiem trīs vīriešiem bija kopīgs – viņi no rīta bija savā birojā, kas atrodas viesnīcas “Orbita” ēkā Sofijā.
Vairākus gadus pēc notikušā – 2019.gadā – izmeklētāji viesnīcas “Orbita” autostāvvietas novērošanas kameru uzņemtajā video identificēja GRU virsnieku Denisu Sergejevu, kura operatīvais vārds bija “Sergejs Fedotovs”.
To pašu “Fedotovu”, kurš kopā ar GRU aģentiem “Boširovu” un “Petrovu” kopā bija ieradies Lielbritānijā dienā, kad Solsberijā pagājušā gada martā ar nervus paralizējošo vielu “Novičok” tika saindēts bijušais Krievijas dubultaģents Sergejs Skripaļs.
Tikmēr Helsinku Universitātes pētnieki Gebreva organismā konstatēja vielas, kas apliecina, ka viņu mēģinājuši noindēt ar nervu paralizējošu vielu, kas ietilpst “Novičok” vielu grupā.
Jautājumi par to, kas būtu vainojams šī uzbrukuma sarīkošanā, atkrita paši no sevis. Tomēr kā tagad izdevies noskaidrot “The Insider”, “Bellingcat” un “Der Spiegel” pētniekiem, Sergejevs nebija vienīgais GRU darbinieks, kas piedalījās operācijā pret Gebrevu.
Neskaitot Sergejevu, “Bulgārijas” operācijā piedalījās arī Sergejs Lutenko (“Sergejs Pavlovs”) un Pjotrs Borisovs (“Georgijs Gorškovs”) - viņi abi bija Bulgārijā no 2015.gada 15. līdz 22 februārim.
Vēlāk viņus “nomainīja” Ivans Terentjevs (“Ivans Ļebedevs”), Nikolajs Ježovs (“Nikolajs Kononihins”) un Aleksejs Kaļiņins (“Aleksejs Ņikitins”), kuri Bulgārijā uzturējās no 2015.gada 26.februāra līdz 8.martam.
Savukārt no 6. līdz 11.martam valstī uzturējās arī Vladimirs Moisejevs (“Vladimirs Popovs”), ko žurnālisti uzskata arī par vienu no līdzdalībniekiem Melnkalnes valsts apvērsuma mēģinājumā.
Отравительная восьмерка. Как и зачем 8 сотрудников ГРУ пытались отравить «Новичком» болгарского предпринимателя Гебреваhttps://t.co/1vIiUWfO55
— The Insider (@the_ins_ru) November 23, 2019
Gebreva indēšanas brīdī – 2015.gada aprīlī – Bulgārijā atradās Sergejevs, Lutenko un Borisovs.
Sergejevs un vēl viens GRU darbinieks Daniils Kapralovs jeb “Daniils Stepanvos” Bulgāriju apmeklēja arī 2015.gada maijā, kad varētu būt noticis otrais Gebreva indēšanas mēģinājums.
Pētījuma autori GRU virsnieku reālos vārdus noskaidroja, izmantojot datus no viņu ceļojumu pasēm, kā arī salīdzinot fotogrāfijas Krievijas datu bāzēs ar attēliem, ko šie cilvēki iesnieguši Šengenas zonas vīzas saņemšanai.
Kāpēc tika indēts Gebrevs?
Kas bija par iemeslu Gebreva indēšanai, tas joprojām ir atklāts jautājums.
Tas nav skaidrs arī pašam uzņēmējam. Gebreva uzņēmums nodarbojas arī ar ieroču eksportu, tomēr šie eksporta apjomi ir pārāk mazi, lai tas spētu “ieinteresēt” Krievijas specdienestus.
Pats Gebrevs izteicies, ka viņš ir piegādājis ieročus Gruzijai 2008.gada Krievijas-Gruzijas militārā konflikta laikā., tomēr viņš uzsver, ka viņa uzņēmuma daļa veidojusi vien 10% no Bulgārijas ieroču piegādēm Gruzijai.
Iepriekš izskanējusi informācija, ka Gebrevs 2014.gadā esot piegādājis ieročus Ukrainai, tomēr viņš pats to noliedz.
Saskaņā ar vienu no versijām, Gebrevs varētu būt kļuvis par upuri Bulgārijas oligarhu iekšējām cīņām par varu 2014. un 2015.gadā - tiek uzskatīts, ka šo cīņu kaut kādā mērā bijusi iesaistīta arī Krievija.
Savukārt saskaņā ar otru versiju, atentāts pret Gebrevu veikts, jo Krievijas specdienesti uzskatījuši, ka viņš esot piegādājis ieročus ASV sabiedrotajiem Sīrijas konfliktā. Uzņēmējs gan uzsver, ka viņa uzņēmums šādos darījumos nav piedalījies.
