Augstas sētas ar dzeloņdrātīm, sargtorņi, ēkas ar cieši noslēgtām durvīm un video novērošana – tādas izskatās nometnes, kuras Ķīna dēvē par “darbaudzināšanas” nometnēm, kurās spiesti uzturēties uiguri un citas Ķīnas etniskās minoritātes. Patiesībā gan šīs darbaudzināšanas nometnes vairāk līdzinās “smadzeņu skalošanas” centriem vai vienkārši cietumiem, vēsta aģentūra AP.

“Manieru audzināšana” šajās nometnēs ir obligāta, savukārt darbaudzināšana to iemītniekiem tiek piedāvāta vien pēc tam, kad viņi nometnē ir pavadījuši apmēram gadu.

Pirmajā gadā nometnēs esošajiem cilvēkiem obligāti jāapgūst komunisms un ķīniešu valoda, un viņi ir pakļauti stingrai kontrolei.

Ķīnas valdība sākumā noliedza šādu nometņu pastāvēšanu, bet pēc tam apgalvoja, ka tās ir profesionālās apmācības centri, kuros musulmaņu tautu pārstāvji apgūst profesiju un ķīniešu valodu.

FOTO: THOMAS PETER / REUTERS

Tomēr kā atklāj slepeni dokumenti, kas nonākuši vairāku ārvalstu mediju rīcībā, patiesībā šīs nometnes veidotas kā ideoloģiskās audzināšanas centri, kuru eksistenci bijis paredzēts saglabāt noslēpumā.

Dokumenti atklāj, ka Ķīnas varas iestādes apzināti izstrādājušas stratēģiju, kas paredz etniskās minoritātes ieslodzīt vēl pirms to pārstāvji paspējuši izdarīt jebkādu likumpārkāpumu.

Nopludinātie dokumenti arī sniedz pierādījumus tam, kā Ķīna arvien neatlaidīgāk ievieš jaunu sociālās kontroles platformu, izmantojot datus un mākslīgo intelektu. Balstoties uz masu novērošanas tehnoloģiju savākto informāciju, datorsistēmas vien nedēļas laikā spēja izveidot sarakstu, kurā ir desmitiem tūkstošiem cilvēku, kas būtu jānopratina vai jāaiztur.

Šie dokumenti arī sniedz vispilnīgāko informāciju par masveida aizturēšanām, kas norisinās 21.gadsimtā.

Eksperti norāda, ka Ķīnas valdības iekšējos dokumentos esošā informācija liecina par apjomīgu un rūpīgi izstrādātu sistēmu, kas vēršanas pret veselām etniskajām grupām, galvenokārt uiguriem, lai tos tos piespiedu kārtā pakļautu un asimilētu.

“Tie [dokumenti] apstiprina, ka šis ir zināma veida kultūras genocīds. Tas apliecina, ka Ķīnas valdībai jau no paša sākuma ir bijis plāns,” norāda Ķīnas Siņdzjanas uiguru autonomā reģionā jautājumu eksperts Adrians Zens.

Vienā no Siņdzjanas reģiona Tieslietu ministrijas iekšējiem dokumentiem, kas datēts ar 2017.gadu, skaidri definēts šo internēšanas nometņu mērķis - “skalot smadzenes, attīstīt sirdis, atbalstīt labo, likvidēt ļauno”.

Represijas pret Siņdzjanas uiguriem Ķīnas valdība skaidro ar cīņu pret terorismu, uzstājot, ka uiguru jaunā paaudze tiekot pakļauta islāma ekstrēmisma ietekmei.

2014.gadā Siņdzjanā notika vairāki separātistu īstenoti terorakti, un reaģējot uz tiem Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, uzrunājot kompartijas funkcionārus, aicināja terorisma un separātisma draudu priekšā neizrādīt ne mazāko žēlastību.

“Būvējiet tērauda sienas un dzelzs cietokšņus. Skarbai vardarbīga terorisma apkarošanai ir jābūt mūsu prioritātei,” toreiz izteicās Sji.

FOTO: AFP / Scanpix

Represijas pret uiguriem pastiprinājās 2016.gadā ar jaunas Siņdzjanas valdības iecelšanu, savukārt masveida uiguru aizturēšanas un ievietošanas nometnēs notiek kopš 2017.gada.

Šī prakse turpinās arī šodien. Ķīnas valdība norāda, ka šiem centieniem esot labi rezultāti, jo pēdējo trīs gadu laikā neesot fiksēts neviens uiguru sarīkots terorakts.

Savukārt reaģējot uz nopludinātajiem dokumentiem, Ķīnas amatpersonas uzsver, ka šis jautājums esot Ķīnas iekšējā lieta.

Iekšējai lietošanai domātos Ķīnas valdības dokumentus Starptautiskajam izmeklējošo žurnālistu konsorcijam (ICIJ) nodevis kāds anonīms avots, un par tajos atrodamo informāciju rakstījusi virkne ārvalstu mediju.

Šajos dokumentos pieejamas vadlīnijas internēšanas nometņu ierīkošanā, kā arī informācija par to, kā izmantot modernās tehnoloģijas cilvēku novērošana.

“Tā nebija nekāda apmācība, tas bija tikai sods. Pret mani izturējās kā pret dzīvnieku,” aģentūrai AP pavēstījis kāds cilvēks, kurš šādā nometnē pavadīja deviņus mēnešus.

Ķīnas amatpersonas dokumentos arī nekautrējas atzīt, ka daudzi no aizturētajiem un nometnēs ievietotajiem cilvēkiem nav izdarījuši nekādus pārkāpumus.

Vienā no dokumentiem norādīts, ka cilvēku novērošanas un aizturēšanas mērķis esot novērst problēmas vēl pirms tās vispār ir sākušās.

Šīs aktivitātes Ķīnas institūcija īsteno, balstoties uz sistēmu, kas tiek dēvēta par Integrēto kopīgas darbības platformu (IJOP), kuras mērķis ir novērot faktiski visus valsts iedzīvotājus. Šo sistēmu izstrādājis valstij piederošs militāro tehnoloģiju uzņēmums.

“Pasaulē nevienā citā vietā nav iespējama situācija, ka dators cilvēku aizsūta uz internēšanas nometni. Tas ir bezprecedenta gadījums,” norāda Lielbritānijas Notingemas Universitātes eksperts Siņdzjanas jautājumos Raiens Tums.

IJOP izmantotā aizdomīgas un ekstrēmistiskas uzvedības definīcija ir tik plaša, ka par aizdomīgu un potenciāli bīstamu rīcību var tikt uzskatīta pat došanās uz ārzemēm vai arī tādas mobilās aplikācijas, ko Ķīnas varas iestādes nevar izspiegot.

FOTO: Reuters/ScanPix

Neskatoties uz Ķīnas valdības apgalvojumiem, ka šajās nometnēs tiek apmācīta un nabadzīgākā un neizglītotākā sabiedrības daļa, nopludinātie dokumenti apliecina, ka nometnēs ieslodzīti arī studenti un pat Komunistiskās partijas amatpersonas.

Eksperti uzsver, ka šādu nometņu eksistence un cilvēku nepamatota aizturēšana ir pretrunā ar pašas Ķīnas likumiem un valsts konstitūciju.

Tomēr cilvēku novērošana un aizturēšanas turpinās.

Vienā no nopludinātajiem dokumentiem atrodamajiem ziņojumiem norādīts, ka vienā nedēļā 2017.gadā IJOP sistēma Siņdzjanas dienvidu daļā identificējusi 24 612 “aizdomīgas personas”. 15 683 no šiem cilvēkiem nosūtīti uz “izglītības un apmācības” nometnēm, 706 – uz cietumu, bet vēl 2096 cilvēkiem noteikts mājas arests.

Eksperti un aktīvisti lēš, ka šādās nometnēs šobrīd kopumā varētu būt pabijuši aptuveni 1,8 miljoni cilvēki.

Nesen no satelītiem uzņemti attēli liecina, ka vairākās šādās nometnēs likvidētai sardzes torņi un augstie žogi, ekspertiem uzskatot, ka Ķīna varētu būt mazinājusi represijas Siņdzjanas, tādējādi reaģējot uz starptautiskās sabiedrības kritiku.

FOTO: AP/Scanpix

Tikmēr nometnēs pabijušie cilvēki ar šausmām atceras tur piedzīvoto.

“Viņi mūs neuzskatīja par cilvēkiem,” atceras viens nometnē pabijis cilvēks. Nometņu iemītniekiem varēja liegt pieeju pārtikai, viņi regulāri tika saslēgti rokudzelžos, kā arī sisti un pat spīdzināti.

“Es nebiju izdarījis nekādu noziegumu. Es nekad neesmu izdarījis neko sliktu. Man nebija pilnīgi nekādas nojausmas, kāpēc viņi mani tur ielika,” atceras kāds cits “darbaudzināšanas” nometnē pabijušais.