60. gados sākās teju jauna ēra - šajā laikā strauji attīstījās modernisms, kas nozīmē, ka arī Ziemassvētku eglītes kļuva mākslīgas un modernizētas. Dažās īpaši modernās mājās eglītes aizvietoja eglīšu formas metāla statīvi košās krāsās - šos priekšmetus varēja izmantot vairākus gadus pēc kārtas, tajos izvietot sveces un iekarināt sudraba bumbas ar stariem. Savukārt dabisko eglīšu cienītāji šajā desmitgadē neskopojās ar spīdīgiem vai krāsainiem plastikāta vai papīra "matiņiem", ar kuriem apbēra egļu zarus. Tāpat 60. gados ārkārtīgi populāri bija spīdīgie stikla čiekuri, kuri vēl pat šodien ir saņemti mantojumā no vecvecākiem.
60. gadu vidū par stilīgāko krāsu tika atzīta dzeltenā, tāpēc ne velti šī krāsa arī dominēja eglīšu rotājumu izvēlē. Turklāt - trakie sešdesmitie bija ārkārtīgi piesātināts laiks gan mākslā, gan kultūrā, gan arī interjera dizainā un to varēja manīt arī eglīšu noformējumā. Šajā laikā egles "sarotāja" tiktāl, ka dažām nebija pat manāmi zari. Tās bija aptītas ar spīdīgām virtenēm, "matiņiem", klipšiem, lentām, gliteru skarām un ornamentiem.