Izglītības veiksmes stāsts - Igaunija

FOTO: Reuters/ScanPix

"Igaunija ir Eiropas jaunākā izglītības līdere" - ar šādiem vārdiem raidorganizācija BBC iesāk rakstu par Igaunijas skolēnu spožajiem rezultātiem globālajos pārbaudījumos. Kāpēc Igaunija var?

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) īsteno starptautisko skolēnu novērtēšanas programmu PISA. Tās ietvaros tiek veikts 15 gadus vecu skolēnu prasmju salīdzinājums lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs. Igaunija sasniegusi augstus rezultātus visās trīs kategorijās - lasīšanā un dabaszinātnēs tas ir pirmais piecinieks, bet matemātikā - astotā vieta.

Igaunija kā vienu prioritātēm izvirzījusi to, lai bērni jau no ļoti agrīna vecuma iegūtu kvalitatīvu izglītību.

Kā veicās Latvijai?

PISA pārbaudījumu rezultātos par 2018.gadu Latvijas rādītāji ir zemāki nekā Igaunijai un kopumā ierindojas nedaudz zemāk par Eiropas vidusmēru. Matemātikas un dabaszinātņu kategorijās Latvija ierindojas otrajā augstākajā kategorijā kopā ar vairumu pārējo Eiropas valstu (pirmo izdevies sasniegt tikai Ķīnai, Makao un Honkongai, kā arī Singapūrai), bet lasīšanas rādītāji ir zemāki - trešā augstākā kategorija.

No bērna kājas

Igaunijā gandrīz visi bērni no trīs gadu vecuma apmeklē bērnudārzu, raksta BBC. Tas ir maksas pakalpojums, taču nedrīkst pārsniegt noteiktu daļu no minimālās algas. Vienam bērnam šī summa ir līdz 80 eiro mēnesī.

Bērnudārzos bērni mācās ar rotaļu palīdzību, taču pakāpeniski tiek ieviesti arī formālās izglītības elementi. 

Māmiņa Elvīra Ūstalu žurnālistiem stāsta, ka zināšanām ir liela nozīme, taču "svarīgi arī mācīt tā, lai bērniem būtu interesanti". 

Jau bērnudārza posmā sākas Igaunijas centieni panākt, lai nākotnē skolēni mācībās uzrādītu augstākus sasniegumus - viens no mērķiem ir panākt, lai pēc iespējas vairāk bērnu būtu emocionāli un fiziski gatavi sākt skolas gaitas. PISA pārbaudījumi uzrāda: Igaunijas bērnudārzu sistēma ir vērsta uz vienlīdzību, kas vēlāk atspoguļojas kā mazāka starpība starp turīgo un nabadzīgo pusaudžu pārbaudījumu rezultātiem (līdzīga tendence vērojama arī Latvijā).

Tallinas bērnudārza vadītāja Rīna Lalla stāsta, ka, pabeidzot pirmsskolas izglītības iestādi, bērniem netiek izliktas atzīmes. "Bērnam tiek izsniegta kartīte par gatavību skolai, kurā raksturotas bērna prasmes, attīstība un kas vēl jāapgūst," uzskaita Lalla.

Visi mācās kopā

Vestholmas ģimnāzijas direktors Rando Kūstiks norāda: "Ja bērnus māca atkarībā no spēju līmeņa, notiek segregācija. Kāpēc lai kaut ko tādu darītu skolās?"

Citās Eiropas valstīs, piemēram, Lielbritānijā, skolēni tiek sadalīti dažādās grupās vai "plūsmās" pēc priekšmetiem vai arī atzīmju līmeņa. 

Igaunija pēc neatkarības atgūšanas izglītības jomā daudz ko aizguvusi no Somijas, kura arī ir viena no Eiropas līderēm izglītības jomā. Taču PISA topā audzēkne Igaunija izrāvusies priekšā savai skolotājai Somijai.

Igaunijā skolotājiem tiek dota samērā liela brīvība, izstrādājot stundu saturu. 

"Es domāju, ka mūsu skolotāji - tas ir galvenais iemesls, kāpēc mums tik labi veicas.

Viņiem ir brīvība pašiem izstrādāt savas stundas, un skolēni ļoti grib mācīties," saka Kūstiks.

Igaunijas izglītības ministre Mailisa Repsa norāda, ka Igaunija tiecas uz Ziemeļvalstīm raksturīgajām vienlīdzības idejām. Par bērnudārzu jāmaksā salīdzinoši neliela summa, taču par bērnu tālāko skološanu vecākiem vairs nav jāmaksā.

"Igaunijā "bezmaksas" patiešām arī nozīmē bezmaksas," uzsver ministre.

"Nav jāmaksā par mācību grāmatām, nav jāmaksā par skolas pusdienām, nav jāmaksā par transportu uz skolu."

OECD savā PISA ziņojumā norāda, ka Igaunija uzrādījusi pārliecinošu skolēnu rezultātu uzlabošanos, lai gan izmaksas uz vienu skolēnu ir par apmēram 30% zemākas par vidējo rādītāju OECD valstīs.

Igaunijā izglītība vienmēr bijusi augstā vērtē, teic Repsa. Taču tagad valsts uz to raugās uzņēmējdarbības un strauji augošas ekonomikas kontekstā.

"Mums saglabājusies tradīcija daudz mācīties, līdzīgi kā Āzijas valstīs. Mēs mācībām veltām daudzas stundas," viņa piebilst.

Vecāku vidū notiek spraigas diskusijas - vai mājasdarbu nav par daudz?

E-mācības

Tallinas skolā BBC žurnālisti pusdienu pārtraukumā sāk sarunu ar vecākiem skolēniem. Viņi dzīvo valstī, kura par vienu no savām ekonomiskajām prioritātēm izvirzījusi digitālās inovācijas. 

Skolnieks Martins stāsta, ka Igaunijas skolēniem pieejama e-skolas sistēma: tajā var elektroniski iesniegt mājasdarbus, kā digitālajā vidē pieejami mācību materiāli apgūšanai pastāvīgi. Arī vērtējumus var saņemt elektroniski.

"Mēs esam maza valsts. Varbūt tāpēc mums ir sajūta, ka vajag sevi pierādīt," domās dalās skolniece Katja. "Mums jābūt izglītotiem, lai būtu veiksmīgi."

Igaunijas valdība vēlas lielākā skaitā skolu ieviest pārbaudījumus, kas skolēniem būs jāveic 10, 13 un 16 gadu vecumā. Tie palīdzētu izsekot tam, vai mācību sasniegumi uzlabojas pietiekamā līmenī. Taču šādas izmaiņas varētu iegrožot salīdzinoši lielo brīvību, ar kādu skolotāji pašlaik var plānot mācību saturu. 

Igaunijas izglītības sistēmai priekšā vēl kāds izaicinājums: daudzi skolotāji tuvojas pensijas vecumam, bet jauni cilvēki šo profesiju izvēlas arvien retāk.

Uz augšu