Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) pašlaik piedzīvo lielāko krīzi tās 25 gadu pastāvēšanas laikā. ASV ir bloķējusi jaunu tiesnešu pieņemšanu darbā PTO apelācijas institūcijā, kas ir faktiski vienīgā, kura visā pasaulē lemj par tirdzniecības strīdu atrisināšanu. Kādi ir šīs krīzes cēloņi un kā turpmāk darboties PTO, skaidroja medijs “Deutsche Welle”.
Kāpēc PTO piedzīvo nepatikšanas?
Pasaules Tirdzniecības organizācija ir starptautiska organizācija, kas regulē preču, pakalpojumu un intelektuālā īpašuma tirdzniecību visā pasaulē. Tomēr pašlaik strīdu risināšanā organizācijai nākas saskarties ar lielu krīzi. PTO apelācijas institūcija, kas ir bijis viens no galvenajiem panākumiem PTO 25 gadus ilgajā vēsturē, tiesnešu trūkuma dēļ no otrdienas pusnakts pārtrauks savu darbību.
Pēdējo divu gadu laikā ASV ir bloķējusi visas kandidatūras PTO apelācijas institūcijas tiesnešu amatam. Tiek norādīts, ka nereti PTO apelācijas tiesa dublē savas funkcijas ar ASV Augstāko tiesu tirdzniecības jautājumos. PTO apelācijas tiesa sastāv no septiņu tiesnešu komandas, kuriem uz maiņām pievienojas vēl trīs citi tiesneši.
Savukārt no otrdienas pusnakts divi no trim mainīgajiem tiesnešiem ir atkāpušies no saviem amatiem, un viņiem nav atrasti aizstājēji. Līdz ar to PTO apelācijas tiesa ir zaudējusi kvorumu un tajā vairs nenotiks sēdes.
Kādi ir Vašingtonas galvenie iebildumi?
ASV prezidents Donalds Tramps ne reizi vien ir pārmetis PTO, ka organizācija “aizstāvot Ķīnu un citus ASV pretiniekus” tirdzniecības konfliktos. Tomēr patiesībā Vašingtonas nesaskaņas ar Ženēvā bāzēto organizāciju sākušās vairāk nekā pirms desmit gadiem.
ASV pārmet, ka PTO apelācijas tiesa un tās tiesneši pārkāpj savas pilnvaras, kā arī rada dažādus jaunus likumus. Vašingtona uzsver, ka ASV Konstitūcija nepieļauj ārzemju tiesu lēmumu juridiskā spēka pārākumu pār amerikāņu tiesu izdotajiem lēmumiem.
Vašingtona arī apstrīd PTO metodes, ar kurām tiek aprēķināts, vai un kā kāds no PTO dalībniekiem izved lētas preces ārvalstu tirgos. Tāpat tiek apšaubītas apelācijas institūcijas tiesnešu algas un laiks, kas viņiem vajadzīgs lēmumu pieņemšanai.
Vašingtona ir pat draudējusi bloķēt PTO 2020. gada budžetu nesaskaņu dēļ, bet pagājušajā nedēļā tomēr tika atbalstīts provizorisks budžeta kompromiss, kas sevī ietvēra ievērojamus apelācijas instanču samazinājumus.
Ko ASV vēlas PTO apelācijas institūcijas vietā?
Lai gan daudzi politikas eksperti uzskata, ka tieši ASV un Ķīnas tirdzniecības karš ir pastiprinājis nepieciešamību pēc tādas instances kā PTO, patiesībā Vašingtona uzskata, ka tās nacionālās intereses vislabāk varot aizstāvēt, kopumā apejot tirdzniecības organizāciju un risinot sarunas par saviem divpusējiem tirdzniecības darījumiem bez starptautisko organizāciju klātbūtnes.
"ASV pašlaik arvien vairāk interesējas par dažādu spēka paņēmienu izmantošanu, biežāk izvēloties ignorēt uz starptautiskiem noteikumiem balstīto sistēmu tirdzniecības jomā," DW pastāstīja ekonomists Martins Bramls no Minhenes institūta.
Kā būs jūtamas pārmaiņas PTO?
PTO apelācijas tiesa vairs nebūs galvenais arbitrs starptautiskajos tirdzniecības konfliktos.
Nedaudzas lietas, kurās joprojām nav sprieduma, joprojām izskatīs aizejošie tiesneši. Tomēr ir ļoti iespējams, ka šo lietu izskatīšanas apstāšanās novedīs pie neizskatīto lietu skaita pieauguma, kas savukārt varētu kārdināt valstis pārtraukt ievērot PTO noteikumus, jo samazināsies draudi saņemt sodus. "Grūti pateikt, cik ilgi strīdi turpināsies," sacīja Bramls, "taču mēs vairākus mēnešus varētu būt bez galvenā lēmēja vai līdzīga mehānisma."
Vai pārējās PTO dalībvalstis tam piekritīs?
Vašingtona ir atcēlusi vairāk nekā 100 dalībvalstu jauno plānu, kas paredz jaunu tiesnešu pieņemšanu darbā PTO apelācijas tiesā.
Pašlaik viens diplomāts ir izstrādājis pagaidu pārsūdzības procesa plānu, kas vismaz uz laiku pildītu PTO apelācijas tiesas funkcijas. Vašingtona paziņojusi, ka tā nepiedalīsies nekādos pagaidu plānos.
Tie ir radījuši bažas, ka šāds solis vēl vairāk vājinās PTO un uz starptautiskajiem noteikumiem balstītās sistēmas. Kamēr nav panākts pastāvīgs risinājums, iespējams, ka tirdzniecības strīdi tiks atrisināti šķīrējtiesā.
PTO locekļi joprojām varēs iesniegt sūdzības, bet valstis, kuras nav apmierinātas, varēs vienkārši atlikt plānu izpildi, iesniedzot apelāciju tiesā.
Vai Trampa kritika PTO ir pamatota?
Jau kopš stāšanās amatā ASV prezidents Donalds Tramps ir pārmetis PTO, ka šī organizācija “darot visu iespējamo, lai labumu gūtu visi, izņemot ASV”.
Lai gan prezidents Tramps apgalvo, ka Vašingtona ir zaudējusi gandrīz visas tirdzniecības tiesas prāvas, bijušais Meksikas prezidents Ernesto Sediljo paziņoja, ka ASV ir biežākais PTO norēķinu struktūras lietotājs un tai ir bijusi lielāka uzvarēto lietu daļa nekā citām valstīm, kas iesniegušas sūdzības.
Aicinājumi veikt nozīmīgas PTO reformas pēdējos gados ir kļuvuši arvien skaļāki. It īpaši pēc tam, kad Ķīnas ekonomika piedzīvoja ļoti ātru pieaugumu un kļuva par lielāko tirdzniecības partneri pasaulē.
Neskatoties uz iestāšanos tirdzniecības organizācijā 2001. gadā, Pekina ir pieņēmusi agresīvu eksporta politiku, tomēr pati nespējot pilnībā atvērt savu ekonomiku ārējai tirdzniecībai.
PTO joprojām nav izdevies pieņemt faktu, ka Ķīna, Indija un Dienvidkoreja, un vēl septiņas G-20 valstis tagad ir progresīvas un attīstītas valstis.
Tās joprojām tiek klasificētas kā jaunattīstības valstis, līdz ar to – šīs valstis joprojām gūst labumu no labvēlīgākiem tirdzniecības noteikumiem, kas, pēc citu dalībnieku domām, dod tām negodīgas priekšrocības.
