Arheologi atrod 1700 gadu senas un šaušalīgi smakojošas romiešu olas (8)

Starp 2007. un 2016. gadu arheologi no zemes sloga atbrīvoja seno romiešu apmetni Anglijas centrālajā daļā. Kā rakstīts izdevumā “The Smithsonian”, apmetnē pētnieki atrada četras vistu olas, kas 1700 gadu bija saglabājušās ar ūdeni pilnā bedrē. Smārds no ieplaisājušajām olām esot bijis visai negants.

Zinātniskajā žurnālā “Oxford Archaelogy” minēts, ka šī apmetne atradās pie romiešu ceļa, ko dēvē par Akemana ceļu, un līdz ar olām tur atradās arī virkne citu objektu. Reti koka grozi, ādas kurpes, dažādi rīki un koka trauki – tas viss tika atrasts zem ūdens līmeņa, kas ļāva priekšmetiem tik ilgi saglabāties.

Tomēr labākais ir tas, ka, neskatoties uz to, ka trīs no olām ir saplēstas, viena no tām ir pilnīgi neskarta. Tagad tā tiek godāta kā vienīgā nebojātā romiešu ola, kas jebkad atrasta Lielbritānijā.

“Bedrē, kuru bija piepildījis ūdens, lietas varēja saglabāties tūkstošiem gadu. Sausā vidē tās sen jau būtu izzudušas,” komentēja izrakumu projektu menedžeris Stjuarts Formens.

Arheologi uzskata, ka sākotnēji šī bedre tika lietota, lai glabātu iesala graudus alus darināšanai mūsu ēras 2. un 3. gadsimta laikā, tomēr pēc tam bedres izmantojums dramatiski mainījās.

Arheologs Evards Bidalfs pastāstīja, ka olas un maizes grozs, visticamāk, kalpoja kā ziedojums bēru vai reliģiskas ceremonijas laikā. Iespējams arī bedre tika izmantota kā “vēlēšanos aka”, kurā romieši atstāja upurus un ziedojumus dieviem.

“Iespējams, senie garāmgājēji šeit piestāja un iemeta bedrē dažādus ziedojumus, lai varētu dieviem izteikt kādu savu vēlmi. Olas acīmredzamu iemeslu dēļ romiešiem asociējās ar pārdzimšanu un auglību,” piebilda Bidalfs.

Arheologi arī atrada citas potenciālas pazīmes par bēru aktivitātēm šajā apmetnē, piemēram, bēru sārtu.

Ola pašlaik atrodas rūpīgi iepakota no skābēm brīvā vidē, tomēr drīz tā tiks izstādīta Bekingemšīras grāfistes muzejā.