Pasaules Dabas fonds iesaka: kā dzīvot dabai draudzīgi

FOTO: Publicitātes foto

Rūpes par vidi sākas mūsu mājās. Kā atzīst arī Pasaules Dabas fonda eksperti, dzīvesvietas izvēle ietekmē apkārtējo vidi.

Lai savā ikdienā un mājvietā būtu dabai draudzīgāki, Pasaules Dabas fonds aicina īstenot četras aktivitātes – izmantot modernu apkuri un ēku siltināšanu, izvēlēties lidot ar lidmašīnu par vienu reizi mazāk, nekā ierasts gada laikā, samazināt sarkanās gaļas patēriņu un dot priekšroku eko braukšanai jeb degvielu taupošai braukšanai. Savukārt tiem, kuri ir jaunas dzīvesvietas meklējumos, Latvijā vadošais mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” sadarbībā ar “Pasaules Dabas fondu” piedāvā piecus ieteikumus, kā izvēlēties dabai draudzīgāko mājvietu, vienlaikus arī ietaupot, un ko ņemt vērā, esot savā ikdienas mājas dzīvē.

FOTO: Publicitātes foto

Pirmais solis – noskaidrot ēkas vecumu un tehnisko stāvokli

Sākot jaunas dzīvesvietas meklējumus, ir ieteicams vispirms pārdomāt, kādā mājoklī vēlies dzīvot – privātmājā, sērijveida dzīvoklī vai jaunā projektā. Būtiskākie parametri, kam jāpievērš īpaša vērība, meklējot jaunu mājokli un rūpējoties par dabai draudzīgāku izvēli, ir ēkas un tās inženierrisinājumu tehniskais stāvoklis, kā arī koplietošanas telpu un teritoriju esamība un kvalitāte.

Ja izvēle krīt par labu dzīvoklim, tad aprēķinos jābūt jo īpaši rūpīgam – lai arī sākumā var šķist, ka mājoklis jaunā projektā var būt dārgāks, ļoti iespējams, ka dzīvoklim vecajā projektā būs jāveic ievērojami remontdarbi, inženiertīklu maiņa vai mājokļa siltināšana.

Šādas aktivitātes būs neizbēgamas, ja vēlēsies samazināt komunālo maksājumu rēķinus un būt dabai draudzīgāks. Savukārt, izvēloties mājokli jaunajā projektā, viens no ieguvumiem ir pārliecība, ka ēkā uzstādītie inženierrisinājumi ir efektīvi, piemēram, ka radiatori būs aprīkoti ar regulējamiem termostatiem un pats varēsi ietaupīt siltumenerģiju. Kā skaidro Pasaules Dabas fonda pārstāvji, samazinot telpas temperatūru vien par 1°C, ir iespējams samazināt apkures rēķinu pat par 10%.

FOTO: Publicitātes foto

Otrais solis – plašums nav dabai un maciņam draudzīgs

Aizvien vairāk cilvēku jauna mājokļa iegādes procesā apdomīgāk izvērtē dzīvokļa platību. Viena no mazāku dzīvokļu priekšrocībām ir finansiālais ieguvums – ikmēneša ekspluatācijas izmaksas, tostarp komunālie un apsaimniekošanas maksājumi būs mazāki. Turklāt mūsdienu mājokļu tendences mainās, nav vairāk nepieciešamības pēc lieliem dzīvokļiem, jo, piemēram, dažos jaunajos projektos ir papildu telpas ārpus dzīvokļa, kuras ikviens iemītnieks var izmantot, ieskaitot individuālas noliktavas telpas, slēdzamas koplietojamās telpas bērnu ratiņu un velosipēdu novietošanai. Arī dzīvokļi tiek veidoti saskaņā ar funkcionālu plānojumu.

Interesanti, ka, pārplānojot lielus dzīvokļus un atstājot tikai to daļu, ko cilvēki reāli izmanto ikdienā, tiek iegūts dzīvoklis, kurš funkcionalitātes ziņā nemaz pārāk neatšķiras, bet platības ziņā ir ievērojami mazāks.

Vēl viens iemels par labu mazākām platībām ir ietekme uz vidi. Pasaules Dabas fonda pārstāvji stāsta, ka mazāka dzīvojamā platība ir viena no tām “zaļajām” izvēlēm, kas ļauj ietaupīt daudz dabas resursu, piemēram, elektroenerģiju un siltumenerģiju, vienlaicīgi sniedzot ietaupījumu maciņam.

FOTO: Publicitātes foto

Trešais solis – apkārtējās vides atbilstība mūsdienu prasībām

Gan mūsu piemājas auto stāvvieta un teritorija pie mājas, gan bērnu laukumiņš un tuvākais parks ir apkārtējā vide, kas ietekmē ikdienas aktivitātes. Zaļa apkārtne, labiekārtota teritorija un bērnu rotaļu laukumiņu izveide ir daļa no rūpēm par dabu un kvalitatīvu, videi draudzīgu laika pavadīšanu ārpus telpām. Mūsdienu cilvēku augstās prasības pret mājokļa kvalitāti un rūpes par dabu pieprasa ne tikai būvniecībā izmantot kvalitatīvus materiālus, bet tajā pašā laikā arī virkni inovatīvu risinājumu.

Jauno daudzdzīvokļu namu pagalmos dažkārt ir iekļautas tādas inovācijas kā īpašas lietus ūdeni filtrējošas ieplakas, kas papildinātas ar mitrumu mīlošiem augiem.

Šīs ieplakas nodrošina lietus ūdens apsaimniekošanu pagalma ietvaros, tādējādi atslogojot Rīgas novecojošo pilsētas notekūdeņu sistēmu, uzlabojot dabas daudzveidību un piešķirot apstādījumiem ne tikai skaistuma funkciju, bet tie kalpo kā biofiltrs, kas uzsūc ūdenī esošo piesārņojumu, tādējādi nodrošinot tīra ūdens filtrāciju gruntsūdeņos. 

FOTO: Unsplash

Ceturtais solis – noskaidro savu ekoloģisko pēdu

Ikviens var noskaidrot, cik lielā mērā ir draudzīgs attiecībā pret vidi, izmantojot Ekoloģiskās pēdas kalkulatoru.

Ar tā palīdzību var arī uzzināt, kā Tavi paradumi, tostarp elektroenerģijas un ūdens patēriņš, ietekmē apkārtējo vidi, kā arī iegūt informāciju par to, kā dzīvot dabai draudzīgāk.

Interesanti, ka lielāko ekoloģisko pēdu jeb ietekmi uz vidi veido pārtika, kam seko mājoklis. Tas tikai apliecina – mājvietas izvēle ir atbildīgs lēmums ne tikai personīgās dzīves kontekstā, bet arī domājot par ietekmi uz vidi. Par to, vai mājoklis ir ilgtspējīgs un dabai draudzīgs, ir atbildīgi būvnieki. 

FOTO: Publicitātes foto

Piektais solis – ikdienas paradumu maiņa

Rūpes par apkārtējo vidi neapstājas arī tad, kad sāc dzīvot jaunajā mājvietā. Ir vienkārši paradumi, kurus apgūstot un ieviešot savā ikdienā, varam kļūt videi draudzīgāki, piemēram, dodoties uz veikalu, ņemt līdzi auduma maisiņu, parastās spuldzītes nomainīt pret LED, aizgriezt ūdens krānu, tīrot zobus.

Pasaules dabas fonda eksperti arī iesaka izmantot daudzās modernās tehnoloģijas, kas var palīdzēt mainīt ikdienas paradumus un piedāvā vienkāršus, videi draudzīgus risinājumus.

Piemēram, aplikācija “Atkritumu šķirošana” var kalpot kā rokasgrāmata pareizai atkritumu šķirošanai – tā piedāvā interaktīvu karti, kas parāda tuvākos atkritumu šķirošanas un nodošanas punktus.

Uz augšu
Back