Kā NA biedri draudzējās ar Ukrainas galēji labējiem
Re:Baltica

FOTO: Raivis Vilūns

Eiropas nākotne Nacionālās apvienības (NA) ģenerālsekretāram Raivim Zeltītam rādās tāda. Vispirms Eiropas Savienība (ES) sadalīsies dažos reģionālajos blokos, saglabājot formālu vienotību. Viens no šiem blokiem, kurā būs arī Latvija, Polijas vadībā kļūs par “Intermariumu” jeb Starpjūru konfederāciju.

ReNacionālās apvienības (NA) biedri meklējuši domubiedrus ne tikai starp britu neonacistiem, bet arī Ukrainas galēji labējiem spēkiem.

FOTO: Facebook

Pēc tam sabruks Krievija, bet Rietumeiropu iekaros islāmisti. Un tikai Starpjūru konfederācija, kas pletīsies no Krimas pludmalēm līdz Rīgas jūras līcim, stāvēs kā nesatricināms Eiropas civilizācijas cietoksnis un jaunā veidojuma, ko Zeltīts sauc par Nāciju Eiropu, centrs. Ne tikai stāvēs, bet pletīsies austrumu virzienā uz sabrukušās Krievijas rēķina.

Šo dramatisko prognozi Zeltīts izteicis portālā „Jaunais nacionālisms” (thenewnationalism.com), kas sevi pieteicis kā „nacionāli konservatīvs” izdevums „Starpjūru konfederācijas reģiona brīvi domājošiem ļaudīm”.

FOTO: Facebook

Līdz ar Zeltītu interneta vietnes autoru vidū ir viņa NA kolēģe Dace Kalniņa, kuras pēdējais zināmais amats ir frakcijas konsultante Saeimā, kā arī Olena Semeņaka, kura pilda starptautiskās sekretāres pienākumus Ukrainas partijā „Nacionālais korpuss”. Tas ir Azovas kustības politiskais spārns, kas izveidojies no brīvprātīgo pulka „Azov”. Pats pulks formāli ietilpst Ukrainas Nacionālajā gvardē. Izveidots Krievijas agresijas pret Ukrainu pašā sākumā, tas kļuva par magnētu gan Ukrainas, gan citu valstu labējiem ekstrēmistiem. Paradoksāli – galvenokārt no Krievijas.

Ideja par Starpjūru konfederāciju radās Krievijas impērijas sabrukuma laikā, taču drīz vien tika aizmirsta. Tomēr Krievijas agresija Ukrainā un galēji labējā populisma vilnis, kas pārņēmis 21. gadsimta Eiropu, šo ideju ir atdzīvinājis.

Vēl pārliecinātākus Starpjūru konfederācijas piekritējus kā NA draugus no „Azov” ir grūti atrast. „Mūsu ideja – mēs neesam ne austrumi, ne rietumi, mēs esam Intermariums, Starpjūru reģions, Baltijas un Melnās jūras kopība,” intervijā žurnālam „Fokuss” 2016. gadā sacīja pulka „Azov” izveidotājs un partijas „Nacionālais korpuss” līderis Andrejs Biļeckis. „Nacionālā korpusa” programmā teikts, ka Ukrainai, tā vietā, lai pievienotos Eiropas Savienībai, ir jākļūst par „Baltijas un Melnās jūras Savienības, jaunās Eiropas vienotības, pamatu”.

FOTO: Re:baltica

Izmeklējošās žurnālistikas projekts „Bellingcat”, kas atklāja Krievijas atbildību Malaizijas lidmašīnas notriekšanā Ukrainas gaisa telpā un Sergeja Skripaļa indēšanā Lielbritānijā, ne reizi vien ir rakstījis, ka „Azov” pārstāvji atklāti propagandē „balto terorismu” un slavina galēji labējos teroristus, piemēram, Brentonu Tarantu un Andersu Breivīku.

FOTO: Facebook

2019. gada martā izplatītajā ASV Valsts departamenta ziņojumā par cilvēktiesībām „Nacionālais korpuss” raksturots kā „naidu propagandējošs nacionālistisks grupējums”. 2018. gada „Freedom House” ziņojumā šī organizācija nodēvēta par ekstrēmu. Oktobrī četrdesmit ASV kongresmeņu parakstīja aicinājumu atzīt „Azov” par teroristisku organizāciju. Šajā sarakstā jau atrodas britu organizācija „Nacionālā rīcība”, kurai ar NA bijuši kontakti caur to pašu Zeltītu.

Pateicoties draugiem no NA, Azovas kustības pārstāvjiem bijusi iespēja viesoties Latvijas armijas ģenerālštābā, militārajā bāzē un parlamentā.

Zeltīts no komentāriem atteicās, bet ar Kalniņu vairākkārtēji saziņas mēģinājumi palika bez atbildes. NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars Re:Baltica paziņoja, ka apvienības pārstāvji ar Azovas kustību kontaktējušies kā privātpersonas un NA ģenerālsekretāra Zeltīta ģeopolitiskie uzskati neraksturo partijas politiku un ideoloģiskos uzstādījumus. Viņaprāt, azovieši, apturot ienaidnieku pie Mariupoles, ir paglābuši Latviju no Krievijas iebrukuma.

Vienīgais ar „Azov” tieši saistītais NA pārstāvis, kurš piekrita runāt ar Re:Baltica, paziņoja, ka neatbalsta ukraiņu draugu ekstrēmos uzskatus, taču pieļauj iespēju, ka Eiropā varētu sākties rasu karš, un uzskata, ka Breivīka un Taranta terora aktus izprovocēja Rietumvalstu imigrācijas politika.

Rekonkista

Idejas par Starpjūru konfederāciju galvenais iedvesmotājs Latvijā bija viens no nacionālās armijas izveidotājiem, ģenerālis Pēteris Radziņš. Pilsoņu kara laikā viņš dienēja Ukrainas hetmaņa Skoropadska armijā. Šī pieredze lika aizdomāties par Ukrainas un Baltijas valstu likteņa līdzībām un par to neizbēgamo savienību.

FOTO: thenewnacionalism.com

Mūsdienās galvenais ģenerāļa ideju popularizētājs ir NA biedrs, zemessargs Agris Purviņš, kurš vada “Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrību”. Pēdējos gados Purviņš vairākas reizes bijis Ukrainā. Par savu galveno kontaktu šajā valstī viņš sauc Semeņaku. „Jauna, enerģiska, gudra. Komjauniete, skaistule, sportiste,” saka Purviņš, citējot slaveno padomju komēdiju.

Azovieši Purviņā raisa nostalģiju pēc paša jaunības, kas sakrita ar Latvijas valstiskuma atjaunošanu. „Viņi garā ir tuvi tam, kāda kādreiz bija Zemessardze.” Tieši šī iemesla dēļ viņu radikālismā Purviņš nesaskata problēmu: „Mums arī visādi bija. Ukraiņi, protams, ir karstasinīgāki nekā latvieši.”

Tādiem „Azov” ideologiem kā Semeņaka Starpjūru konfederācija drīzāk ir kā politkorekts konfekšu papīrītis, kurā ietīta viņu galvenā ideologēma – Rekonkista. Šis termins attiecināms uz viduslaiku Spānijas atbrīvošanu no musulmaņu kundzības. Azovieši Ukrainu redz kā jauno Andalūziju, no kuras sāksies Eiropas atbrīvošana no migrantiem, liberāļiem un kosmopolītiem.

2015. gadā intervijā tiešsaistes radio „Azov” raidījumam „Reconquista Live” Semeņaka Rekonkistu skaidro kā kontinentālu atbrīvošanās karu, kas jau ir sācies Ukrainā, turpināsies Krievijā un aptvers visu Eiropu, ieskaitot Baltiju. „Rekonkistas sauklis skan tā – šodien Ukraina, rīt Krievzeme un visa Eiropa,” saka Semeņaka. Raidījuma vadītājs viņu piesaka kā „Ukrainas Rekonkistas koordinatori”.

2016. gada jūlijā „Nacionālais korpuss” Kijevā rīkoja Starpjūru konfederācijas attīstības atbalsta grupas pirmo konferenci. Kā teikts Jeļenas Semeņakas publikācijā Zeltīta portālā, dalībnieku loks bija ne tikai daudzpusīgs, bet arī ļoti spilgts – no četru Eiropas valstu (Polijas, Lietuvas, Ungārijas un Rumānijas) vēstniecību militārajiem atašejiem līdz Krievijas neonacistiem.

Konferencē zīmīga figūra bija Aleksejs Ļevkins – Krievijas politiskais emigrants, neonacistu tiešsaistes platformas „WotanJungen” galvenais personāžs un NCBM grupas M8L8TH (kas verbāli atšifrējas kā „Hitlera āmurs”) līderis. Abreviatūra NCBM nozīmē nacionālsociālistiskais blekmetāls.

FOTO: Facebook

Dzimtajā Tverā Ļevkins 2010. gadā bija notiesāts par dalību neonacistu bandā, kas slepkavoja migrantus. Pēc Putina Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014. gadā, viņš, tāpat kā desmitiem citu Krievijas galēji labējo, pievienojās brīvprātīgo pulkam „Azov” un karoja pret Putina režīmu, ko viņi uzskata par neoboļševistisku un rusofobisku.

Ļevkins ir tuvs Semeņakas domubiedrs un bijis līdzautors vienam no viņas galvenajiem projektiem, kurā pamanīti arī viesi no Latvijas. Vienā no publikācijām Semeņaka viņu raksturo kā „krievu brīvprātīgo, kurš atbildīgs par pulka „Azov” ideoloģisko izglītošanu”.

Interneta vietne un telegrammu kanāls „WotanJugend” sniedz pilnīgi skaidru priekšstatu par Ļevkina ideoloģiju.

FOTO: Ekrānuzņēmums

Šīgada 1. maijā „WotanJugend” Kijevā rīkoja Ādolfa Hitlera piemiņas nakti, ko atklāja ar dzejoli „Hitlers uz tūkstoš gadiem”, bet noslēdza ar Ļevkina grupas M8Л8ТХ uzstāšanos un kompozīciju „Tuvojas” („Грядет”), kas vietnē „WotanJugend” nosaukta par „ezotēriskā hitlerisma himnu”.

FOTO: Re:baltica

Tērauda pakts

Pirms trim gadiem NA pārstāvjiem bija iespēja savām acīm redzēt Semeņakas un Ļevkina galveno lolojumu – ikgadējo nacionālsociālistisko blekmetāla festivālu „Asgardas reids” („Асгарда Рейд”).

Paralēli mūzikas festivālam norisinās konference, kurai ir tāds pats nosaukums, kāds bija slavenajam militārās un politiskās savienības līgumam starp hitlerisko Vāciju un fašistisko Itāliju („Tērauda pakts”). Konferencē piedalījās zināmākie galēji labējie domātāji no topošās Starpjūru konfederācijas valstīm, kā arī no Skandināvijas un ASV. Kā teikts „East Journal” publikācijā portālā „WotanJugend”, festivāla laikā vervē arī Rekonkistas kaujiniekus, kuri vēlas „apturēt Eiropas dekadenci”.

Tieši šajā festivālā 2016. gada decembrī bija nokļuvuši NA pārstāvji. Šī notikuma versijas atšķiras. Savā rakstā Zeltīta portālā „Jaunais nacionālisms” Semeņaka apgalvoja, ka Purviņš konferencē „Tērauda pakts” uzstājies ar runu „Starpjūru konfederācija – Eiropas civilizētais priekšpostenis”. Taču pēc Purviņa paša teiktā, viņš bijis klāt tikai festivāla muzikālajā daļā, jo konferencei viņam pietrūcis laika.

Runu, kā apgalvo Purviņš, viņš nodevis Semeņakai, un viņa to klātesošajiem nolasījusi. Purviņš saka – Latvijas delegācija sagaidījusi koncerta beigas un mūziķu preses konferenci. „Mēs bijām uzvalkos un kleitās, bet viņi metālisti,” viņš nosmej. Festivāla ideoloģiskais saturs viņu „maz interesējis”. Uz tiešu jautājumu par rīkotāju atklātajām simpātijām pret vācu nacismu, Purviņš teica, ka Hitlera Vācijā viss nebija tik viennozīmīgi: „Pat Padomju Savienībā viss nebija tik slikti – tur bija pats labākais saldējums. Tāpat arī Vācijā.”

FOTO: Facebook

Daces Kalniņas vadītās NA delegācijas vizītes Kijevā oficiālais iemesls bija ģenerālim Radziņam veltītas izstādes atklāšana Latvijas vēstniecībā. Ceremonijā piedalījās vēstnieks Ukrainā Juris Poikāns. NA ģenerālsekretārs Zeltīts pasākuma dalībniekiem nosūtīja videouzrunu, kurā kritizēja „Briseles federālistus”, bez kuriem, pēc viņa domām, Latvija varētu arī iztikt: „Mēs paši esam eiropieši, ne sliktāki par viņiem. Un mēs varam izveidot nākotnes Eiropu. Mums nav vajadzīgs ne Bābeles tornis, ne Kremļa torņi.”

Pēc Purviņa teiktā, šīs vizītes laikā Kalniņa jau bija saistīta ar „Azov”. „Bez viņu palīdzības es nevarētu sarīkot izstādi un tamlīdzīgi. Viņiem taču ir politiskie sakari – arī ar vēstniecību,” viņš saka.

„Azov” pie Rīgas pils

2017. gada aprīlī Nacionālās apvienības pārstāvis un bijušais ASV armijas virsnieks, nu jau nelaiķis Konstantīns Pupurs piedalījās Starpjūru konfederācijas otrajā konferencē. Fotogrāfijās, kas publicētas ukraiņu presē, redzams gan Pupurs, gan arī Ļevkins. Purviņš apgalvo, ka konferencē nav varējis piedalīties naudas un laika trūkuma dēļ.

2018. gada septembrī Dace Kalniņa un Olena Semeņaka bija Kijevā notiekošā nacionālistiskā festivāla „Голосіївська Криївка” lektoru sarakstā. Kā festivāla „hedlaineris” jeb galvenais viesis uzstājās ukraiņu grupa „Sokyra Peruna”, kuras logotipā ir stilizēta svastika, bet repertuārā tādas dziesmas kā „Baltās rases varoņi” un „Lai dzīvo varenās Krievzemes skinhedi”.

FOTO: Facebook

Pēc dažām dienām Semeņaka viesojās Latvijā. Pēc ekskursijas Saeimā, kuru viņai novadīja Kalniņa, Semeņaka Bauskā lasīja Starpjūru konfederācijai veltītu runu. Viņa runāja par to, ka Austrumeiropas valstīm vajadzētu īstenot pašām savu militāro doktrīnu, neatskatoties uz NATO un Eiropas Savienību.

FOTO: Facebook

Vizīte armijā

Purviņš stāsta, ka Bauskā Semeņaka izrādījusi interesi par Latvijas pieredzi teritoriālās aizsardzības jautājumos, tāpēc viņš piedāvājis palīdzību. Šī saruna likusi pamatus ciešajām saitēm starp Purviņu, Zemessardzi un Konovaļca skolu – militāri izglītojošu iestādi, ko pulks „Azov” izveidoja, lai sagatavotu savus seržantus un indoktrinētu tos Azovas kustības ideoloģijā. Pašam negaidot, atklājās, ka Purviņš kopā ar skolas pirmo direktoru gruzīnu virsnieku Georgu Kuparašvili bija mācījies vienā kursā Baltijas aizsardzības koledžā Tartu un mājās pat glabā viņa diplomdarbu. 2018. gada februārī Purviņš apmeklēja „Azov” bāzi Austrumukrainā un teica runu „Azov” kaujiniekiem Kijevā.

FOTO: Facebook

2019. gada maijā Purviņš atveda uz Latviju skolas delegāciju, ko vadīja mācību iestādes jaunais komandieris Kirils Berkaļs. Delegācija tika aicināta uz „kafijas pauzi” Latvijas armijas ģenerālštābā, kā arī apmeklēja Zemessardzes Mācību centru un aprunājās ar tā priekšnieku majoru Arturu Maksi. Vizītes kulminācija bija svinīgā ceremonija pie Latvijas prezidenta rezidences jeb Rīgas pils mūriem. Uzstājoties Radziņa memoriālās piemiņas plāksnes atklāšanā, Berkaļs paziņoja, ka Ukrainai un Baltijas valstīm „ir jāveido spēcīga militāri ekonomiska savienība pēc Lietuvas lielkņazistes modeļa”.

Purviņš negaidīja, ka azoviešu vizīti izdosies noorganizēt tik viegli. „Es pat biju pozitīvi pārsteigts,” viņš saka. Purviņš teic, ka Zemessardze ir noslēgusi oficiālu vienošanos par sadarbību ar Ukrainas Nacionālo gvardi. Kaut arī pulks „Azov” ir Nacionālas gvardes sastāvā, Konovaļca skolas statuss nav skaidrs. Skolas mājas lapā teikts, ka azovieši to izveidojuši, „negaidot rīkojumus no augšas”. Nacionālās gvardes interneta vietnē publicētajā mācību iestāžu sarakstā skola nav minēta.

Aizsardzības ministrijas preses dienests Re:Baltica atbildēja, ka Latvija „ir atbalstījusi un atbalstīs visus, kas atbilstoši starptautiski atzītajām normām iestājas par demokrātiju, valsts teritoriālo vienotību un suverenitāti”, tomēr nepaskaidroja, kādā veidā „Azov” pārstāvju uzskati atbilst šiem kritērijiem. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (LA/Par!) paziņoja, ka atsevišķi fakti ne par ko neliecina, bet tikai palīdz Krievijai apsūdzēt Latviju nacismā.

Zemessargu bāzes priekšnieks Arturs Maksis, kurš uzņēma azoviešus, paziņoja, ka tie vizītes laikā nav nākuši klajā ar ekstrēmiem paziņojumiem, un pēc gara atgādina mūsu pašu zemessargus 90. gadu sākumā. Plānu formāli attīstīt tālāku sadarbību nav bijis.

Rasu karš

Purviņš īsti nepiekrīt dažu azoviešu pārmērīgi kritiskajai attieksmei pret eiroatlantiskajām struktūrām. Viņš apgalvo, ka „ar abām rokām ir par NATO”, tomēr nav pārliecināts par šī bloka ilgtspēju tālākā nākotnē. „Kā militārpersona es vairāk orientējos uz notikumu attīstības sliktāko variantu, meklēju rezerves variantu,” viņš saka. Savukārt ES, viņaprāt, balanss starp cilvēktiesībām un nāciju interesēm ir pārlieku nosvēries par labu cilvēku, jo īpaši bēgļu tiesībām.

Sarunā ar Re:Baltica Purviņš paziņoja, ka viņam „Azov” pārstāvju, tādu kā Ļevkins, nacistiskie un rasistiskie uzskati nav tuvi, un ka viņu arī nepatīkami pārsteiguši apgalvojumi par antisemītismu. Tomēr Rekonkistu viņš dēvē par „Starpjūru konfederācijai tuvu un paralēlu ideju”. „Vēsturiski starp nācijām, reliģijām vienmēr ir bijusi cīņa,” saka Purviņš, „un šajā cīņā izdzīvo stiprākais. Tā ir cilvēka, dabas būtība. Ieej mežā un paskaties, kā koki un krūmi cīnās par vietu zem saules.”

Citu kontinentu iedzīvotāju migrāciju uz Eiropu viņš uzskata par daļu no šīs cīņas. Afrikāņi un musulmaņi, saka Purviņš, vairojas straujāk nekā eiropieši, tāpēc tuvākajā laikā ir iespējams vispasaules starprasu konflikts. „Ja trūks resursu, pārtikas, tas būs nežēlīgs karš,” saka Purviņš. Viņaprāt, dažādu rasu pārstāvjiem ir jādzīvo šķirti. Viņš atminas, cik nepatīkami Dobelē bijis dzīvot līdzās romiem.

Neonacisms, kā uzskata Purviņš, ir dabiska reakcija uz citu rasu pārstāvju ieplūšanu Eiropā. „Lūk, ielaida Eiropā lielu daudzumu melnās rases, un Austrumvācijā atdzimst nopietns nacisms, par Hitleru sāk atcerēties.”

„Balto terorismu”,kuru Purviņš uzskata par kaitīgu ideju, viņaprāt, izprovocējusi Rietumvalstu imigrācijas politika. „Tādus ekscesus rada sistēma. 90. gadu beigās piedalījos militārajās mācībās Norvēģijā. Toreiz tur ārzemnieku bija mazāk par diviem procentiem, bet tagad viņu ir ļoti daudz. Breivīks – tās ir sekas.” Viņš uzskata, ka tādi „baltie teroristi” kā Brevīks, kurš 2012. gadā nošāva 69 norvēģu jauniešus, kaitē Eiropas nacionālistu darbībai, tomēr atbildība par viņu rīcību esot jāuzņemas rietumvalstu valdībām.

Re:Baltica - Kādēl par to mēs rakstījām?

Uz augšu