Klāt jau atkal piektdiena un raidījuma «Pasaule kabatā» jaunā sērija. Šoreiz kopā ar Baltijas drošības fonda direktoru Olevu Nikeru un LSM žurnālistu, kā arī RSU politikas zinātnes doktorantu Artūru Bikovu apspriedām aktuālo situāciju Ukrainā pēc pagājušajā nedēļā notikušā Normandijas formāta samita.

Raidījuma ieraksts notika 2019. gada 10. decembrī

01:55 Vai Normandijas formāts var palīdzēt nest mieru Austrumukrainā?

04:20 Vai Zelenskis ir Putinam piekāpies par daudz?

06:19 Kas ir trīs zonas, no kurām notiks militārā atkāpšanās?

08:13 Zelenska miera panākšanas mēģinājumi un to ietekme uz viņa politiskajiem reitingiem

11:50 Vai Zelenska pieņemtais kurss Ukrainas krīzes atrisināšanai ir veiksmīgākais?

13:10 Vai Putins jebkad būtu gatavs atdot kontroli pār Donbasa ārējo robežu Ukrainai?

14:06 Kāpēc Putins nekad Ukrainai neatdos Krimu?

15:08 Vai Ukraina ir pieņēmusi Krimas zaudējumu?

16:26 Vai Rietumi ir gatavi atkal sadarboties ar Krieviju?

21:23 Cik drīz pret Krieviju varētu tikt atceltas sankcijas?

24:28 Vai Donbasa iedzīvotāji grib atgriezties Ukrainas pārziņā?

31:16 Par ko varētu runāt nākamajā Normandijas formāta samitā?

33:39 Vai Šteinmeiera formulas pieņemšana nozīmētu Ukrainas sakāves atzīšanu?

Kas ir noticis?

Pirmdien, 9. decembrī, Francijas galvaspilsētā Parīzē tika aizvadīta tā saucamā Normandijas formāta tikšanās par konflikta noregulējumu Austrumukrainā. Tajā piedalījās Francijas, Vācijas, Ukrainas un Krievijas valstu vadītāji. Tajā tika pieņemti lēmumi vēl līdz šā gada beigām nostiprināt pamieru valsts austrumos. To ir paredzēts izdarīt ar atmīnēšanas sākšanu, karagūstekņu apmaiņas nodrošināšanu un karaspēka atvilkšanu vēl no trijiem Donbasa apgabaliem. Tā bija arī pirmā reize, kad tikās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Ko īsti šī tikšanās nozīmē Ukrainas konflikta nākotnei?

Vai notikušās Normandijas formāta sarunas ir palīdzējušas nest mieru Austrumukrainā?

Nikers norāda, ka Krievijas un Ukrainas prezidentu satikšanās pati par sevi var tikt uzskatīta par ko pozitīvu. Tāpat pozitīvi ir tas, ka gan Vladimirs Putins, gan Volodimirs Zelenskis ir apņēmušies četru mēnešu laikā tikties atkārtoti. Tomēr tajā pašā laikā būtu jāsaprot, ka netika panākta vienošanās par ko jaunu. Jautājumus par karadarbības pārtraukšanu, spēku atvilkšanu un gūstekņu atgriešanu jau aptvēra iepriekš noslēgtā Minskas vienošanās.

Tam, ka Krievijas, Ukrainas, Francijas un Vācijas līderu tikšanās nav palīdzējušas nest mieru kara plosītajā valstī, piekrīt arī Bikovs. Viņš norāda, ka Normandija nebūtu tas formāts, kuru varētu izmantot, lai panāktu, ka Donbasā tiek pārtraukta asinsizliešana. Viņš uzsver, ka tas drīzāk ir labs veids komunikācijai ar Vladimiru Putinu un Rietumvalstu līderiem.

FOTO: Foto:Ieva Lūka/LETA

Vai Zelenskis Putinam piekāpās par daudz?

Nikers norāda, ka tā noteikti uzskatīt nevajadzētu. Zelenskis jau pirms došanās uz Parīzi pateica, ka Ukrainas ārējo robežu ir nepieciešams atgriezt valsts kontrolē, pirms austrumos tiek rīkotas vēlēšanas. Turklāt Zelenskis esot noraidījis iespēju veikt grozījumus Ukrainas valsts konstitūcijā, lai mainītu Donbasa statusu. Visbeidzot, viņš ir pateicis, ka par Putina atbalstošo Ukrainas federalizāciju šeit nevar būt ne runas. «Tāpēc neizskatās, ka šeit būtu ļoti liela piekāpšanās šobrīd,» saka Nikers.

Viņam pilnībā piekrīt arī Bikovs. Viņš norāda, ka Zelenskis noteikti nav zaudējis.

«Faktiski viņš var atgriezties Ukrainā un teikt – mēs panācām gūstekņu apmaiņu (kas ir diezgan nozīmīgi),»

saka Bikovs. RSU politikas zinātnes doktorants gan norāda, ka pastāv diskusijas par to, vai Zelenski var uzskatīt par samita uzvarētāju. «Uz šo jautājumu var meklēt atbildi,» saka Bikovs.

Kā vēlēšanās iekustināt dialogu ar Krieviju varētu ietekmēt Zelenska politisko popularitāti?

Nikers norāda, ka Zelenska reitingi viennozīmīgi tiek ietekmēti un lēmums militāri atkāpties no pozīcijām, par kurām ir upurētas Ukrainas karavīru dzīvības, varētu pret viņu noskaņot dažus vēlētājus. Bikovs gan norāda, ka Zelenskis tāpat nekad nav bijis īpaši populārs viņa opozicionāru – Porošenko, Timošenko un Vakarčuka elektorātiem. «Līdz ar to es nedomāju, ka viņš sēž un domā: «Ko man tagad darīt, lai nezaudētu atbalstu?» Es nedomāju, ka viņš to uztver kā nopietnu draudu saviem reitingiem,» apgalvo Bikovs.

Nikers vēl šim piebilst, ka Zelenskim ir ļoti svarīgi Ukrainas sabiedrībai skaidrot pieņemto lēmumu nozīmi. Iedzīvotājiem ir jāskaidro: ja mēs vēlamies panākt mieru, tad vairs nevaram runāt par jebkādām kaujas pozīcijām. «Tās ir tādas līnijas, kurām ir vienkārši jāizzūd. Protams, upuri ir nesti, karavīri ir gājuši bojā, karadarbība ir notikusi, bet šī lapa ir jāpāršķir. Es domāju, ka, veiksmīgi skaidrojot šo pozīciju, kaitējums reitingiem varbūt nebūs tik liels,» saka Nikers.

Savukārt Bikovs šajā kontekstā norāda, ka Zelenska administrācija savulaik ir ļoti neveiksmīgi nokomunicējusi Šteinmeiera formulu.

Tas novedis pie pilnīgas nesaprašanas par to, kas notiek gan pašā Ukrainā, gan ārpus tās. Viņš norāda, ka pirms Normandijas formāta samita viņa administrācija no šīm kļūdām bija mācījusies un pozīcija šoreiz paskaidrota daudz labāk.

FOTO: EPA/Scanpix

Rietumu vēlme sadarboties ar Krieviju

Nikers norāda, ka pagaidām izskatās, ka Rietumi ir pieņēmuši situāciju, ka pret Krieviju tika pieņemtas nosacīti neveiksmīgas sankcijas, un tagad jau atkal notiek mēģinājumi sēsties pie viena sarunu galda. Eksperts apgalvo, ka Rietumiem ir ļoti liela apetīte ieilgušo konfliktu izbeigt un atcelt biznesa iespējām kaitīgās sankcijas. Tāpēc sāk izskatīties, ka notiek centieni nedaudz Krievijai panākt pretī. Tam piekrīt arī Bikovs, kurš nosauc pašreizējās Rietumu un Krievijas attiecības par nelielu renesansi. Viņš norāda: Emanuels Makrons ir konstatējis, ka NATO ir piemeklējusi smadzeņu nāve, un norādījis, ka būtu ļoti labi veidot kopējo drošības telpu no Lisabonas līdz Vladivostokai. «Kaut kas tāds nav dzirdēts 10 gadus vai pat ilgāk,» norāda RSU doktorants.

Turklāt diezgan veiksmīgi norisinās arī Nordstream II projekts. Šeit gan būtu jāskatās, vai ASV neieviesīs ekonomiskās sankcijas, bet tas tad lielākoties būtu tikai savu ekonomisko interešu dēļ. «ASV arī ir gāze, un ASV arī būtu ieinteresēta paaugstināt savu īpatsvaru tepat Eiropā,» saka Bikovs. Nikers arī piemetina, ka ekonomiskās sankcijas pret Krieviju varētu eventuāli tikt atceltas. Turklāt tas varētu notikt daudz ātrāk, nekā varētu šķist no šodienas viedokļa. Viņš pieļauj, ka šajā gadījumā mēs varam runāt par vienu vai diviem gadiem (ar norunu, ka veiksmīgi attīstās konflikta noregulēšanas procesi).

Vai Donbasa iedzīvotāji vēlas atgriezties Ukrainas sastāvā?

Nikers norāda, ka šajā gadījumā viedoklis dalās apmēram divās daļās un diezgan liela varētu būt tā iedzīvotāju daļa, kas no Ukrainas labprāt paliktu nošķirti. Tomēr tikpat liela ir arī to cilvēku daļa, kuri atgriezties Kijevas paspārnē vēlētos. Savukārt Bikovs norāda, ka šajā kontekstā noteicošie jautājumi būs valoda un ekonomika.

Piemēram, ja Kijeva ļautu skolās turpināt mācīties krievu valodā un Donbasa teritorijā vispār neiejauktos, kā arī attīstītu šo reģionu ekonomiski, tad nebūtu pat nekādu jautājumu par nepieciešamību atgriezties Ukrainas paspārnē.

Savukārt, ja šīs lietas izdosies nodrošināt Krievijai, tad Donbasa iedzīvotāji varētu vēlēties gravitēt tās virzienā, saka Bikovs.

Ukrainas konflikta attīstības nākotne

Nikers norāda, ka nākamais Normandijas formāta samits, kurš norisinātos aptuveni 4 mēnešu laikā, fokusētos uz iepriekšējā samitā nolemto punktu izpildi. Tie būtu – pilnīga karadarbības pārtraukšana un gūstekņu apmaiņa. Ja šie punkti tiktu īstenoti, tad jau tiktu tālāk runāts par Šteinmeiera formulas izpildi un vēlēšanu Ukrainas austrumos rīkošanu. Savukārt, ja šī tikšanās Parīzē beigsies ar līdzīgu izgāšanos kā Minskā, tad tā jau atkal būs buksēšana un mēs būsim turpat, kur esam, saka Nikers.

Bikovs arī pieļauj, ka tuvākajā nākotnē varēsim sagaidīt lēnu, bet pakāpenisku Ukrainas demilitarizāciju.

Eksperts pieļauj, ka varētu tikt panākta vienošanās par karavīru atvilkšanu vēl no trīs zonām. Tomēr viņš arī piekrīt, ka vissmagākās diskusijas būs tieši par Šteinmeiera formulu un tās ieviešanu likumos. Nikers norāda, ka ir svarīgi šīs formulas īstenošanas mehānismi – kas notiek ar robežām un kas notiek ar speciālā statusa noteikšanu? Ja pēc Donbasā sarīkotajām vēlēšanām Krievija uzspiestu uz speciālā statusa noteikšanu šim reģionam, tad tas ir problemātiski un varam runāt par nobīdēm no tās ideālās pasaules, kuru vēlētos redzēt Ukraina.

Runājot par Šteinmeiera formulu, Bikovs arī uzsver, ka tās pieņemšana nozīmētu to, ka Ukraina ir atzinusi separātistu izveidotās valdības. Tas tāpēc, ka īstenotās vēlēšanas Austrumukrainā notiktu to paspārnē. Līdz šim valdība Kijevā no šīs atzīšanas ir kategoriski atturējusies. Bikovs arī uzsver, ka tas ir ļoti būtiski, jo pagaidām Šteinmeiera formula neparedz, ka nelikumīgi pie varas nonākušos Doņeckas un Luhanskas Tautas Republiku līderus atstādinās no amata. Līdz ar to, šie cilvēki vēlēšanu laikā joprojām būs pie varas un pār tiem nebūs nekādas Kijevas kontroles.

FOTO: POOL/REUTERS