Nanoboti, pērtiķi-šoferi un lidojumi uz Plūtonu: 2020. gadā nepiepildītās vīzijas (4)

Lai arī tas izklausās pēc visai netipiska rīta, tomēr reiz cilvēki domāja, ka 2020. gadā tieši tā arī būs. Vēsture, protams, ir pilna ar dažādiem pareģojumiem un nākotnes vīzijām, no kurām daudzas tika izvirzītas ar pilnīgu pārliecību, tomēr nekad nepiepildījās.

Tāpēc, iestājoties 2020. gadam, būtu vietā jautājums: ko mēs par 2020. gadu domājām pagātnē?

Tehnoloģiju attīstība ir bijusi ļoti strauja, tāpēc vairākas nozīmīgas iepriekšējās desmitgades tendences, kas tika paredzētas vēsturē, piepildījās ar apbrīnojamu precizitāti. Tiesa, ne viss norisinājās, kā bija domāts. Daži eksperti prātoja, ka šajā laikā mēs jau būsim nolaidušies uz Plūtona, bet mūsu netīro veļu mazgās roboti. Ak, jā, un mēs dzīvosim līdz 150 gadu vecumam.

Izdevuma “CNN” žurnālisti nežēloja spēkus un izpētīja arhīvus, lai noskaidrotu – kā viss varēja būs šodien.

Robotu revolūcija aizkavējās

Roboti, kas atņems cilvēkiem darbu, ir katras pēckara paaudzes iztēlots drauds, tāpēc tika uzskatīts, ka līdz 2020. gadam roboti uz planētas saimniekos ar plašu vērienu.

“Futūristi un tehnoloģiju eksperti teica, ka roboti un visdažādākā veida mākslīgais intelekts ikdienas dzīvē parādīsies un tiks pieņemts līdz 2020. gadam, gandrīz pilnībā pārņemot fizisko darbu,” 2006. gadā piezīmēja Īlona Universitātes eksperti.

Britu futurologs Īans Pīrsons 2005. gadā savukārt gāja vēl tālāk, sakot: “Apziņa ir vien vēl viena maņa, un tieši apziņu mēs cenšamies radīt datorā. Mani secinājumi ir tādi, ka līdz 2020. gadam ir iespējams radīt ar apziņu apveltītu datoru, kuram būs supercilvēka intelekts. Tam pavisam noteikti būs emocijas. Ja es, piemēram, atrodos lidmašīnā, tad vēlos, lai dators būtu vēl vairāk pārbijies no aviokatastrofas nekā es, jo tad tas centīsies darīt visu, lai nenogāztos.”

2020. gads nu ir iestājies, tomēr mūsu lidmašīnas pagaidām nav emocionālākas par mums.

“Progress nenotika tik ātri, cik es domāju,” izdevumam “CNN” nupat komentēja Pīrsons, “gadsimta sākumā mākslīgais intelekts progresēja ļoti strauji, tāpēc mēs paredzējām, ka līdz 2015. gadam būs radīti par cilvēkiem gudrāki roboti. Tomēr bija strauja recesija, kas šo attīstību palēnināja. Es lēšu, ka mākslīgā intelekta progress norisinājās kādus 35 vai 40 procentus lēnāk, nekā mēs gaidījām iepriekš.”

Tiesa, kaut arī Pīrsons atzīst, ka robotu attīstība nav norisinājusies sagaidāmi strauji, viņš saka, ka datorizētie kolēģi tomēr ir iefiltrējušies dažās darba vietās.

“Ja ieiesim automašīnu rūpnīcā, tad tur īpaši daudz cilvēku neizdosies satikt,” piebilda Pīrsons.

Satraukumam gan nav pamata, jo roboti tuvojas. Tehnoloģijām veltītais portāls “MIT Technology Review” ir pacenties savākt visas ziņas par darba vides automatizācijas ietekmi  uz darbaspēku un ražīgumu. Ietekme ir pamatīga, turklāt pētnieki saka, ka darbaspēka aizstāšana ar robotiem nav apstājusies un notiek zināmā ātrumā.

Pīrsons arī 2009. gadā pareģoja, ka līdz 2020. gadam mēs valkāsim “aktīvo ādu” - elektronisku slāni, kas būs “uzdrukāts” uz mūsu ādas un mērīs mūsu veselības stāvokli.

Viņš piebilda, ka šī ierīce uztvers un ierakstīs arī nervu signālus, tāpēc būs iespējams vēlāk atkārtoti izjust kādas īpašas sajūtas, piemēram, kāda mīļa cilvēka apskāvienu tā prombūtnē.

Pīrsons “CNN” arī pastāstīja, ka nav nepieciešamas īpaši sarežģītas tehnoloģijas, lai radītu tādu produktu.

“Mēs jau zinājām, kā to var izdarīt, pirms 20 gadiem, tomēr tas vēl nav noticis, jo trūkst inženieru vai kompāniju, kas būtu nolēmuši darboties tieši tajā virzienā,” teica Pīrsons.

Futūrists apgalvo, ka aptuveni 85% no viņa pareģojumiem ir piepildījušies. Par saviem labākajiem pareģojumiem viņš min īsziņas un sociālo tīklu plašo dominanci.

“Vien palūkojoties uz tādām lietām kā “Yahoo”, kas principā bija sociālo tīklu aizsākums, var redzēt, kā internets mudināja cilvēkus komunicēt ar citiem cilvēkiem visā pasaulē par visdažādākajām tēmām,” turpināja Pīrsons.

Tomēr ir dažas tendences, kuras Pīrsons nespēja paredzēt, piemēram, sabiedrības lielo interesi par klimata pārmaiņām.

Pīrsons gan nevairās pareģot arī tālāku nākotni, sakot, ka līdz 2030. gadam “visi domā, ka mēs pārvietosimies ar pašbraucošām automašīnām, tomēr es neesmu pārliecināts, ka tā būs. Lētāki un ērtāki būs automātiskie lielceļi, kas virzīs uz priekšu stiklšķiedras ierīces.”

Pārtika, klimata pārmaiņas un tehnoloģijas

Prominentais futūrists Rejs Kurcveils regulāri ir pareģojis, ka pārtikas patēriņš līdz 2020. gadam būs samazinājies.

“Miljardiem sīku nanobotu cilvēka zarnu traktā un asinsritē varētu saprātīgi ekstrahēt mums vajadzīgās uzturvielas, bet lieko iznīcināt,” viņš raksta savā grāmatā “Fantastic Voyage: Live Long Enough to Live Forever”.

Sīkie roboti maltītes nav aizstājuši, tomēr daži spekulatīvie paredzējumi par to, ko mēs ēdam, varētu piepildīties.

1913. gadā laikrakstā “New York Times” tika publicēts raksts, kurā tika brīdināts, ka 21. gadsimtā amerikāņi aizmirsīs gaļu un sāks ēst tikai rīsus un dārzeņus. Rakstā šis pareģojums tika nodēvēts bar “šaušalīgu likteni”, no kura izbēgt var, tikai izglītojot Amerikas zemniekus par to, cik ļoti vajadzīgs audzēt vēl vairāk lopu.

Tomēr gadsimtu vēlāk veģetārisms un vegānisms savā popularitātē ir sasniedzis zenītu. Arī daudzi zinātnieki iesaka cilvēkiem, ka būtu laiks pārtikā patērēt mazāk gaļas, kā arī izmainīt zemes izmantošanas paradumus, lai apturētu klimata pārmaiņas.

Kurcveils 2000. gadā arī pareģoja, ka līdz 2020. gadam datori būs “lielākoties neredzami” un “iestrādāti visur – sienās, galdos, krēslos, apģērbā, dārglietās un cilvēku ķermeņos.”

Viņš bija viens no saujiņas futūristu, kas paredzēja, ka gudrās brilles vai kontaktlēcas aizstās telefonus. Kompānija “Google” to realizēja, tomēr ierīce neguva sabiedrības atsaucību.

Kādas vēl izmaiņas būtu mūsdienās, ja ekspertu pareģojumi izrādītos patiesi? Pīters Švarcs un Pīters Laidens izdevumā “Wired” 1997. gadā rakstīja, ka iespēja vēlēšanās balsot elektroniski no mājām būs realitāte līdz 2020. gadam.

Savukārt 2000. gadā Ēriks Heiseltīns žurnālā “Discover” rakstīja, ka ar roku rakstītie paraksti līdz 2020. gadam tiks aizstāti ar biometriskajiem ID, to skaitā acs varavīksnenes uzņēmumu, pirkstu nospiedumiem un balss atpazīšanu. Viedtālruņos pašlaik lieto visas trīs no minētajām tehnoloģijām.

Atvaļinājums uz Marsa? Pagaidām vēl ne

Cilvēki mēdz teikt, ka pagātne ir kā sveša valsts. Ja tā ir, tad nākotne varētu būt kā sveša planēta ar viesnīcām uz tās.

Par atvaļinājumu kosmosā cilvēki sapņo jau sen. “Paskatieties, par ko cilvēki runāja 20. gadsimta 60. un 70. gados, – kosmosa tūrisms vīzijās eksistē jau sen,” stāstīja kosmosa konsultāciju firmas “Astralytical” dibinātāja Laura Forčika.

2009. gadā beidzot šķita, ka beidzot esam pietuvojušies kosmosa tūrisma atklāšanai, jo daudzas kompānijas ziņoja, ka nākamā desmitgade būs kosmosa tūrisma uzplaukuma laiks.

“Līdz 2020. gadam jūs redzēsiet privātas civilpersonas apriņķojam Mēnesi,” izdevumā “Space” 2009. gadā teica kompānijas “Space Adventures” pārstāvis Ēriks Andersons. Savukārt “SpaceX” un “Tesla” dibinātājs Īlons Masks paziņoja, ka līdz 2020. gadam būs nopietni Marsa iekarošanas plāni.

Tiesa, izrādījās, ka kosmosa tūrisms ir, lai arī tik tuvu, tomēr tik tālu. Septiņi cilvēki 21. gadsimta pirmajā desmitgadē samaksāja, lai varētu doties kosmosā, tomēr orbitālie tūristu lidojumi tika pārtraukti 2009. gadā. Tas nozīmēja, ka simtiem cilvēku, kas bija pierakstījušies “atvaļinājumam kosmosā”, nācās un joprojām nākas gaidīt.

2018. gadā “SpaceX” paziņoja, ka pirmais tūrists kosmosā būs japāņu miljardieris Jusaku Maedzava, kuru ceļojumā apkārt Mēnesim plānots nogādāt 2023. gadā.

Daži no pareģojumiem izrādījās pavisam tālu no realitātes

Jo tālāk mēs atskatāmies, jo nereālāki kļūst pareģojumi par dzīvi 2020. gadā. 1964. gadā korporācija “RAND Corporation” 82 dažādu jomu ekspertiem lūdza prognozēt nākotni. Ja viņiem būtu izrādījusies taisnība, tad cilvēka vidējais dzīves ilgums būtu pagarinājies par 50 gadiem, bet Marsa iekarošana jau būtu pagātne, jo uz tā cilvēks kāju spēris būtu jau 80. gadu vidū. Savukārt Venera un Jupitera mēneši būtu iekaroti jau 21. gadsimta sākumā. Laboratorijās jau būtu radītas primitīvas mākslīgās dzīvības formas, būtu evolucionējusi universāla valoda, bet uz Mēness norisinātos aktīva derīgo izrakteņu ieguve.

Viens no vispārsteidzošākajiem pareģojumiem bija tāds, ka 2020. gadā mēs būsim pieradinājuši pērtiķus, lai tie veic dažādus mājsaimniecības darbus.

“21. gadsimta laikā tajās mājās, kurās nebūs ieviesti roboti, būs dzīvi pērtiķi, kas veiks uzkopšanu un dārza darbus vai pat pildīs šofera pienākumus, samazinot autokatastrofu skaitu,” tolaik stāstīja Nobela prēmiju saņēmušais ķīmiķis Glens T. Sīborgs.

Tagad, kad mēs savu skatu veram uz 21. gadsimta 30. gadiem, ir jāatceras, ka dažādi pareģojumi jāizsaka uzmanīgi un ar krietnu devu kritikas.