LB ekonomists: Vērā ņemama kreditēšanas atkopšanās pagaidām nebūs

FOTO: Pixabay

Latvijā tuvākajos mēnešos vērā ņemama kreditēšanas atkopšanās nav gaidāma, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" atzīst centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Viņš norāda, ka, saglabājoties vājam ārējā pieprasījuma fonam un augot banku un uzņēmēju piesardzībai, kreditēšanas rādītāji novembrī pasliktinājās gan kopumā, gan uzņēmumu kreditēšanas jomā, un ierasto nelielo kāpumu saglabāja vien mājokļu kredītportfelis. Līdz ar to iekšzemes kredītu gada pieauguma temps novembrī saruka līdz 0,8%, kas ir zemākais līmenis kopš 2017.gada.

Vienlaikus 2019.gada novembra beigās salīdzinājumā ar oktobra beigām iekšzemes kredītportfelis samazinājies par 0,8%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam samazinoties par 1,4%, bet mājsaimniecību kredītportfelim gandrīz nemainoties, tostarp mājokļa kredīti nedaudz pieauga, bet patēriņa - samazinājās. 

Purviņš skaidro, ka kredītportfeļa pārmaiņas galvenokārt noteica iepriekš izsniegto kredītu atmaksa, kā arī vāja jauno kredītu dinamika - uzņēmumiem tie novembrī izsniegti būtiski mazāk nekā oktobrī, bet mājsaimniecībām - līdzīgā apmērā kā gada iepriekšējos mēnešos.

Savukārt 2019.gada 11 mēnešos uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu apmērs samazinājies par 9,2% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu, bet mājsaimniecībām - par 4,7% mazāk nekā gadu iepriekš.

Tāpat Purviņš norāda, ka iekšzemes noguldījumu atlikums novembrī nedaudz samazinājās, sarūkot uzņēmumu, bet augot mājsaimniecību noguldījumu atlikumam.

Pēc viņa vēstītā, iekšzemes noguldījumu atlikums novembrī samazinājās par 0,2%, tostarp nefinanšu sabiedrību noguldījumi saruka par 2,3%, bet mājsaimniecību noguldījumi auga par 1%. Līdzīgi kā oktobrī arī novembrī palielinājās gan noguldījumi uz nakti, gan ilgtermiņa noguldījumi, bet īstermiņa noguldījumi saruka.

"Zemais procentu likmju līmenis turpina polarizēt noguldījumus norēķinu un uzkrāšanas mērķiem," norāda Purviņš, piebilstot, ka ik mēnesi aug pieprasījuma noguldījumi, kā arī vērojama ilgtermiņa noguldījumu kāpuma tendence, jo to ienesīgums saglabājas samērā konkurētspējīgs, tomēr šo noguldījumu daļa kopējā apmērā vēl ir niecīga - ap 2%. Savukārt īstermiņa un vidēja termiņa noguldījumi ar ārkārtīgi zemajām likmēm un ierobežotu likviditāti izraisa aizvien mazāku interesi.

"Šādas noguldījumu struktūras saglabāšanās, turpinoties zemo procentu likmju laikmetam, visticamāk, būs vērojama ilgāku laiku," piebilst Purviņš.

Tāpat viņš norāda, ka līdzšinējās bažas par vājo kreditēšanas dinamiku apstiprinās un uzņēmumu kreditēšanas sarukumu nespēj kompensēt niecīgais mājokļa kredītportfeļa kāpums. "Lai gan mājsaimniecību noskaņojums vēl ir samērā mundrs, novembrī tas sarucis un, ievērojot uzņēmēju visai pesimistisko skatījumu, tuvākajos mēnešos vērā ņemama kreditēšanas atkopšanās nav gaidāma," atzīmē Purviņš.

Latvijas Bankas dati liecina, ka 2019.gada novembra beigās Latvijas banku kopējā iekšzemes kredītportfeļa apmērs bija 11,957 miljardi eiro, savukārt iekšzemes noguldījumu atlikums bija 12,536 miljardi eiro.

Uz augšu
Back