21. gadsimta lielais jautājums: kurš valdīs Arktikā?

FOTO: AP/Scanpix

19.gadsimta Eiropas lielvaras sadalīja zemi pēc sensenajiem tikumiem: kurš pirmais tur nolika savu karogu, tas kontrolēja resursus, kamēr vien prata tos nosargāt. Straujā Arktikas ledāju kušana solās atsegt jaunu "neapgūto zemi", uz kuru aci met mūsdienu varenie, raksta "Politico".

"Reģions ir kļuvis par varas un konkurences arēnu," maijā vizītes laikā Somijā sacīja ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo.

Mēnesi pirms tam Krievijas prezidents Vladimirs Putins konferencē Sanktpēterburgā izteicās, ka ap 10% no visām investīcijām Krievijā esot ieguldītas Arktikā. Krievija pašlaik arī ir vienīgā valsts ar ledlaužu kuģu floti, ko nākamo 15 gadu laikā plānots paplašināt līdz 13 kuģiem.

"Politico" iezīmē piecas nozīmīgākās sfēras, kurās notiek cīņa par Arktiku. Kuri būs uzvarētāji, bet kuri - zaudētāji?

Cīņa par tirdzniecības ceļiem

Kas likts uz spēles? Tirdzniecība Arktikas reģionā notikusi gadsimtiem ilgi. Pa sauszemes ceļiem transportētas tika tādas preces kā kažokādas un gaļa. Paaugstinoties gaisa temperatūrai reģionā, daudzi no vecajiem ceļiem pazuduši, taču vietā nākuši jauni jūras ceļi. Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar preču eksportu no Āzijas uz Rietumiem, tas paver jaunas iespējas. 

FOTO: Reuters/ScanPix

Prognozēts, ka Ziemeļu Ledus okeānā, sākot no 2040.gada, vasarā varētu nebūt ledus.

Jau notiek darbs pie diviem jauniem jūras ceļiem. Viens no tiem ved gar Krievijas piekrasti, bet otrs - caur Kanādas ziemeļu salām. Tie ļautu līdz 40% samazināt ceļu, kas kravas kuģiem jāmēro no Āzijas uz Eiropu.

Tā kā 90% preču tiek transportētas pa jūras ceļiem, pat salīdzinoši neliela laika un resursu ekonomija varētu atstāt vērā ņemamu iespaidu uz pasaules ekonomiku.

Nākotnes scenārijs: Ekspertiem dalās viedokļi par jauno jūras ceļu potenciālu. Tie ir īsāki, taču vismaz deviņus mēnešus gadā tajos peld dažāda lieluma ledus gabali. Tāpat lielos to posmos nav iespējams izsaukt palīdzību, ja gadās nonākt nelaimē. 

Pagaidām Ziemeļu jūras ceļu, kas ved gar Krieviju, gadā izmanto mazāk nekā 100 tirdzniecības kuģu. No otras puses - Ķīnas kompānija COSCO plāno biežāk izmantot šo jūras ceļu, lai nogādātu preces Eiropā. Domājams, ka tā sāks ar dažiem desmitiem braucienu gadā, taču "nākamās desmitgades vidū šis skaitlis varbūt varētu sasniegt 200 līdz 300", pauž Vašingtonas domnīcas "Arctic Institute" analītiķis Malte Hamperts.

FOTO: Pixabay

Attīstoties jūras ceļam, izaugsmi piedzīvos Krievijas ziemeļu ostas. Vienlaikus jaunie ceļi varētu novest pie jauniem attiecību saspīlējumiem starp valstīm, kuras tos vēlas kontrolēt. ASV nosaukušas Kanādas un Krievijas pretenzijas uz šiem jūras ceļiem par "neleģitīmām un nelikumīgām".

Cīņa par dominanci

Kas likts uz spēles? Aukstā kara laikā Arktikā tika ierīkotas militārās bāzes un izvietota dārga smagā tehnika. Kad PSRS sabruka, daudz kas tika iznīcināts vai pamests novārtā. Krievija un Norvēģija 2010.gadā atrisināja konfliktu par jūras robežu Barenca jūrā.

Tagad Rietumu un Krievijas attiecības atkal kļuvušas vēsākas - tieši laikā, kad kūst tās atdalošā ledus siena.

Nākotnes scenārijs: Analītiķi uzskata, ka militārais konflikts Arktikā ir mazticama iespēja. Taču ģeopolitiskā sāncensība starp vecajiem (un vienu jaunu) pretiniekiem gan ir ticama, taču tā nenoritēs bez aizķeršanās.

Krievijas ziemeļu piekrastē un salās notiek jaunu militāro bāzu būvniecība. Arktiskajos reģionos par arvien biežāku parādību kļūst gan Krievijas, gan arī NATO militārās mācības. Abas puses arī paplašina un modernizē savas ledlaužu flotes, ko uzskata par atslēgu uz militāro dominanci arktiskajos ūdeņos. 

Taču vecie Aukstā kara sāncenši nav vienīgie. ASV Aizsardzības departaments ziņojis par Ķīnas aktivitāti, tai skaitā ledlaužu izmantošanu un civilo pētniecību. To varētu izmantot, lai pastiprinātu Ķīnas militāro klātbūtni Ziemeļu Ledus okeānā.

"Ķīna cenšas starptautiskajai likumdošanai un normām neatbilstošos veidos nostiprināt savu lomu Arktikā. Pastāv risks, ka tā arī Arktikā varētu piekopt neētisku ekonomisko uzvedību," teikts ASV valdības ziņojumā.

Cīņa par resursiem

Kas likts uz spēles? Kūstošais ledus Arktikā atsedz zemi, kas vēl nav apgūta. Savukārt jūras ledus atkāpšanās atvieglo piekļuvi tādiem resursiem kā zivis un dabasgāze. Arktikā gaida "13% pasaules neatklātās naftas, 30% neatklātās gāzes un daudz urāna, retu minerālu, zelta un dimantu", norādījis Pompeo. ASV Ģeoloģijas dienesta 2008.gada ziņojumā lēsts, ka Arktikā varētu būt 90 miljardi barelu naftas un citi resursi. 

Arktikas bagātību kopējā vērtība varētu būt mērāma triljonos dolāru.

Saprotams, ka šādi pasakaini skaitļi piesaista dažādu valstu uzmanību. Ne viena vien valsts Arktikas fosilajos kurināmajos saskata iespēju diversificēt enerģijas avotus un stiprināt nacionālo drošību, mazinot atkarību no problemātiskiem piegādātājiem.

Nākotnes scenārijs: Ironiskā kārtā naftas un kalnrūpniecības uzņēmumi, kuru darbība devusi vislielāko artavu globālajā sasilšanā, būs starp galvenajiem ieguvējiem no augstākām gaisa temperatūrām un ledus kušanas ziemeļos. Ķīna un Krievija jau apsver ambiciozus priekšlikumus pelnīt ar sašķidrinātās gāzes un minerālu ieguves projektiem.

Ledus kušana paver jaunas iespējas arī zvejsaimniecībai, jo zvejas kuģi var doties tālāk uz ziemeļiem un palikt tur ilgāku laiku. Iespējams piemēroties vairākām zivju sugām, kuras dodas uz ziemeļiem vēsāku ūdeņu meklējumos. No šīs tendences ieguvēja varētu būt Grenlande, kurai 90% no eksporta ieņēmumiem veido tieši zvejsaimniecība. Līdztekus aukstajos ūdeņos mītošajām garnelēm pie Grenlandes krastiem tagad tiek zvejotas arī zilās tunzivis un skumbrijas.

Cīņa par tūristiem

Kas likts uz spēles? Kūstot Arktikas ledum, kruīzu kompānijas jau sapņo par jauniem, aizraujošiem maršrutiem ar cilvēka neskartām dabas ainavām. Pagājušogad kruīza kuģis "Meraviglia" uz Norvēģijas nelielo Longjērbīenes ostu nogādāja ap 6000 pasažieru, kuri mazajā ciematiņā devās lūkot ziemeļblāzmu un pētīt, kā dzīvo vietējie. Pieaugot pieprasījumam pēc šādām tūrēm, aug arī bažas par to, cik tās draudzīgas dabai un vietējo kopienu pastāvēšanai.

Nākotnes scenārijs: problēmas varētu rasties, ja kruīzu industrija tiks atstāta pašplūsmā. Arktika ir reģions, kurā kuģošana ir izaicinošāka nekā citos reģionos, tāpēc kuģiem jābūt atbilstoši aprīkotiem, arī pret nelaimes gadījumiem. Vairāki uzņēmumi un organizācijas mudina aizliegt Arktikā kuģojošajiem izmantot smago degvieleļļu - tā ir lēta, bet noplūdes gadījumā grūti savācama.

Vienlaikus pastāv lielas bažas par pasažieru drošību. Pagājušogad kruīza kuģis "Viking Sky" jūrā nonāca bīstamā situācijā - tas dzinēja problēmu dēļ apstājās divus kilometrus no krasta, bet vēlāk ar velkoņu palīdzību tika nogādāts uz tuvāko ostu Moldē. Augsto viļņu dēļ pasažieri nevarēja izmantot glābšanas laivas, tāpēc notika evakuācijas ar helikopteriem. Ja kuģis būtu apstājies tālāk uz ziemeļiem, sekas varētu būt bijušas katastrofālas.

Cīņa par Arktikas saglabāšanu

Kas likts uz spēles? Jaunā rosība Arktikā rada vides riskus reģionā, ko jau izmainījušas klimata pārmaiņas. Aktīva kuģošana rada degvielas noplūdes risku, un aukstums ļoti apgrūtina tās savākšanu. Turklāt kuģi izdala sodrējus, kas nosēžas uz ledus un paātrina tā kušanu.

Klimata pārmaiņas Arktikā noris strauji. Kūstošie ledāji ne tikai draud novest pie ūdens līmeņa celšanās visā pasaulē, bet arī iznīcina daudzu sugu dabisko vidi un atņem iztikas avotus tur dzīvojošajiem cilvēkiem. Efektīva un ātra cīņa ar klimata pārmaiņām negūst "zaļo gaismu" no klimatskeptiskiem politiķiem. Kad ASV valdība aprēķināja, ka klimata pārmaiņas valstij ik gadu izmaksās miljardiem dolāru un novedīs pie dažādām dārgi ārstējamām veselības problēmām, ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ziņojumam neticot.

Nākotnes scenārijs: Dabas aizstāvju grupas nejūtas sadzirdētas. Piemēram, Pasaules Dabas fonds sūdzas, ka valstis kavējas regulēt kuģu satiksmi Arktikā, lai gan tas ir ļoti nepieciešams. Klimata aktīvisti nobažījušies arī par pārmērīgu nozveju Arktikā, jo starp deviņām valstīm (tostarp ASV, Krieviju un Ķīnu) un Eiropas Savienību noslēgtais līgums, kas aizliedz zvejot Ziemeļu Ledus okeāna atklātajos ūdeņos, zaudēs spēku 2034.gadā.

Iespējams, jau pagājis laiks, kad Arktiku varēja glābt, un tagad atliek tikai cīnīties ar sekām un gatavoties nākamajiem pārbaudījumiem, norāda Stokholmas Ziemeļu muzeja kuratori, kuri izveidojuši izstādi par dzīvi Arktikā. Apmēram četriem miljoniem Arktikā dzīvojošo cilvēku jāpiemērojas un jāatrod jauni veidi, kā izdzīvot skarbajos klimatiskajos apstākļos.

"Vēsture rāda, ka Arktikas iedzīvotāji nebaidās no pārmaiņām, viņi vienmēr dzīvojuši mainīgā vidē," norāda Mati Sandins, viens no izstādes kuratoriem. "No Arktikas nākušas daudzas inovācijas."

Joprojām nav pilnīgi skaidrs, kādas būs šīs pārmaiņas. Kamēr ledus kūst un esošās vai topošās lielvaras cita ar citu cīnās par ietekmi Arktikā, reģiona stratēģiskais nozīmīgums turpinās pieaugt.

Uz augšu