Kūdras ražotāji: Valsts kontroles ziņojums ir nekompetents (10)

Latvijas Kūdras asociācijā pauda neizpratni par VK revīzijas ziņojumā par Zemkopības ministrijas (ZM) darbību valstij piederošo derīgo izrakteņu apsaimniekošanā pausto datu salīdzinājumu un to interpretāciju. Piemēram, ziņojumā tiek salīdzināti kūdras ieguves, importa un eksporta dati. Tāpat summēti ieguves un importa apjomi, un norādīta nesakritība ar eksporta apjomu.

VK nekonsultējas ar nozari, lai izprastu specifiku

"Šī nesakritība ir tikai loģiska, jo nozare iegūst izejmateriālu kūdru, ziņojot valstij iegūto kūdras apjomu pie 40% mitruma. Lai nodrošinātu kvalitatīvu profesionālo substrātu, mitrums dažādām audzēšanas kultūrām nepieciešams no 50% līdz pat 80%, kūdrai pievienojot dažādus papildu produktus un vielas. Rezultātā tiek iegūts kūdras produkts, kuru eksportē un kuru Centrālās statistikas pārvaldes datos var redzēt kopā ar citiem kūdras produktiem un tīro izejvielu," pauda asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Viņa arī izteica nožēlu, ka pirms revīzijas ziņojuma publiskošanas VK nav konsultējusies ar nozares ekspertiem, lai izprastu kūdras nozares specifiku. Vienlaikus Krīgere uzsvēra, ka tikmēr realitātē, pateicoties Latvijas uzņēmēju un ārvalstu investoru veiktajiem ieguldījumiem vairāku desmitu gadu laikā,

Latvijā ražo kūdras produkciju ar pievienoto vērtību, kuru tālāk izmanto profesionālajā dārzkopībā visā pasaulē.

Latvijā ir veiktas investīcijas un uzbūvētas substrātu rūpnīcas daudzu miljonu eiro vērtībā, kā rezultātā Latvija ir lielākā substrātu ražotāja Baltijā. 

Pēc asociācijas pārstāves teiktā, Latvijas kūdras nozares konkurētspēju Baltijas un citu valstu vidū negatīvi ietekmē tas, ka Latvijā 58% no nomas platībām kūdras ieguvei ir "Latvijas valsts mežu" (LVM) valdījumā un Latvijā esošās kūdras ieguves vietas zemes nomas maksas ir augstākās Baltijā.

Ločmels: VK revīzijas ziņojumā "paustais ir blēņas"

Asociācijas ieskatā, VK revīzijas ziņojumā paustajām norādēm par kūdras resursa uzskaiti būtu jāsaskan ar valdības rīcības plānā nospraustajiem darbības virzieniem un tos vajadzētu iestrādāt Latvijas kūdras izmantošanas pamatnostādnēs, kas tiek izstrādātas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vadībā.

Kūdras izstrādātāja "Pindstrup Latvia'' finanšu un administratīvais direktors un AS "Baloži" padomes priekšsēdētājs Edijs Ločmels pauda pārliecību, ka VK revīzijas ziņojumā "paustais ir blēņas".

"Kopumā ziņojums ir izstrādāts tendenciozi un secinājumi balstīti atlasītos datos un nepareizos aprēķinos

ar iepriekš uzstādītu mērķi - cik slikti tiek apsaimniekoti dabas resursi, sevišķi kūdra! (..) Lasot ziņojumu, nepamet sajūta, ka revidentiem nav bijusi nojausma un vēlēšanās noskaidrot, kā kūdra tiek iegūta," pauda Ločmels.

Viņš norāda, ka Latvijā ir izveidota sistēma, kad neatkarīgi no kūdras ieguves vai neieguves, piemēram, laika apstākļu dēļ, nomas maksa ir jāmaksā vienādā apmērā. Tādējādi

Latvijā kūdras ieguvēji par iespēju iegūt kūdru valstij maksā vairāk nekā Latvijas tiešie konkurenti kūdras substrātu tirgū - Kanādas vai citu Baltijas valstu kūdras ieguvēji.

Nav iespējams noteikt nomas tirgus cenu, ja nav izejas datu

Ločmels arī uzsvēra, ka 2014.gadā Latvijas normatīvajos aktos tika veiktas izmaiņas, nosakot, ka no 2015.gada LVM jāveic nomas maksas indeksācija, līdz tā sasniegs tirgus vērtību. Taču uz noslēgtajiem nomas līgumiem ar termiņu līdz 25 gadiem nevar paļauties - neviens nekad līdz tam nebija veicis visu kūdras atradņu nomas maksas tirgus novērtējumu. LVM kūdras ieguves nomas maksas indeksāciju sāka trīs gadus vēlāk, nekā to paredzēja normatīvais akts - tikai 2018.gadā, un tādējādi 2015.gadā nebija zināmas kūdras ieguves vietu nomas maksu tirgus cenas. Līdz ar to nevar indeksēt nomas maksu, ja nav zināms, vai tā vispār ir jāindeksē, jo nav zināma tirgus cena. 

Pēcāk, pēc viņa teiktā, Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija izstrādāja zemesgabalu, kuru izmantošanas mērķis ir kūdras ieguve, tirgus nomas maksas noteikšanas metodiku, taču vairākiem purviem nebija iespējams noteikt nomas maksas tirgus cenu, jo nebija izejas datu.

Kūdra izstrādātājiem nav "atdota par sviestmaizi"

Pēc Ločmela teiktā, absurds ir VK pārmetums ZM, ka tā nezina ieguves apjomus un atlikumus, lai gan VK turpmāk ziņojumā atzīst, ka visu pieprasīto informāciju tā spēja saņemt no Valsts vides dienesta (VVD), kas kontrolē kūdras ieguves apjomus, un no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, kas apstiprina kūdras atradņu ģeoloģiskās izpētes un krājumus, kā arī veic ikgadēju kūdras bilances aprēķinu.

Absurdākais, pēc viņa domām, ir visas Latvijas kūdras produktu augstu pievienoto vērtību eksporta salīdzinājums ar ieņēmumiem no LVM valdījumā esošajām kūdras ieguvju vietu nomas maksām, no kā secināts, ka kūdra tiek "atdota par sviestmaizi". Tāpat Ločmela ieskatā VK ziņojumā manipulē arī ar atsevišķu purvu nomas maksu it kā nesamērīgumu ar komersantu gūto peļņu, nepieminot, ka

kūdras ieguve ir cilvēkresursu ietilpīgs process, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas, sevišķi reģionos.

Pēc viņa sacītā, Latvijā būtu nevis jāiekasē milzīgas nomas maksas par hektāru neatkarīgi no tā, vai kūdra ir iegūta, vai nē, bet gan jānosaka fiksētu maksu par iegūtu kūdras tonnu vai kubikmetru Dabas resursu nodokļa veidā. "Rīkojoties tālredzīgi, atbildīgi un ilgtspējīgi, Latvija var nodrošināt un attīstīt ne tikai kūdras ieguvi un substrātu ražošanu, bet arī aktīvi piedalīties pieaugošajā pasaules pārtikas pieprasījuma apmierināšanā, attīstot augkopību," pauda Ločmels.

LETA jau ziņoja, ka Valsts kontrole pērn konstatējusi būtiskus trūkumus ZM un LVM darbībā, pārvaldot un apsaimniekojot valstij piederošos derīgos izrakteņus - kūdru, kā arī smilti un smilti-granti. Pēc revīzijas ziņojumā paustā, ministrija nav bijusi atbildīgs un rūpīgs saimnieks, pārvaldot valsts īpašumā esošos derīgos izrakteņus.

Valsts kontrolē atzīmēja, ka ZM nav izrādījusi interesi par tai uzticētajiem valstij piederošajiem derīgajiem izrakteņiem - to uzskaites vērtība nav ticama un valstij piederošās kūdras ieguves apmēriem netiek sekots līdzi. Rezultātā valsts iegūst un līdz pat 2030.gadam turpinās iegūt vien daļu no tai piekrītošajiem ieņēmumiem par kūdras ieguvi un pārdošanu.

Ziņojumā minēts, ka ministrijas rīcībā nav ticamas informācijas par tās valdījumā esošo derīgo izrakteņu patieso vērtību, ieguves apmēriem un to faktiskajiem atlikumiem, tādējādi neievērojot grāmatvedības uzskaiti regulējošo normatīvu prasības. Neapzinot derīgo izrakteņu patieso vērtību, nav iespējams noteikt iespējami augstāko cenu par iegūstamajiem derīgajiem izrakteņiem.

Tāpat, pēc VK paustā, ministrija, neveicot pietiekamu uzraudzību pār "Latvijas valsts mežiem" deleģētā uzdevuma - derīgo izrakteņu apsaimniekošana - tiesisku izpildi, nav ievērojusi Valsts pārvaldes iekārtas likumu, jo LVM kūdras ieguves nomas maksas indeksāciju sāka trīs gadus vēlāk, nekā to paredzēja normatīvi - tikai 2018.gadā.

Trešdien, 8.janvārī, plkst.12 ar VK secinājumiem iepazīsies Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti, uzklausot arī kūdras nozares pārstāvju viedokļus.