Latvijā jaunuzņēmumu speciālistu dzīves izmaksas ir mazākas nekā Igaunijā, bet lielākas nekā Lietuvā

FOTO: Unsplash

Latvijā dzīves izmaksas jaunuzņēmumu speciālistiem ir mazākas nekā Igaunijā, bet lielākas nekā Lietuvā,  liecina akseleratora "StartupWiseGuys" un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta "EIT Digital" pētījums par jaunuzņēmumu vidi Baltijas valstīs.

Jaunuzņēmumu darbības un dzīvošanas izmaksas Baltijas valstīs ir zemākas nekā daudzos citos jaunuzņēmumu mezglos, tomēr pēdējā laikā izmaksas arī šajā reģionā pieaug, jo palielinās jaunuzņēmumu skaits un konkurence.

Pētījumā aprēķināts, ka Tallinā jaunuzņēmumā strādājošajam ar zemām vai vidējām izmaksām kvalitatīvai dzīvei ir nepieciešams 1114,81 eiro mēnesī, Rīgā - 1012,02 eiro, bet Viļņā - 975,85 eiro mēnesī. Salīdzinājumam līdzīgas izmaksas Londonā ir 2724,75 eiro mēnesī, Amsterdamā - 2724,75 eiro, Stokholmā - 1918 eiro, Berlīnē - 1768,19 eiro, savukārt Varšavā izmaksas sasniedz 1081,58 eiro mēnesī, bet Kijevā - 805,1 eiro mēnesī.

Pētījuma autori norāda, ka gadu gaitā, piemēram, Tallinā dzīve kļūst arvien dārgāka, tādēļ daļa no Igaunijas veiksmīgākajiem uzņēmumiem nolēmuši atvērt birojus citos reģionos. Apsvērumi šādiem lēmumiem ir ne tikai vēlme būt tuvāk klientiem un investoriem, bet arī zemākas izmaksas uzņēmuma darbībai un darbiniekiem.

Pētījumā izmantoti platformas "Numbeo.com" algoritmus un pieņemts, ka jaunuzņēmumā strādājoša dzīvesveids iekļauj neliela vienistabas dzīvokļa īri ārpus pilsētas centra, pārvietošanos ar sabiedrisko transportu, dažreiz izmantojot taksometru, un mazus izdevumus ēšanai ārpus mājas, izklaidei, apģērbam, kafijai, alkoholam, ceļošanai. Vienlaikus nav ietvertas ar bērniem saistītas izmaksas.

Pērn jūlijā Igaunijā bija 650 jaunuzņēmumu jeb 4,9 jaunuzņēmumi uz 10 000 valsts iedzīvotāju, Lietuvā bija 920 jaunuzņēmumu, kas ir 3,3 uzņēmumi uz 10 000 iedzīvotāju, bet Latvijā bija 518 jaunuzņēmumi, kas ir 2,7 uzņēmumi uz 10 000 iedzīvotāju. Pētījuma autori norāda, ka Igaunija ilgstoši ir bijusi sinonīms jaunuzņēmumu aktivitātei Baltijas valstīs, tomēr pēdējā laikā arī Latvijā un Lietuvā pieaug aktivitāte šajā jomā, piemēram, 2018.gadā Lietuvā izveidoja 572 jaunus jaunuzņēmumus, bet Latvijā šādu uzņēmumu skaits pieauga par 66.

2018.gada dati liecina, ka jaunuzņēmumos Igaunijā investēti 329,6 miljoni eiro jeb 248 eiro uz vienu iedzīvotāju, Lietuvā investīciju apmērs veidoja 183,3 miljonus eiro jeb 65,06 eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Latvijā - 85,2 miljoni eiro jeb 44,37 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Lai gan salīdzinājumā ar 2017.gadu jaunuzņēmumu piesaistītās investīcijas Latvijā 2018.gadā augušas par 30%, to kopapmērs bijis vairāk nekā divas reizes mazāks nekā Lietuvā un gandrīz četras reizes mazāks nekā Igaunijā. Pētījumā secināts, ka tas saistīts ar birokrātiskiem šķēršļiem un nepietiekamu atbalstu nozarei nacionālā līmenī. Lietuvā 2018.gadā salīdzinājumā ar 2017.gadu jaunuzņēmumu finansējums pieaudzis 8,9 reizes, kas lielā mērā saistīts ar 110 miljoniem eiro, ko piesaistīja kopbraukšanas platforma "CityBee", bet Igaunijā kāpums gada izteiksmē bijis par 21,4%. 

Pētījumā secināts, ka "Baltijas valstis ir lieliska vieta, kurs sākt savu jaunuzņēmumu", jo sabiedrība ir progresīva un ātri pieņem jaunas tehnoloģijas, interneta savienojumi ir ātri, dzīves izmaksas ir salīdzinoši labas. Tomēr jaunuzņēmumiem, kas strauji attīstās, biznesa izaugsmes interesēs nereti ir jāpārceļas citur. 

"European Startup Heatmap" veiktā aptaujā secināts, ka lielākā daļa Eiropas jaunuzņēmumu izvēlas pārcelties uz lielajiem tehnoloģiju mezgliem, piemēram, Londonu. Tomēr Baltijas valstu jaunuzņēmumi izvēlas ne tikai lielos tehnoloģiju centrus, bet, piemēram, jaunuzņēmumu dibinātāji no Lietuvas bieži izvēlas pārcelties uz Valensiju Spānijā, bet Latvijas jaunuzņēmumu dibinātāji priekšroku dod Barselonai Spānijā. Igaunijas jaunuzņēmumu dibinātāju lielākoties izvēlas tradicionālo šīs jomas līderi Londonu. 

Uz augšu