Reirs: Gada laikā paveikts nozīmīgs darbu finanšu sektora "kapitālā remonta" īstenošanā

Finanšu ministrs Jānis Reirs

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Valdība gada laikā paveikusi nozīmīgu darbu finanšu sektora "kapitālā remonta" īstenošanā, uzskata finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Finanšu ministrijā aģentūru LETA informēja, ka ceturtdien, 23.janvārī, apritēs gads, kopš strādā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība.

Finanšu ministrs pauda, ka gada laikā ir ieguldīts nozīmīgs darbs pie Latvijas valdības ierosinātā finanšu sektora "kapitālā remonta", sasniegti Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020.gada perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2018.gada vidusposma rādītāji visās jomās, sagatavoti divi valsts budžeti, kā arī sākta nodokļu sistēmas pārskatīšana.

"Finanšu sektora "kapitālais remonts" bija nepieciešams, lai stiprinātu spēju novērst noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un sasniegtu pilnu atbilstību starptautiskajiem standartiem šajā jomā. Pieņemtie likumu grozījumi ir uzskatāmi par vienu no līdz šim ambiciozākajām finanšu sektora reformas programmām Eiropā. Tie pierāda, ka Latvija ir apņēmusies nodrošināt stabilu un caurspīdīgu finanšu sektoru kā pamatu ilgtspējīgai izaugsmei un labklājībai visiem Latvijas iedzīvotājiem," pauda Reirs.

Ministrijā informēja, ka Latvijas finanšu nozari veidojošās institūcijas ir apņēmības pilnas turpināt ievērojamo progresu, kas panākts līdz šim, un veiksmīgi ieviest "Moneyval" rekomendācijas. "Latvija aizstāv un stingri atbalsta noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas aktivitāšu īstenošanu visas Eiropas mērogā. Mēs cieši sadarbojamies ar starptautiskajiem partneriem cīņā pret finanšu noziegumiem," atzina ministrijā.

Ministrs atzīmēja, ka pagājušajā gadā Latvija ir izpildījusi ES fondu 2014.-2020.gada perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2018.gada vidusposma rādītājus visās jomās un saņēmusi Eiropas Komisijas atļauju izmantot 6% snieguma rezerves finansējumu no 4,4 miljardiem eiro ES fondu investīcijām. Jau sākot ar šo gadu, tas ļauj papildus novirzīt 261,6 miljonus eiro ES fondu līdzekļu projektu īstenošanai - īpaši uzņēmējdarbības un energoefektivitātes, ilgtspējīga transporta un vides attīstības, kā arī pētniecības un izglītības jomā.

Pērn sagatavoti un apstiprināšanai Saeimā iesniegti divi valsts budžeti - gan tehniskais 2019.gada valsts budžets, gan valsts budžets 2020.gadam. Šā gada valsts budžets paredz būtisku papildu finansējumu un atbalstu daudziem sabiedrībai ļoti nozīmīgiem pasākumiem veselības, izglītības, kā arī iekšējās drošības un tieslietu jomās. "Svarīgi, ka budžeta papildināšanai nav palielināti svarīgākie nodokļi, tādējādi sabiedrībai un uzņēmējiem tika nodrošināta nodokļu politikas stabilitāte un paredzamība," sacīja Reirs.

Vienlaikus pagājušā gada nogalē ir sākts darbs pie nodokļu sistēmas pārskatīšanas. "Sistēmas uzlabošana ir viens no būtiskākajiem darbiem arī turpmāk. Izmaiņas, kas šobrīd iezīmējušās, varētu skart sociālo iemaksu jomu un diferencēto nodokļu sistēmu. Jāuzsver, ka šī noteikti nebūs jauna nodokļu reforma, bet gan esošās nodokļu sistēmas evolūcija," norādīja ministrs.

Uz augšu