Šonedēļ ārpolitikas analīzes raidījumā «Pasaule kabatā» kopā ar RSU doktorantu un LSM žurnālistu Artūru Bikovu un politologu Andi Kudoru apspriedām notiekošos pārveidojumus Krievijā – Putina ierosinātās konstitucionālās reformas un viņa iespējamo palikšanu pie varas uz mūžu.

01:54 Vai Putina ierosinātie pārkārtojumi ir saistīti ar viņa vēlmi palikt pie varas?

06:34 Kāpēc Putins steidzas ar konstitūcijas pārkārtojumu pieņemšanu?

08:16 Vai Krievijas jauno premjeru Mišustinu agri vai vēlu nomainīs Putins?

10:04 Vai Putins var palikt pie varas kā Valsts padomes vadītājs?

17:07 Vai Putins varētu būt apvienotās Krievijas un Baltkrievijas valsts vadītājs?

18:22 Vai Putinam būs vienkārši pamatot savu palikšanu pie varas Krievijas iedzīvotājiem?

24:50 Kā mazināt iedzīvotāju neapmierinātību par gaidāmajām pārmaiņām?

26:18 Vai sapnis par jebkad demokrātisku Krieviju ir izsapņots?

32:06 Vai Krievija var palikt vienota valsts ar demokrātisku pārvaldes iekārtu?

33:58 Kāda būs Krievija 2030. gadā?

 

Raidījuma spilgtāko domu izklāsts

Kāpēc Putins steidzas ar konstitūcijas pārkārtojumu pieņemšanu?

Andis Kudors uzskata, ka šajā gadījumā ir bijis nepieciešams informatīvo telpu aizpildīt ar diskusijām un sarunām par kādu tematu (tajā brīdī esot valdījis vakuums). Politologs norāda, ka ir jāatceras, ka Krievijas ekonomikā pagaidām par ko priecāties nav un valstī valda stagnācija. Līdz ar to – vēstījums par to labi nestrādātu. Līdzīgi nestrādātu arī multiplikācijas filmu par raķetēm rādīšana, ko prezidents ir jau darījis iepriekš.

Tāpat būtu jāņem vērā arī prezidenta politiskais aprēķins – viņš, ierosinot konstitucionālos pārkārtojumus, ir rīkojies apsteidzoši. Viņaprāt, Putina politiskās elites vidū valdīja satraukums par Krievijas nākotni un par to, cik cilvēku būs ielās. Šajā kontekstā prezidents nevarēja atļauties būt par klibu pīli, jo elites sašķelšanās kopā ar iedzīvotāju protestiem varēja apdraudēt valdošo režīmu. Tāpēc Putins izvēlējās rīkoties uzreiz un šo elites šķelšanās iespējamību novērst. Šajā gadījumā kā lielisks līdzeklis kalpoja Valsts padome, kuru, iespējams, nākotnē vadīs pašreizējais Kremļa saimnieks. Ja elite redz, ka šajā padomē pie varas turpina būt Putins, tad tā tiek nomierināta. Tai tiek signalizēts – pie varas ir tas pats vecais cars un nav vajadzības trakot. Mēs varam turpināt būt miljardieri, saka Kudors.

FOTO: POOL/REUTERS

Vai Krievijas jauno premjeru Mišustinu agri vai vēlu nomainīs Putins?

Artūrs Bikovs tam līdz galam nepiekrīt.

Viņaprāt, Putins nekļūs par premjerministru, jo šā amata pilnvaras ir diezgan mazas un neizskatās, ka ir paredzēts tās palielināt.

RSU doktorants norāda, ka viņš ir stiprs kaut vai tāpēc, ka četri vicepremjeri ir no viņa komandas. «Tas uzreiz norāda uz to, ka viņš, visdrīzāk, nav tā saucamais «tehniskais kandidāts» un būtu ieradies uz īsu laiku. Visdrīzāk, viņš ir ieradies tāpēc, lai strādātu,» saka Bikovs. Eksperts arī atgādina, ka viņš kā valsts nodokļu dienesta vadītājs ir bijis salīdzinoši veiksmīgs. Viņa vadībā Krievija būtiski palielināja savus nodokļu ieņēmumus un nodokļu dienestā pašā tika ieviesti vairāki IT risinājumi.

Vai Putins var palikt pie varas kā Valsts padomes vadītājs?

Bikovs piekrīt, ka šī institūcija noteikti tiks stiprināta un tiks arī iekļauta valsts konstitūcijā. Nav vēl pagaidām skaidrs, kādas būs tās pilnvaras, bet tā vien šķiet, ka tā būs salīdzinoši stipra un nopietna institūcija. Putinam no tās vadības pozīcijām būs visas iespējas kontrolēt Krievijas politiku. Tiesa, Putinam pastāv risks, ka jaunajam Krievijas prezidentam (viņa fasādes mantiniekam) dažos jautājumos tomēr būs lielākas pilnvaras nekā viņam pašam. «Es nezinu, cik veiksmīgi Putinam izdosies jauno prezidentu kontrolēt tā, lai virzītu savu politiku,» saka Bikovs. RSU doktorants atgādina, ka Krievijā tomēr nav tāda pati situācija kā Ķīnā, kur viena politiskā partija visās institūcijās dominē no A līdz Z.

Vai Putins varētu būt apvienotās Krievijas un Baltkrievijas valsts vadītājs?

Kudors norāda, ka teorētiski šāds scenārijs ir iespējams, tomēr viņš apšauba tā realizēšanos. Pēdējā laikā Krievija ir vairāk sākusi izdarīt spiedienu uz Lukašenko režīmu saistībā ar naftas un gāzes cenām, lai mudinātu to vairāk integrēties Kremļa paspārnē. Uzreiz ir bijusi redzama Baltkrievijas pretestība un fakts, ka Krievijas-Baltkrievijas draudzība nav tik melnbalta, kā varētu likties. Viņš gan norāda, ka minētā Valsts padome var būt tāda, kura pārvalda divas valstis, nevis vienu.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko

FOTO: AFP/LETA

Vai Putinam būs vienkārši pamatot savu palikšanu pie varas Krievijas iedzīvotājiem?

Bikovs norāda, ka darbs pie tā jau ir sācies. Darba grupā, kura strādā pie jaunās konstitūcijas likumprojekta, ir pieaicināti arī mākslinieki, aktieri un mūziķi. Šie cilvēki ir populāri un sabiedrībā zināmi. Līdz ar to šo cilvēku primārais mērķis ir nodarboties ar šīs konstitūcijas izskaidrošanu masām. Turklāt Putinam var palīdzēt tas, ka par jauno konstitūciju tiks rīkots arī referendums, kurš drīzāk atgādinās tautas nobalsošanu. Tādējādi RSU doktorants neuzskata, ka tas izraisīs kādas nopietnas problēmas. Tomēr nav izslēgts, ka kaut kāda veida nenozīmīgi protesti tomēr varētu būt (īpaši Krievijas lielākajās pilsētās – Maskavā, Sanktpēterburgā un citās).

Savukārt Kudors iezīmē nedaudz citu scenāriju.

Viņaprāt, situācija Krievijā var aiziet arī līdz asinsizliešanai.

Tas var notikt brīdī, kad Krievijas protestēt gatavā daļa sapratīs, ka ir nonākusi bezizejas situācijā – vai nu viņi pieņem stagnāciju vēl uz 10 gadiem (tādējādi atstājot valsti), vai arī cīnās. Politologs pieļauj, ka Krievijas tehnologi centīsies radīt līdzīgu efektu kā savulaik ar Putina un Medvedeva rokādi – iluzoru cerību, ka valstī varētu būt kādas demokrātiskas pārmaiņas.

Kā mazināt iedzīvotāju neapmierinātību par gaidāmajām pārmaiņām?

Bikovs apgalvo, ka viņš neizslēgtu scenāriju, ka Krievijā varētu notikt pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas. Par to varētu liecināt tas, ka izmaiņas konstitūcijā tiks pieņemtas jau pavisam drīz (tās ietvers arī nepieciešamā referenduma noturēšana). Tāpat Krievijā ir jau izveidojusies jauna valdība, un 2021. gadā notiks arī valsts domes vēlēšanas. RSU doktorants domā, ka šeit nav nepieciešams ilgāk gaidīt.

Vai sapnis par jebkad demokrātisku Krieviju ir izsapņots?

Bikovs saka, ka tas nav tik viennozīmīgi. Ir daudz kas atkarīgs no tā, kā attīstīsies Krievijas Valsts padome un kādas būs nākamā prezidenta pilnvaras. Jebkurā gadījumā dalīt sīkāk varu ir riskanti, jo jebkurā brīdī kāds no biedriem, ar kuriem notiek dalīšanās, var izdomāt pārņemt varu pilnībā un izveidot savu sistēmu.

Savukārt Kudors norāda, ka Putins jebkurā gadījumā nebūs mūžīgs un viņa vara arī kaut kad beigsies.

Tomēr nedrīkst aizmirst to, ka viņa iedibinātā kārtība var pastāvēt arī bez viņa paša. Tāpēc būšot ļoti svarīgi tas, ko darīs viņa pēcnācēji. Politologs atgādina, ka vēl PSRS laikā esot bijis redzams, ka vēl pirms iepriekšējā līdera nāves pēcnācējs sāk signalizēt politiskā virziena maiņu. Viņš arī norāda uz to, ka pastāv divi idejiskie strāvojumi par Krievijas demokrātiju. Viens no tiem uzsver, ka valsts politiskā kultūra pati par sevi nav piemērota demokrātijas pastāvēšanai, bet otrs uzsver, ka jebkurā vidē demokrātiju ir iespējams iedzīvināt. Ir nepieciešamas tikai pareizās institūcijas un likumi. Tāpēc šis jautājums nav viegli atbildams, taču nav tā, ka Krievija pati nemainītos.

Vai Krievija var palikt vienota valsts ar demokrātisku pārvaldes iekārtu?

Kudors pieļauj, ka savā ziņā varētu piekrist tam, ka Putina pirmā termiņa laikā īstenotā dzelzs dūres politika palīdzēja apturēt separātismu valsts iekšienē. Viņš atceras problēmas gan Čečenijā, gan arī separātisma tendences pie Urāliem un Tālajos Austrumos. Tomēr, neskatoties uz to, mēs šādu autoritārismu nevaram atbalstīt, jo tas ir neveselīgs. Tiek īstenota melošana saviem cilvēkiem, brīvību apspiešana un agresīva ārpolitika.

Maskavas Kremlis

FOTO: Evgeny Biyatov / Sputnik

Kāda būs Krievija 2030. gadā?

Artūrs Bikovs norāda, ka Krievijas sabiedrība turpinās mainīties.

Visticamāk, jaunieši nevēlēsies visu laiku redzēt pie varas tās pašas sejas.

Ja nekas nemainīsies, viņi izvēlēsies valsti vai nu pamest, vai arī mainīt savu domāšanu un varu beigu beigās akceptēt. Tas tā varētu notikt, jo cilvēkam ap 30 gadiem jau bieži ir ģimene un stabils darbs. Daudzi negribētu to visu likt uz spēles, pauž RSU doktorants. Līdz ar to maz ticams, ka pārmaiņas sabiedrībā varētu sasniegt arī politisko līmeni. Savukārt Kudors saka, ka neatkarīgi no tā, kā Krievija attīstīsies, to tik un tā paliks interesanti pētīt.