Latvijas Universitātes (LU) pētnieki izveidojuši eksperimentālu iekārtu, kas no plastmasas, koksnes, papīra un dažādas biomasas maisījuma spēj iegūt sintēzes gāzi, kas kalpo gan kā noderīgs kurināmais, gan kā ķīmiskās rūpniecības izejviela.
Kā uzskata LU, šī metode varētu veicināt pilnīgu sadzīves atkritumu pārstrādi un nozīmīgi samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumus.
Universitātes pārstāvis Raivo Damkevics aģentūrai LETA pastāstīja, ka noslēgumam tuvojas LU realizētais pētniecības projekts "Mainīga rakstura degvielas gazifikācijas procesa izstrāde cieto atkritumu pārstrādei", kas pēdējos gados ir bijis viens no nozīmīgākajiem LU pētnieciskajiem projektiem atkritumu pārstrādes jomā un ir saistīts ar ilgtspējīgu atkritumu pārstrādi, inovatīvā veidā no tiem atgūstot enerģiju un materiālus.
Ar projekta palīdzību izveidota eksperimentāla iekārta, kas no atkritumiem atgūto kurināmo - plastmasas, koksnes, papīra un dažādas biomasas maisījumu - spēj karsēt dažādos režīmos augstās temperatūrās, sekot līdzi karsēšanas procesā notiekošajām izmaiņām, analizēt šajos procesos iegūtos materiālus un gāzes, kā arī iegūt sintēzes gāzi - tālāk izmantojamu gāzu maisījumu, kas ir noderīgs gan kā kurināmais, gan kā ķīmiskās rūpniecības izejviela.
Atkritumu gazifikācijas procesa galaprodukti ir analizēti laboratorijās, lai iegūtu priekšstatu par to tālākas izmantošanas iespējām, kā arī noteiktu to potenciālo ietekmi uz vidi.
Pētījuma zinātniskais vadītājs Māris Kļaviņš secinājis, ka viens no projekta svarīgākajiem vēstījumiem ir iespēja paraudzīties uz atkritumiem kā resursu - materiālu, kuru iespējams ne tikai pārstrādāt, bet iegūt no tās augstvērtīgu izejvielu enerģētikas vai ķīmiskās rūpniecības vajadzībām.
Viņaprāt, projektā realizēto koncepciju attīstot tālāk, tas varētu veicināt pilnīgu sadzīves atkritumu pārstrādi un nozīmīgi samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumus. Turklāt šāda pieeja atbilst Eiropas Savienības rīcības plāniem pāriet uz aprites ekonomiku, kā arī saskan ar Latvijas centieniem veicināt lokālo enerģētisko neatkarību.
Projekta gaitā ir pētītas atkritumu termoķīmiskās pārstrādes iespējas, novērtēta Latvijas atkritumu atbilstība izmantošanai šādos procesos, kā arī izveidota prototipa iekārta, kas ļaus LU zinātniekiem fiziski pētīt un attīstīt šo inovatīvo pieeju atkritumu apsaimniekošanai.
Projektā izstrādātas sešas zinātniskās publikācijas, kas iekļautas prestižajās datubāzēs, kā arī vairāk nekā 14 konferenču ziņojumi un sagatavots patenta pieteikums projektā pielietotajam inovatīvajam gazifikācijas risinājumam.
Vienlaikus Damkevics atklāja, ka projekta gaitā izstrādātais apskata raksts par atkritumu termoķīmisko pārstrādi ir iesniegts izvērtēšanai vienā no vides zinātņu pasaules vadošajiem žurnāliem "Renewable and Sustainable Energy Reviews".
Projekts tiek finansēts no Latvijas Universitātes, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Kopējais projekta ilgums ir trīs gadi.
LU pārstāvis norādīja, ka iegūtie rezultāti un secinājumi ir pietiekami nozīmīgi, lai tālāk attīstītu šī virziena pētniecību, ja vien būs pieejams finansējums šādu ieceru realizācijai.