IIN likmes, diferencētais neapliekamais minimums un minimālā alga

Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā viens no piedāvājumiem ir mainīt diferencēto neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes. Vienlaikus paredzēts no 2021.gada celt minimālo algu no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro.

Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums Finanšu ministrijai (FM) līdz šā gada 31.maijam izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šo pamatnostādņu mērķis ir - mērķtiecīgs atbalsts cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai, valsts tautsaimniecības izaugsmei un starptautiskai konkurētspējai. 

Ministriju izstrādātajā piedāvājumā rosināts diskutēt par diviem IIN progresivitātes scenārijiem, kur katrs paredz vēl virkni variantu, ar kurām iecerēts mainīt līdzšinējo sistēmu.

Pirmajā scenārijā piedāvāts paaugstināt diferencēto neapliekamo minimumu, bet IIN likmes un solidaritātes nodokli saglabāt nemainīgus. Šajā scenārijā piedāvāti seši varianti ienākumiem, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu. Savukārt diferencēto neapliekamo minimumu piedāvāts celt no pašreizējiem 300 eiro līdz 400 eiro vai 500 eiro. 

IIN progresivitātes otrais scenārijs paredz atcelt diferencēto neapliekamo minimumu un solidaritātes nodokli, bet mainot IIN likmes. Arī šajā gadījumā diskusijai piedāvāti divi izvēles varianti.

Labklājības ministrija piedāvā jautājumu par minimālās mēneša darba algas turpmāku regulāru pārskatīšanu iekļaut ikgadējā un vidēja termiņa budžeta ietvarā.

Ģimenes valsts pabalsta palielinājums

Tāpat tiek piedāvāts palielināt ģimenes valsts pabalstu par bērniem, lēšot, ka gadā tas izmaksātu papildu no 81 līdz pat 97 miljoniem eiro. 

Attiecīgais rosinājums, kas ir Labklājības ministrijas un Latvijas Bankas piedāvājums, diskusiju gaitā ar sociālajiem partneriem vēl var mainīties. Latvijas Bankā aģentūrai LETA piebilda, ka centrālā banka tika lūgta novērtēt ģimenes valsts pabalstu izmaiņu ekonomisko ietekmi, tāpat kā daudziem citiem priekšlikumiem, par kuriem patlaban tiek diskutēts.

Ar izmaiņām nodokļu pamatnostādnēs piedāvāti vairāki scenāriji atbalstam ģimenēm ar bērniem, palielinot ģimenes valsts pabalstus. Tiesa, atvieglojums par apgādībā esošām personām visos scenārijos saglabātos 250 eiro apmērā.

Samazināts PVN medikamentiem, laikrakstiem, pārtikas produktiem un restorāniem

Viens no piedāvājumiem paredz piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi medikamentiem, atsevišķiem pārtikas produktiem, restorāniem un laikrakstiem. 

Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums Finanšu ministrijai (FM) līdz šā gada 31.maijam izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šo pamatnostādņu mērķis ir - mērķtiecīgs atbalsts cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai, valsts tautsaimniecības izaugsmei un starptautiskai konkurētspējai.

Patlaban medikamentiem tiek piemērota PVN likme 12% apmērā, bet to piedāvā samazināt līdz 5%, kas valsts budžetā radīs iztrūkumu 25-30 miljonu eiro apmērā gadā.

Laikrakstiem un periodikai fiziskā formātā tiek piemērota PVN likme 12% apmērā, bet to piedāvā samazināt līdz 5% iekšzemes un Eiropas Savienības (ES) valstu izdevumiem, savukārt ārpus ES valstu laikrakstiem un periodikai PVN likme būtu 21%. Tas valsts budžetā radītu iztrūkumu divu miljonu eiro apmērā gadā.

Tāpat rosināts līdz 5% samazināt PVN likmi grāmatām, bet elektroniskajām grāmatām rosināts piemērot likmi 12% apmērā. Samazinot likmi fiziska formāta grāmatām uz 5% fiskālā ietekme aplēsta negatīva 1,3 miljonu eiro apmērā.

Rosināts arī vairs nepiemērot PVN atbrīvojumu kultūras pakalpojumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldību kultūras iestādes. Šiem pakalpojumiem plānots noteikt PVN likmi 21% apmērā, tādējādi budžets papildus iegūtu 2,1 miljonu eiro.

Restorānu pakalpojumiem patlaban tiek piemērota PVN likme 21% apmērā, bet to piedāvāts samazināt līdz 12%, kas valsts budžetā gadā radītu iztrūkumu 25-30 miljonu eiro apmērā.

Virknei pārtikas produktu - svaigai gaļai un zivīm, maizei un graudaugu izstrādājumiem, pienam, sieram, biezpienam, krējumam un olām - patlaban piemērota PVN likmi 21% apmērā, tomēr to piedāvāts samazināt līdz 5%. Tas valsts budžetā gadā radītu iztrūkumu 60-70 miljonu eiro apmērā.

Mikrouzņēmumu nodokļa režīma ierobežojumi

Iestrādnēs ir arī atzīmēts, ka turpmākajos gados varētu ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu. 

Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums Finanšu ministrijai (FM) līdz šā gada 31.maijam izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šo pamatnostādņu mērķis ir - mērķtiecīgs atbalsts cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai, valsts tautsaimniecības izaugsmei un starptautiskai konkurētspējai.

Patlaban noteikts, ka mikrouzņēmuma maksimālais apgrozījums var būt 40 000 eiro, uzņēmumā var tikt nodarbināti pieci cilvēki, MUN likme ir 15%, bet MUN likme apgrozījuma pārsniegumam ir 25%.

Tomēr ar 2021.gadu rosināts palielināt MUN likmi līdz 25%, samazināt atļauto nodarbināto skaitu līdz vienam, tāpat rosināts samazināt mikrouzņēmuma atļauto maksimālo apgrozījumu līdz 20 000 eiro, bet MUN likmi par apgrozījuma pārsniegumu noteikt 40% apmērā.

Vienlaikus no 2022.gada rosināts ieviest papildu likmi 20% apmērā juridiskai personai maksājot MUN par pakalpojumu.

Ar šīm izmaiņām plānots audzēt budžeta ieņēmumus 50-70 miljonu eiro apmērā ik gadu.

Tiesa, 2023.gada pirmajā pusē plānots izvērtēt MUN režīma efektivitāti un tālāko nākotni.

Paaugstināta akcīze tabakas izstrādājumiem

No diskusijām piedāvātā risinājuma izriet paaugstināt akcīzes nodokļa likmi cigaretēm par 5% 2021.gadā, kas vienas cigarešu paciņas cenu sadārdzinātu par 0,15 eiro. 2022.gadā akcīzes nodokļa pieaugums cigaretēm tiktu apturēts, bet 2023.gadā akcīze cigaretēm atkal augtu vēl par 5%.

Rosināts noteikt, ka specifiskais nodoklis par 1000 gabaliem cigarešu nākamajos divos gados būtu 82,6 eiro, bet 2023.gadā - 86,7 eiro. Patlaban šī likme ir 78,7 eiro. Savukārt minimālais līmenis par 1000 gabaliem cigarešu turpmākajos divos gados būtu 120,4 eiro, bet 2023.gadā - 126,4 eiro. Patlaban šī likme ir 114,7 eiro.

Šo izmaiņu rezultātā 2021.gadā budžetā papildu tiktu iekasēti 4,7 miljoni eiro, 2022.gadā - 5,2 miljoni eiro, bet 2023.gadā - 9,3 miljoni eiro.

Ar izmaiņām nodokļos rosināts arī pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmi pārējiem tabakas izstrādājumiem, piemēram, cigāriem, cigarillam, smēķējamai tabakai un tabakas lapām. Šajā gadījumā diskusijas notiks par lēnāku vai straujāku akcīzes celšanu, proti, 2021.gadā un 2023.gadā šiem produktiem akcīzi celt par 5% vai 10%.

Tāpat rosināts celt akcīzes nodokļa likmes elektroniskajās cigaretēs izmantojamiem šķidrumiem.

Pašlaik akcīzes nodoklis elektroniskajās cigaretēs izmantojamiem šķidrumiem (e-šķidrumi) tiek piemērots summējot divas likmes, vienu kas ir noteikta par vienu mililitru šķidruma un otru par vienu miligramu nikotīna. Lai vienkāršotu akcīzes nodokli e-šķidrumiem, paredzēts atteikties no pašreiz piemērojamās akcīzes nodokļa e-šķidrumiem struktūras, nosakot likmi par vienu mililitru e-šķidruma neatkarīgi no nikotīna daudzuma.

Šī priekšlikuma īstenošanas rezultātā budžets 2021.gadā papildus iegūtu 500 000 eiro, 2022.gadā - 600 000 eiro, bet 2023.gadā - 700 000 eiro.

Rosināts arī pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmi karsējamai tabakai - no līdzšinējiem 75 eiro par 1000 gramiem līdz 99 eiro par 1000 gramiem 2021.gadā, bet 2023.gadā likme tiktu paaugstināta līdz 125 eiro. Šī priekšlikuma rezultātā budžets papildus iegūtu 1-2 miljonus eiro.

Paaugstināts dabas nodoklis atkritumu glabāšanai un šī nodokļa atbrīvojumu atcelšana

Sākotnējā piedāvājumā rosināts pakāpeniski paaugstināt dabas resursu nodokļa (DRN) likmi sadzīves atkritumu apglabāšanai atkritumu poligonos no līdzšinējiem 50 eiro par tonnu līdz 60 eiro 2021.gadā, 70 eiro 2022.gadā, bet 2023.gadā - 80 eiro. Tādējādi valsts budžets papildus iegūtu no 570 000 eiro 2021.gadā līdz pat diviem miljoniem eiro 2023.gadā.

Tāpat rosināts pakāpeniski paaugstināt DRN likmi bīstamo atkritumu apglabāšanai atkritumu poligonos no līdzšinējiem 60 eiro par tonnu līdz 70 eiro 2021.gadā, 80 eiro 2022.gadā, bet 2023.gadā - 90 eiro. Tādējādi valsts budžets papildus iegūtu no 20 000 eiro 2021.gadā līdz 72 000 eiro 2023.gadā.

Rosināts arī paaugstināt DRN likmi par pirmo reizi pastāvīgi reģistrētiem transportlīdzekļiem - no līdzšinējiem 55 eiro līdz 65 eiro sākot ar 2021.gadu. Tādējādi valsts budžets papildus iegūtu ap 60 000 eiro.

Fiksēto nodokļa maksājumu par "C" kategorijas piesārņojošo darbību emisijām plānots celt no 71,14 eiro līdz 178 eiro nākamgad, 200 eiro 2022.gadā, bet 2023.gadā līdz 250 eiro. Tādējādi valsts budžets iegūs no papildus līdzekļus no 160 000 eiro līdz 370 000 eiro.

DRN likmi par zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi, rosināts celt no līdzšinējiem 0,0143 eiro par simts kubikmetriem līdz 0,3 eiro par simts kubikmetriem. Tādējādi budžetā plānos papildus iegūt ap 200 000 eiro.

Piedāvāts arī ierobežot atbrīvojumu par iepakojumu un vienreiz lietojamiem traukiem. Patlaban šiem produktiem piemērots DRN atbrīvojums 100% apmērā, tomēr ar 2021.gadu rosināts paredzēt atbrīvojumu 65% apmērā, 2022.gadā - 67% apmērā, bet 2023.gadā - 68% apmērā. Tādējādi budžets ik gadu papildus iegūtu ap 40 miljoniem eiro.

Rosināts arī vairs nepiemērot DRN atbrīvojumu videi kaitīgām precēm un transportlīdzekļiem, bet tiem sākot ar 2021.gadu ierobežot nodokļa atbrīvojumu 80% apmērā, tādējādi budžets papildus iekasētu ap 15 miljoniem eiro.

Plānots arī atjaunot vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, lai novērstu vecu un ekoloģiski kaitīgu vieglo automobiļu ieplūšanu no Rietumeiropas un reģistrēšanu Latvijā. Tādējādi budžets papildus iegūtu 10,7 miljonus eiro.