VNĪ piedāvās Stūra māju pārdošanai, saglabājot Okupācijas muzeja ekspozīciju

Bijusī Valsts Drošības komitejas ēka jeb "Stūra māja"

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Apzinot potenciālos lietotājus no publiskā sektora, privātos nomniekus un investorus par neizmantotās platības attīstīšanas iespējām vēsturiskajā Stūra mājā jeb Tetera namā, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) lems par ēkas Brīvības ielā 61, Rīgā, pārdošanu, informēja VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Pārdošanas nosacījumos tiks saglabāta muzeja darbība, uzsvēra Vārna.

Saskaņā ar VNĪ stratēģiju tiek attīstīti īpašumi, kuri ir nepieciešami valsts pārvaldes vajadzībām. Pārējie objekti pakāpeniski tiek iznomāti vai pārdoti. Tā kā īpašums pieder VNĪ par tā atsavināšanu ir tiesīga lemt VNĪ valde un padome. Saskaņā ar 2019.gada nogalē SIA "VGP Ekspertu grupa" veikto novērtējumu ēkas vērtība ar muzeja ilgtermiņa nomu ir aptuveni 4,25 miljoni eiro (4 247 000 eiro). Drīzumā tiks izziņota izsole.

Vēsturiskais Tetera nams ir valstiskas nozīmes īpašums un VNĪ mērķis ir to savest kārtībā. Nelielu daļu - nepilnus 700 kvadrātmetrus ēkas platības ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā izmanto Latvijas Okupācijas muzejs. Savukārt 8000 kvadrātmetrus plašajā daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām. 

"Vēlamies atdot ēkai tās pelnīto sākotnējo spozmi un iedvest jaunu elpu, nepieļaujot tās degradāciju, tāpēc meklējām valstij izdevīgākos īpašuma attīstības scenārijus. Tā kā īpašums valsts funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams un privātajiem attīstītājiem tā ilgtermiņa noma nelikās saimnieciski pievilcīga, VNĪ virzīs īpašumu pārdošanai, saglabājot vietu muzejam, iegūto naudu ieguldot valstij nepieciešamo objektu attīstībā," norādīja Vārna.

"Kultūras ministrijas ieskatā būtiski, lai arī pēc iespējamās Tetera nama īpašnieku maiņas tiktu nodrošināta iespēja plašākai sabiedrībai iepazīties ar Latvijas Okupācijas muzeja veidoto ekspozīciju par cilvēka un varas attiecībām padomju okupācijas laikā: PSRS baisākā varas instrumenta - Valsts drošības komitejas - darbību Latvijā, un šī represīvā orgāna ietekmi uz mūsu tautas likteņstāstu," pauda Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.

Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība ir pārliecināta, ka daļai telpu bijušajā LPSR Valsts drošības komitejas ēkā jeb tā dēvētajā "Stūra mājā" ir jāpaliek sabiedrībai pieejamām muzeja statusā. "Stūra mājas" projekta darbības gados muzejs ir pārliecinājies, ka komunistiskā režīma represīvā dienesta darbības izpēte un eksponēšana interesē visplašāko sabiedrību. 

"Tāpēc muzejs atbalsta VNĪ centienus piešķirt funkcionalitāti arī pārējiem ēkas stāviem, tai skaitā virzot ēku uz pārdošanu, vienlaikus saglabājot muzeju pirmajā stāvā un pagrabā. Muzejs gribētu turpināt izmantot ne tikai valsts aizsargātās pirmā stāva un pagrabstāva telpas, kas ir iezīmētas kā valsts nozīmes vēstures piemineklis, bet apsvērtu arī iespēju izpētīt un eksponēt citas telpas pagrabā, piemēram, bumbu patvertni ar nodalījumiem ieslodzītajiem," atklāja Vība.

Tā kā īpašums valstij nav nepieciešams, tika izskatītas dažādas īpašuma izmantošanas iespējas, tostarp pērn tika rīkotas izsoles, paredzot iespēju šo vēsturisko ēku uz tuvākajiem 30 gadiem nodot privātā nomnieka rokās, saglabājot to valsts īpašumā, atgādināja Vārna. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību izsoles ir veids kā noskaidrot tirgus pieprasījumu un apzināt interesentus.

Apzinot tirgus dalībnieku interesi, VNĪ secināja, ka par šo īpašumu lielākoties interesējas viesnīcu un kopmītņu biznesa attīstītāji, taču grūtības sagādā īpašuma tiesības un nepieciešamie ieguldījumi ēkas atjaunošanā. Saskaņā ar publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu - ja Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi - nekustamā īpašuma nomas līgumu drīkst slēgt uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem. Pēc potenciālo investoru veiktajiem aprēķiniem, šis termiņš ieguldījumu atmaksai bija par īsu.

VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 miljoni kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.

Uz augšu