Saeima šodien izskatīšanai parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodevusi grozījumus likumā "Par grāmatvedību", paredzot ārpakalpojuma grāmatvežu darbības tiesiskos pamatus un profesionālas darbības uzraudzību grozījumu projektu.
Likumprojekts tika izstrādāts, ņemot vērā Finanšu darbību darba grupas (FATF) standartus un Eiropas padomes "Moneyval" grupas rekomendācijas.
Finanšu ministrijā (FM) iepriekš skaidroja, ka Latvijā normatīvie akti patlaban neregulē un neierobežo grāmatveža profesionālo darbību. Grāmatvedim pašam ir jārūpējas par savas kompetences uzturēšanu un kvalifikācijas celšanu, lai veiktu savu darbu profesionāli, godprātīgi un kvalitatīvi. Latvijā brīvprātīga grāmatvežu sertificēšana notiek kopš 2000.gada.
Savukārt ar likumprojektu ir plānots ieviest jaunu valsts pārvaldes pakalpojumu - Ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšana. Pakalpojuma saņemšanai plānots nodrošināt gan klātienes, gan neklātienes elektronisko un pasta starpniecības kanālu, proti, dokumentu iesniegšanu papīra formātā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vai arī VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā.
Paredzams, ka ārpakalpojuma grāmatveži būs tiesīgi turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu bez licences ne ilgāk kā līdz 2022.gada 1.februārim.
"Būtībā likuma grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu ārpakalpojumu grāmatvežu profesionālas darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un sekmētu stabilu, kvalitatīvu un uzticamu grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu," pauda FM.
No likumprojekta izriet, ka par ārpakalpojuma grāmatvedi nevarēs būt tāda fiziska persona, kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā un kura nav reabilitēta vai kurai nav noņemta vai dzēsta sodāmība. Šāda fiziskā persona nedrīkst ieņemt vadošus amatus vai būt par patieso labuma guvēju ārpakalpojuma grāmatvedim.