Bez plašām debatēm Saeimā uzklausīts OIK parlamentārās izmeklēšanas galaziņojums

Komisijas vadītāja Ieva Krapāne

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Saeimas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Ieva Krapāne (KPV LV) šodien parlamentā prezentēja komisijas galaziņojumu, kurā pausta nostāja, ka politiskā atbildība par neatbilstošu valsts atbalstu enerģētikas nozarē, tostarp OIK afēru, gulstas solidāri uz visām amatpersonām, kuras pieļāvušas tās izveidošanu un pastāvēšanu.

Jautājums Saeimā šodien tika izskatīts bez īpaši plašām politiķu debatēm.

Krapāne uzskata, ka galaziņojumā esošā informācija būtu pamats vairāku krimināllietu sākšanai, līdz ar to dokuments tiks nosūtīts atbildīgajām institūcijām. Politiķe akcentēja, ka nepieciešams atcelt OIK maksājumu mājsaimniecībām un ka ar attiecīgu risinājumu jānāk klajā Ekonomikas ministrijai. Galaziņojumā ir nosaukti atbildīgie, taču komisijas vadītāja iepriekš pati atturējās nosaukt kādas vainīgās personas.

"Pēc deviņu mēnešu darba un kopā noturētām 27 sēdēm obligātās iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārās izmeklēšanas komisija ir pieņēmusi galaziņojumu, un viens no tā secinājumiem ir nepieciešamība nekavējoties atcelt obligātās iepirkuma komponentes sistēmu," pauda parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja.

"Komisija viennozīmīgi uzstāj uz to, ka ir nepieciešams politisks lēmums nekavējoties atcelt obligātās iepirkuma komponentes sistēmu. Šai sāgai ir jābeidzas, un tur vairs nav argumentu, kāpēc būtu jābūt saudzīgiem pret šajā afērā iesaistītajiem," par Krapānes jau iepriekš akcentēto aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Krapāne vēršu uzmanību, ka visos izpildvaras līmeņos ir jāpārskata spēja uzņemties atbildību un rīkoties, jo obligātās iepirkuma komponentes sistēma ir piemērs tam, ka visas tieši vai netieši iesaistītās puses - institūcijas, Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija, Ministru kabinets, Valsts kanceleja, tiesībsargājošās institūcijas, Saeima, prezidenti "bija kļuvušas "neredzīgas" un "nedzirdīgas" attiecībā pret acīmredzamiem pārkāpumiem, kas ļāva sistēmai eksistēt tik ilgus gadus". Komisijas vadītāja secina, ka pietrūka politiskas gribas pielikt punktu OIK sistēmas darbībai.

Komisija arī secina, ka kopš 1997.gada OIK jautājumos nav nodrošināta savlaicīga un atbilstoša parlamentārā kontrole. Saeima ir konstatējusi nepilnības tiesiskajā regulējumā un izpildvaras darbībā, bet nav devusi uzdevumus izpildvarai nekavējoties novērst trūkumus.

OIK shēma ir saistīta ar valsts pārvaldes aparāta apzinātu rīcību aplamā tiesiskā regulējuma sistēmā zinot, kādas potenciālās sekas tas radīs. Šāda rīcība ir pretēja sabiedrības interesēm un demokrātiskas valsts tiesību principiem. Turklāt komisija saskārusies arī ar izpildvaras pārstāvju informācijas noklusēšanu un sagrozīšanu no izpildvaras pārstāvju puses, atzīmē Krapāne.

Tāpat komisijas ziņojumā norādīts, ka valsts atbalsta politika enerģētikā nav pārskatāma, savstarpēji koordinēta un uzraudzīta un nozarē nav nodrošināta vienota plānošana mērķu sasniegšanai. Pieņemtie lēmumi par elektroenerģijas obligāto iepirkumu, kas saražota no atjaunojamajiem energoresursiem, un elektroenerģijas iepirkuma cenu ir vērsti uz noteiktu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jomā strādājošu komersantu atbalstu, nevis nodrošina Latvijas sabiedrības interesēm atbilstošu risinājumu. Situāciju ir pasliktinājusi atsevišķu komersantu pretlikumīgā rīcība, un tās atklāšana un pierādīšana ir prasījusi ievērojamus sabiedrības resursus un iekavējusies kontrolējošo institūciju samazinātās kapacitātes dēļ, norāda parlamentārās izmeklēšanas komisijā. 

Kā pozitīvu faktoru komisija min sākto kontroles mehānisma sakārtošanu, atbildību par tā izpildi uzticot Būvniecības valsts kontroles birojam. Vienlaikus tā norāda, ka pašlaik biroja pārbaužu kapacitāte darbinieku trūkuma dēļ nepārsniedz 50 staciju klātienes kontroles gadā. Tādējādi sabiedrībai tiek radīts papildu apdraudējums, pieļaujot iespējamību, ka negodīgi komersanti turpina darbību. Papildus sabiedrisko apdraudējumu rada kriminālizmeklēšanas iestāžu kapacitātes samazināšanās, tostarp uz personāla kvalifikācijas trūkuma pamata, 

OIK parlamentārās izmeklēšanas komisija tika izveidota pagājušā gada jūnijā, lai izvērtētu OIK atbalsta ieviešanas mērķus, ietekmi, kritērijus atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti. Komisijā strādāja deputāti Krapāne, Mārtiņš Šteins (AP), Atis Lejiņš (JV), Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), Sandis Riekstiņš (JKP), Viktors Valainis (ZZS) un Jānis Ādamsons (S).

Kā ziņots, OIK parlamentārajai izmeklēšanas komisijai ar tās rīcībā esošajiem izmeklēšanas rīkiem nav izdevies pierādīt, ka OIK sistēmu kāda persona vai personu grupa mērķtiecīgi veidojusi savtīgās interesēs, cita starpā norādīts izmeklēšanas komisijas galaziņojumā.

Galaziņojuma hronoloģijas sadaļā ir uzskaitītas galvenās atbildīgās amatpersonas par procesiem konkrētajos laika posmos, ņemot vērā viņu ieņemto amatu. Katram posmam arī veltīts nosacīti īss izklāsts par tajā laikā pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, institūciju atzinumiem, politiķu lēmumiem vai citiem notikumiem.

Kā galvenie atbildīgie par procesiem no 1995. līdz 2005.gadam minēti tā laika Ministru prezidents Māris Gailis, ekonomikas ministrs Jānis Zvanītājs, Ministru prezidents Andris Šķēle un ekonomikas ministrs Guntars Krasts. 

Par 2005.gada procesiem kā atbildīgie minēti tā laika Ministru prezidents Aigars Kalvītis, ekonomikas ministrs, pašreizējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs, pašreizējai zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK). Kontekstā ar 2008.gada procesiem kā atbildīgās amatpersonas deputāti min tā laika Ministru prezidentu Ivaru Godmani, ekonomikas ministru Gerhards, EM valsts sekretāru Anriju Matīsu.

Par 2009. un 2010.gadā pieņemtajiem lēmumiem kā atbildīgās amatpersonas nosaukti tā laika zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), ekonomikas ministrs Artis Kampars (V), EM valsts sekretāri Matīss un pašreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP). 2010.-2011.gadā atbildīgie bijuši Dombrovskis, Dūklavs, Kampars, Pūce un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs, pašreizējais Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S). 

No 2011. līdz 2013.gadam kā atbildīgie minēti tā laika ekonomikas ministrs, pašreizējais Saeimas deputāts Daniels Pavļuts un Pūce. No 2014. līdz 2016.gadam kā atbildīgie minēti tā laika ekonomikas ministri Vjačeslavs Dombrovskis un pašreizējā Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola, EM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs, Ministru prezidents, pašreizējais Saeimas deputāts Māris Kučinskis, ekonomikas ministrs, pašreizējais Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.

2017. un 2018.gadam kā atbildīgie minēti Ašeradens un EM valsts sekretārs Juris Stinka, Kučinskis, Reizniece-Ozola un valsts sekretārs Ēriks Eglītis. Komisija pie atbildīgajiem no 2019.gada minējusi Kariņu un ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV).

Komisijas ieskatā, katras OIK procesā iesaistītās politiskās personas, vai par valsts politikas izstrādi un virzību atbildīgas izpildvaras amatpersonas, atbildības izvērtēšana komisijai atvēlētajā laikā bija neiespējama. Deputāti uzskata par pamatotu piemērot legālās vainas prezumpciju attiecībā pret visām politiskām amatpersonām un par valsts politikas virzību atbildīgām izpildvaras amatpersonām, kas iesaistītas OIK procesā. 

"Šo personu atbildībai ir jābūt solidārai, un tam, kurš vēlas, lai viņu neuzskata par līdzatbildīgu būtu pašam jāpierāda, ka tā ir veikusi visas darbības, ko viņa ieņemamais amats paredz," pausts galaziņojumā.

Savukārt atbildi, ka nav izdevies pierādīt savtīgās intereses, deputāti snieguši saistībā ar Saeimas uzdotajiem uzdevumiem, atbildot uz jautājumu par to, vai ir konstatēti valsts amatpersonu apzināti ļaunprātīgas rīcības gadījumi. Atbildot uz izmeklēšanas komisijas iniciatoru sagatavoto jautājumu, vai OIK sistēma izveidota, lai nodrošinātu elektroenerģijas ražotājiem iespēju gūt neierobežoti lielus ienākumus un peļņu uz visu Latvijas lietotāju rēķina, galaziņojumā atbildēts noraidoši, ka komisija nav konstatējusi apzinātu slēptu vai atklātu nodomu esamību. 

Arī uz jautājumu, vai sistēma izveidota, lai nodrošinātu elektroenerģijas ražotājiem iespēju bez pienācīgas institūciju kontroles pār elektroenerģijas ražošanas un piegādes procesu ražot elektroenerģiju un pārdot to OI sistēmā par cenu, kura pārsniedz tirgus cenu, atbildēts noraidoši. "Komisija nav konstatējusi tīšas darbības. Šāda veida apstiprinājumus, iespējams, iegūs kriminālprocesa gaitā," pieļauj parlamentārieši.  

Komisija secinājusi, saistībā arī ar OIK sistēmas pārkāpumu izmeklēšanu nepieciešams atjaunot Policijas akadēmiju, kas gatavotu speciālistus.

Atbildot uz jautājumu par to, vai kādas institūcijas vai amatpersonas ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas šādu darbību veikšanu, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi, komisija norāda, ka 2018.gadā apropriācijas pārdales laikā tiek pieņemts lēmums nepiešķirt pieprasītos papildu līdzekļus pētījumam OIK jomā. Atbildīgā ministrija tolaik bijuši Finanšu ministrija.

Reizē komisija ir konstatējusi, ka ir veiktas darbības, lai izpildītu Eiropas Savienības institūciju ieteikumus un prasības neatkarīgi no to samērojamības ar Latvijas nacionālajām interesēm. Attiecībā uz to, kādu kaitējumu ir radījusi pārkompensācija uzņēmējiem, parlamentārieši pauž, ka vēl nav pabeigti kriminālprocesi, nav veikts vispusīgs, komplekss un aptverošs, aprēķinos balstīts pētījums, lai precīzi aprēķinātu visu nodarīto kaitējumu. Tāpat komisija nav konstatējusi skaidru politisko gribu šādus kompleksus pētījumus veikt, un deputāti nav guvuši pārliecību par politisko nostāju kaut ko kompensēt Latvijas iedzīvotājiem. 

Pašlaik "notiek diskusijas par OIK sistēmas sakārtošanu, maksājumu minimizēšanu vai likvidēšanu. Domas dalās, un viedokļi atšķiras. Latvijas valdībai nepieciešams uzņemties atbildību un konceptuāli vienoties par tālāko ceļu šajā jautājumā," pausts galaziņojumā.

Precīzu nodarīto kaitējumu Latvijas tautsaimniecībai nav iespējams aprēķināt, jo OIK turpina pastāvēt, tāpat turpinās dažādas tiesvedības, ir indikācijas par jaunām tiesvedībām, kā arī turpinās izmeklēšana kriminālprocesos, vērš uzmanību politiķi.

Saistībā ar iespēju noteikt atbilstošus ierobežojumus atbalsta saņemšanai, komisija ir secinājusi, ka EM savā darbībā nav nodrošinājusi pienācīgu uzraudzību un kontroli, uz ko savā ziņojumā ir norādījusi arī Valsts kontrole. Parlamentārieši arī secinājuši, ka darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi pirms valsts atbalsta sistēmu un atbalsta pasākumu ieviešanas nav veikti, kā arī nav notikusi regulāra jau esošo atbalsta sistēmas un atbalsta pasākumu kontrole. Komisija uzskata, ka kontrole ir bijusi formāla, pavirša un nepietiekama.

Deputāti vērša uzmanību, ka nepastāv mehānisms Latvijas lietotājiem radītā kaitējuma nekavējošai novēršanai. 

Komisija konstatējusi, ka nav bijusi noteikta skaidra un nacionālām interesēm atbilstoša politika, kā arī skaidri, sasniedzami un samērīgi mērķi attiecībā uz atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā. OIK sistēma mērķa sasniegšanai nav ievērotas Latvijas nacionālās intereses, tāpat komisija nav konstatējusi, ka būtu ievērots saprātīgs līdzsvars starp vides aizsardzības un Latvijas tautsaimniecības iespējām. Deputāti arī vairākās vietās ziņojumā norāda, ka Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs. 

Deputāti arī norāda, ka komisija pēc savas iniciatīvas ir nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai izvērtēšanai informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Piemēram, 21.janvārī pārsūtīti dokumenti Ģenerālprokuratūrai, kuri satur informāciju par iespējamām krāpnieciskām darbībām ar pašpatēriņu, paralēli elektrības ražošanai iepērkot elektroenerģiju no "Latvenergo" par vairāk nekā 100 epizodēm.

Uz augšu