Pieci mēneši, trīs valstis - latviešu pāra stāsts par atpūtu un darbu Āzijā. Pēdējā pietura Taizeme

Šis nekad nav bijis stāsts par diviem jauniešiem, kuri pamet Latviju un mājas, lai dotos peļņā uz Āziju. Šis ir stāsts par diviem jauniešiem, kuri pameta stabilu un brīnišķīgu darba vietu, lai izveidotu savu uzņēmumu, un, to attīstot, devās piecu mēnešu darba ceļojumā. Esam izveidojuši mārketinga un dizaina studiju, kas palīdz Latvijas uzņēmumiem uzlabot to digitālos pakalpojumus un produktus. Esot ceļojumā, ar klientiem strādājām attālināti.

Šie jaunieši esam mēs - Elīna un Mārtiņš. Mēs esam tikpat latviski, cik ir mūsu abu vārdi, tādēļ doma par prombūtni un trīs Āzijas valstu apceļošanu šķita aizraujoša, bet arī mazliet biedējoša. Mājās ir tik… ērti! Viss ir pazīstams, draugi un ģimene ir rokas stiepiena attālumā, un reizēm šķiet, ka nekas mūs nespētu izsist no līdzsvara vai likt izkāpt no komforta zonas. Taču kaut kur šajā visā ērtumā iezagās doma par ilgtermiņa ceļošanu. Un tā 2019. gada 19. septembrī mēs iekāpām lidmašīnā uz Denpasaru, Bali. Atpakaļ biļetes mums nebija. 

Mūsu ceļojums ir noslēdzies, un jau nedēļu esam atpakaļ mīļajā Latvijā. Ir gaužam jocīgi būt mājās – viss ir tāpat, bet citādāk. Par to, ko piedzīvojām, turpinām publicēt gan Elīnas, gan Mārtiņa Instagram kontos.

No Filipīnām uz Bangkoku 

Iepriekšējo rakstu noslēdzām ar to, ka 7. decembrī iekāpām lidmašīnā uz Bangkoku. Šeit atkal ir sajūta, ka esam Āzijā. Garšīgs ēdiens, ļoti draudzīgi cilvēki, dzīvīga satiksme, bet dažviet pilnīgs miers. Laikam nekas tā neasociējas ar Bangkoku kā dažādie kontrasti, ko sastapt vari ik uz stūra. Iespaidīgas augstceltnes ar vēl iespaidīgākiem jumta baseiniem mijas ar pavisam necilām būdiņām un gružiem. Lielveikalu šeit ir vairāk nekā jebkur citur. Dažos no tiem paviesojāmies arī mēs un, šķiet, tieši īstajā laikā. Esam ieradušies galvaspilsētā brīdī, kad to jau pārņēmis pirmssvētku trakums. Visur Jaunā gada dekorācijas, milzīgas izrotātas egles un pats jaukākais - dažādi amatnieku tirdziņi. Sev tīkamo atradīs gan gurmāns, gan hipsters. 

Bangkokā uzturamies vien pāris dienas - tā, lai nedaudz aprastu ar jauno vidi un dotos tālāk uz mūsu bāzes salu. Par savām jaunajām mājvietām izvēlamies Koh Phangan. Esam dzirdējuši dažādus pieredzes stāstus no citiem ceļotājiem, ka te valda tā īstā Taizemes garša. Agrs lidojums uz Surat Thani, dažu stundu pārbrauciens uz ostu, vēl dažu stundu prāmja brauciens, un esam Koh Phangan. 

Mazmazītiņa paradīze Taizemes sirdī - Koh Phangan sala

Lai gan nokļūšana uz salas aizņem teju vai visu dienu, ar pārliecību varam teikt, ka tas ir tā vērts. Esam jau iepraktizējušies - zinām, ka pirmais darāmo lietu sarakstā ir transporta īre. Atrodam sev jauno spēkratu un esam gatavi doties uz mājām. 

“Padoms: Ja plāno Taizemē vai kādā citā valstī uzturēties ilgāku laiku, pievienojies Facebook domubiedru grupām, kurās atradīsi ilgtermiņa mājokļa piedāvājumus.”

Mēs darām tāpat. Caur šādām grupām atradām ļoti jauku mājvietu salas rosīgākajā daļā. Nedaudz nost no kņadas, skaistā palmu dzīvžoga ielenkumā. Šīs ir mūsu jaunās mājas.

Plāns nav pārāk konkrēts. Mājvietu esam atraduši uz mēnesi, jo nezinām, vai šajā salā paliksim ilgāk vai dosimies laimi meklēt citur. Nedaudz pačukstēšu priekšā - palikām šajā salā vēl vienu mēnesi. Mūsu mājas īpašnieks ir francūzis. Tādu šeit ir gana daudz. Viņš mums atklāj, ka šī sala tiek dēvēta par The French island. Tam ir daži bonusi - uz salas atradīsiet franču maiznīcas, īpašus siera un izsmalcināta vīna veikalus un restorānus. Nepārprotiet, šī nav kūrorta sala, kurā valda aristokrātiska atmosfēra. Tieši pretēji - te ir tāda vienkāršība, nepiespiestība, pilnīga brīvība. Šīs dažas franču nianses ir izveidojušās tādēļ, ka franči šeit pārcēlušies uz dzīvi un vēlas nedaudz māju garšas. 

Dzīve šeit ir bezgala nesteidzīga, cenas zemākas nekā citviet Taizemē un ēdiens ļoti garšīgs. Uzreiz jāsaka, ka bijām dzirdējuši nostāstus par to, cik Taizemē viss ir lēts. Tā gan nav mūsu pieredze. Šī valsts ir pilna kontrastu. Dažās salās, šķiet, dzīve ir nedaudz iesaldēta un cenas ir krietni zemākas, taču citviet tās ir vēl augstākas kā Latvijā. Koh Phangan ir viena no tām vietām, kur laiks ir nedaudz apstājies un viss ir maciņam draudzīgs. 

Dzīvojot drusciņ vairāk nekā divus mēnešus šajā salā, izdevās apskatīt un atklāt vairākas vietas, kuras, mūsuprāt, jāiekļauj ceļojumu plānā visiem, kas grasās doties uz Taizemi. Protams, katra diena nav jauns piedzīvojums. Lielākoties laiku pavadām strādājot un atpūšoties kādā no daudzajām salas pludmalēm. Taču šad tad izraujamies no rutīnas un dodamies piedzīvojumā. 

Latvieši ir visur jeb kā mēs svinējām Ziemassvētkus Taizemē

Neilgi pirms Ziemassvētkiem tika publicēts mūsu otrais raksts TVNET par piedzīvoto Filipīnās. Daloties ar to Latvieši Ceļo Facebook domubiedru grupā, noskaidrojām, ka neesam vienīgie latvieši Koh Phangan salā. Pavisam nejauši sastapām tautiešus lielveikalā un kafejnīcās. Katrā valstī, kur esam bijuši, satiekam arī pa kādam latvietim. Šī sala nebija izņēmums. Mūsu Facebook ierakstam atsaucās draugu grupiņa, kuri salā bija ieradušies pirms pāris dienām. 

Pēc pāris dienām ir Ziemassvētki un saņemam uzaicinājumu tos pavadīt kopā ar tikko satiktajiem draugiem. Esam sajūsmā par siļķi kažokā, rasolu un rupjmaizi, ko viņi atveduši no Latvijas. Tā tik ir svētku garša. Taizemē ar šādu produktu iegādi ir grūti. Viņiem ir netikums visu papildināt ar cukuru, tai skaitā majonēzi un citus produktus, kas latviešu ēdienu gatavošanu nedaudz apgrūtina. 

Sapulcējoties uz svētku svinībām, esam patīkami pārsteigti par skaisto skatu, kāds paveras no villas, kurā mitinās mūsu draugi. Vairākkārt sev iekniebjam, lai pārbaudītu, vai šis nav kāds kadrs no sapņa! Tropiski Ziemassvētki diez vai kādreiz vēl būs mūsu plānos, tāpēc šie jāizbauda! Lai gan būt prom no ģimenes un mīļajiem svētku laikā ir skumīgi, "Viens pats mājās" uz lielā ekrāna, baseins ar skatu uz okeānu, dažādi latviski ēdieni un unikāla kompānija - tie ir svētki, kuri mums paliks atmiņā vēl ilgi! 

Noliektā palma jeb skaistākais saulriets uz salas

Viennozīmīgi, atrodoties uz salas, viena no priekšrocībām ir skaistie saullēkti un saulrieti. Vērot, kā saule ceļas vai pazūd okeānā, ir ļoti nomierinoši. Jāsaka, ka šajos mirkļos notverami arī vieni no skaistākajiem kadriem – nezinām nevienu fotogrāfu, kam golden hour (mirklis, kad saule sākusi rietēt) nebūtu pa prātam. 

Katrā valstī, uz kuru dodamies ceļojumos, esam sev par misiju izvirzījuši atrast labākos nostūrus, kur saullēkti un saulrieti ir visskaistākie. Ja kādreiz dosieties uz Koh Phangan, silti iesakām saulrietu vērot Bent Palm Tree (Noliektā palma) skatu vietā. Ūdens ir pārsteidzoši rāms, saule ir kā milzīga sarkana bumba un iekrāso visu sev apkārt silti oranžos toņos. Palma, kura nokareni atspīd ūdenī, rada tik patīkamu un mierpilnu atmosfēru! Mums šī vieta patika tik ļoti, ka saulrietu šeit iemūžinājām trīs reizes. Starp citu, arī saullēkts šeit nav peļams. 

Haad Yuan pārgājiens

Koh Phangan ir diezgan maza sala - tajā nav pārsteidzošu dabas brīnumu vai kaut kā ļoti unikāla, taču tā noteikti var lepoties ar vairākiem skaistiem pārgājienu maršrutiem, kas ved uz vēl skaistākiem galamērķiem. 

Šis maršruts ir nedaudz slepens, kas nozīmē, ka tajā neatradīsi daudz cilvēku. Mēs, kā vienmēr, ceļamies pavisam agri, jau ap 4:30, lai sāktu iet tieši pirms saullēkta. Tam ir vairāki ieguvumi - visu ceļa posmu un arī virsotnē esam vieni paši. Ir patīkami redzēt salu no tāda augstuma un nedalīti izbaudīt tās skaistumu. Otrs ieguvums - nav tik karsti, kas nozīmē, ka uzkāpt var nedaudz raitākā solī. 

Jāsaka, ka šis nav pats vieglākais maršruts. Brīžiem pazūd iemītā taciņa, visapkārt ir džungļi, un vienīgais, pie kā pieturēties, lai uzrāptos vēl augstāk, ir liānas. Augšā jākāpj aptuveni 1 stunda 30 minūtes. Lejā, protams, var tikt nedaudz ātrāk un pa ceļam satikt savvaļas mērkaķīšus. 

Koh Phangan street food tirgus

Nav noslēpums, ka Āzijas virtuve pārsteidz ar dažādām interesantām garšu kombinācijām. Uz salas ir gana daudz kafejnīcu, un tās ir diezgan draudzīgas maciņam. Taču visforšākais piedzīvojums ir doties uz street food tirdziņu, kurā vietējie pašdarbnieki pagatavojuši kā klasiskus, tā arī nedaudz retāk sastopamus ēdienus. 

Esam dzirdējuši, ka Āzijā street food ir pilnīgi citā līmenī - visur valda patīkama kņada, gaisā virmo pilnīgi neatpazīstami aromāti un tā vien gribas nogaršot pa kādam niekam no katra stenda. Ēdām šeit vairākas reizes, jo patiešām šis ēdiens garšoja citādi nekā kafejnīcā gatavotais. 

Padoms: Ja sanāk apmeklēt šo tirdziņu, uzmeklē meiteni pie smūtiju stacijas. Izvēlies kādu no vairāk nekā 150 garšu kombinācijām par 0,90 EUR. Ļoti garšīgi!

Esam dzirdējuši, ka šeit šad tad var atrast arī dažādus kukaiņu kraukšķus. Mums gan tos neizdevās nogaršot, bet labprāt būtu pamēģinājuši! 

Bottle beach skatupunkts jeb sēdēt uz pasaules malas

No visiem pārgājieniem, kādos esam devušies dažādās valstīts, šis ir bijis vismistiskākais. Nekur nav skaidru norāžu par to, kā īsti piekļūt šim skatupunktam. Ilgi meklējot informāciju dažādos kanālos, nonācām līdz aptuvenām koordinātēm. Jūs jau zināt, ceļamies agri, lai pārgājienu baudītu vienatnē un paspētu sasniegt virsotni, pirms iestājies pamatīgs karstums. 

Šī ir pasakaini skaista vieta, un arī nokļūt līdz tai var ātri. No sākumpunkta līdz augšai ir aptuveni 20-30 minūšu kāpiens. Jārāpjas kalnā, kas nozīmē, ka posms ir stāvs. Tomēr, sasniedzot virsotni, skatam paveras dabīgi izveidojusies akmeņu taka, uz kuras sēžot, sajūties kā uz pasaules malas. 

Arī šajā pārgājienā mums paveicās un bijām vieni paši. Taču, nokāpuši lejā, pamanījām arvien vairāk cilvēku. Ja grasies doties šajā pārgājienā, iesakām to sākt ap 7:00, būs daudz patīkamāk. Turklāt, nokāpjot lejā, skatam paveras pasakaini skaista un neskarta pludmale. Šai pludmalei nav pārāk ērti piekļūt ar rolleri - tieši tāpēc šeit neatradīsiet cilvēku pūļus. Tā ir sasniedzama ar laivu vai apvidus automašīnu. Taču, ja saņemies uzkāpt skatu punktā, redzēsi pludmali no augšas. Nokāpjot lejā, varēsi tajā veldzēties pēc nedaudz nogurdinošā kāpiena. 

Mae Haad un Thong Nai Pan Yai pludmales

Esot Taizemē, centāmies katru dienu rast līdzsvaru starp vēlēšanos zvilnēt pludmalē un darbu. Bali un Filipīnās tas bija krietni vieglāk, jo tuvākās pludmales, kurās varētu peldēties, bija grūti sasniedzamas. Taču Taizemē, konkrētāk, Koh Phangan salā, tā nudien nav problēma. 

Kamēr Latvijā vēl nakts, mēs dodamies uz kādu no pludmalēm peldēties un sauļoties. Kad mājinieki pamodušies, arī mēs ķeramies klāt darbam. Šādā veidā radām kompromisu starp nepārvaramo vēlmi visu laiku atrasties pludmalē. Arī darba apstākļi Taizemes mājā mūs lutina. Šeit ierasts mājām būvēt ļoti plašas terases. Tajā ierīkojam darba galdus un varam strādāt banānkoku, palmu un papaiju ielenkumā. Ja tomēr nepieciešama neliela pauzīte darba dienas vidū, uz terases atrodas ļoti ērts šūpuļtīkls - dažas minūtes tajā un spēki ir atjaunoti!

Brīžos, kad varam pludmales braucienam atvēlēt vairāk laika, mūsu iemīļotākie galamērķi ir Mae Haad un Thong Nai Pan Yai pludmales. Pirmā ir vieta, kur Koh Phangan sala satiekas ar mikrosaliņu Ko Ma. Starp tām izveidojies smilšu atsegums, pa kuru ērti pastaigājoties var nonākt uz mazās saliņas. Šī, starp citu, ir viena no labākajām snorkelēšanas vietām uz salas.

Thong Nai Pan Yai pludmale ir tā, kuru esam apmeklējuši visvairāk no visām. Te ir ļoti maz cilvēku, ūdens ir fantastiski tirkīza zilā krāsā. Tas ir caurredzams līdz apakšai un ir dziļāks nekā citās pludmalēs, padarot šo par brīnišķīgi piemērotu vietu peldēšanai. Lielākais pluss - te nav akmeņu/koraļļu. Ak, kā mums šī pludmale patīk!

Padoms: Nepaļaujies uz booking.com vai Airbnb ilgtermiņa mājvietas meklējumos. Izbraukā salu ar rolleri un runā ar vietējiem par pieejamiem mājokļiem. Ik pēc 100 m redzēsi izkārtni, kurā piedāvā izīrēt mājvietu. Tieši šie ir visizdevīgākie piedāvājumi.

No Koh Phangan uz Koh Samui 

Jā, salas ir ļoti tuvu viena otrai, taču tās ir pilnīgi pretstati! Nezinājām, ko gaidīt no Koh Samui, bet tāpat mūsu ekspektācijas bija atšķirīgas no tā, kāda šī sala ir realitātē. Vienīgais iemesls, kāpēc nolēmām šeit palikt vien pāris dienas, ir Ziloņu māja (elephant sanctuary). Bijām par šo vietu lasījuši, redzējuši dažādus video un ierakstus Instagram. Mēs nekad neesam jutušies ērti, vērojot cirka izrādes ar dzīvniekiem vai citus līdzīgus priekšnesumus. Kad uzzinājām, ka viena no populārākajām aktivitātēm tūristiem Taizemē ir pastaigas, sēžot uz ziloņa, zinājām, ka mēs neatbalstīsim šādu industriju. Taču satikt šos dzīvniekus bija viens no mūsu slēptajiem sapņiem. Tieši tāpēc bijām sajūsmā par viesošanos Ziloņu mājā.

Šī ir vieta, kurā nonāk tikai niecīga daļa ziloņu, kuri tiek vardarbīgi nostrādināti tūrisma industrijā. Taizemē pārvietošanās ziloņa mugurā un citas tūrisma aktivitātes ir legālas. Tāpēc mainīt ne tikai tūristu, bet vietējo iedzīvotāju izpratni par dzīvnieka lomu šajā industrijā ir grūti. Šī ziloņu māja sniedz iespēju apciemot no verdzības izglābtos ziloņus, doties pastaigā un vērot tos dabīgajā vidē, un ik pa brīdim uzcienāt ar banānu, kas viņiem ir visgardākais našķis. 

Protams, arī šī nav pilnīgi dabīga vide, kādā ziloņi dzīvo brīvībā. Tomēr šajā mājā dzīvnieki paši nosaka savu dienas gaitu, aktivitātes utt. Turklāt ienākumi no apmeklētāju biļetēm tiek izmantoti mājas uzturēšanai un jaunu ziloņu glābšanai. 

 

 

 

 

View this post on Instagram

 

 

 

 

 

 

 

 

 

When you travel, you’re responsible for what you do and support. Take time to learn about cruelty and unethical practices around the world. Elephant trekking is unfair and deeply hurtful to the animals. Choose to spend your money and time supporting places that love and care for the animals not abuse them. We learnt about the cruel practice of elephant trekking while still back home in Latvia and we knew instantly that this is something we simply can not support. While living in Koh Pha-ngan, we saw the elephant trekking spots and the sadness in these animals’ eyes was so prominent. You know, they say elephants have an excellent memory. They remember the beatings, the people, scents and places. We heard about a wonderful sanctuary in Koh Samui where older trekking elephants get to live freely. These photos are from this amazing place. I have such love for these gentle giants and I am so happy I got to witness their (somewhat) natural habitat. Know that if you participate in elephant trekking or shows, you are supporting a harmful and abusive life for these elephants. Choose better, do better. #samuielephantsanctuary #elephants

A post shared by Elina Bumbiere (@elina.bumbiere) on Feb 13, 2020 at 7:38am PST

Diena, ko pavadījām kopā ar šiem milzu mīluļiem, bija viena no brīnumainākajām un piepildītākajām visa ceļojuma laikā. Stāsti, kurus dzirdējām par katru no ziloņiem, lika iesāpēties pat visrūdītākajai sirdij. Tieši tāpēc katram tūristam ir jāzina savas rīcības cena. Ir veidi, kā būt kopā ar dzīvniekiem, nenodarot tiem pāri!

Ieteikums: nesēdies ziloņa mugurā, lai dotos pastaigā pa džungļiem. Tā vairo vardarbīgu attieksmi pret dzīvniekiem. Apciemo tos kādā no ziloņu mājām.

Koh Samui pavadījām tikai trīs dienas, jo mūsu vienīgais mērķis šeit bija apciemot ziloņus. Koh Samui un Koh Phangan ir kā diena un nakts. Koh Samui ir daudz vairāk tūristu, cenas visam ir vismaz trīs reizes augstākas un visur valda kņada. Mums tomēr labāk patīk tādi nostūri, kas nav vēl pavisam pielāgoti tūrismam, kurā var redzēt daļu autentiskuma. Un no šīm abām tāda ir Koh Phangan. 

No Koh Samui uz Khao Sok jeb apslēptais Taizemes dārgums

Taizeme ir viena no lielākajām valstīm pasaulē, tomēr tūristiem tā nereti asociējas tikai ar pludmalēm. Nenoliedzami tās šeit ir skaistas, tomēr pēc diviem pavadītiem mēnešiem Koh Phangan meklējām nākamo vietu, kura mūs iepriecinātu tikpat ļoti, cik to darījušas visas līdz šim apmeklētās salas. Pēc viesošanās Koh Samui, kur apskatījām Ziloņu māju, interneta dzīlēs uzgājām kādu pavisam nepopulāru galamērķi Taizemes vidienē - Khao Sok dabas parku.

Zinot, ka šī būs mūsu pēdējā pietura piecu mēnešu garajā ceļojumā, gribējām, lai tā ir tiešām atmiņā paliekoša un iespaidīga. Sākām meklēt informāciju par šo dabas parku un sapratām: ja tiešām viss ir tā, kā bildēs izskatās, esam uzgājuši pilnīgu apslēpto dimantu! Rezervējam naktsmājas, prāmi, autobusu un esam gatavi ceļam! 

Nolēmām šajā vietā pavadīt trīs dienas. Ceļš no Koh Samui uz Khao Sok ir vienkāršs. Ar prāmi dodies uz Surat Thani ostu, bet no tās ar autobusu līdz dabas parkam. Viss šis posms aizņem aptuveni piecas stundas. Braucot uz dabas parku, skatam paveras brīnumaini skaista ainava - kaut kas līdzīgs El Nido vai Coron Filipīnās. Visapkārt ir kaļķakmens klintis un džungļi. Līdz šim bijām pieraduši katrā pieturvietā sastapt vairākus rolleru izīrētājus, kafejnīcas, naktsmājas utt. Khao Sok ir pilnīgs pretstats - šeit ir viena vieta, kur noīrēt braucamo, un dažas ēstuvītes, kas atrodas tuvāk dabas parkam. Tas mums patīk! Nepamet sajūta, ka esam tūristu neskartā vietā. Protams, pa kādam ceļotājam atradīsiet, bet tie noteikti nav cilvēku pūļi. 

 

 

 

 

View this post on Instagram

 

 

 

 

 

 

 

 

 

⛵ Khao Sok National park in Thailand still remains relatively untouched and quiet. We arranged a private boat tour for a few hours to explore Cheow Larn Lake. An absolute must see. . . #thailand #thailand_ig #thailandtravel #thailand_allshots #thailand?? #thailandinstagram #khaosok #khaosoktrip #khaosoknationalpark #khaosoklake #lake #cheowlanlake #cheowlarnlake #explorethailand #southeastasia #southeastasiatrip #tropicalisland #tropical #nature #naturephotography #naturelover #sunrise #sunrisers #nature_perfection #nature_brilliance #travelphotooftheday #traveldestination #travelphotography #traveltheworld #travel

A post shared by Mārtiņš Mihailovs (@martins.mihailovs) on Feb 25, 2020 at 1:19am PST

Mūsu mājvieta šīs trīs dienas ir ļoti jauka mājiņa kalna paspārnē, kuru aprūpē visviesmīlīgākie un jaukākie cilvēki. Daļa no ienākumiem tiek novirzīta vietējās skoliņas uzturēšanai. No mājiņas paveras iespaidīgs skats uz kalniem un, lai kurā virzienā grieztu galvu, katrs skats ir pastkartes cienīgs.

Viesoties Khao Sok gribējām īpaši Cheow Lan ezera dēļ. To mākslīgi izveidoja 70. gados, taču tas ir pasakaini skaists. Mērķis ir sarunāt laivu, lai tā mūs izvadā pa ezeru. Vakarā, kad atbraucām, devāmies uz piestātni un sarunājām kapteini, kas ir ar mieru mūsu piecu cilvēku kompāniju vest ekskursijā. Zinām no pieredzes El Nido un Coron, ka labāk šādas tūres sākt agrāk, lai izvairītos no cilvēku pūļiem. Iekāpjam laivā jau 8:45, taču liels ir mūsu pārsteigums, neredzot nevienu citu. Pirmā vieta, kurā piestājam, ir neliela lagūna, kaļķakmens klinšu ieskauta. Tā patiešām šķiet kā paradīze, kurā esam tikai mēs pieci.

Filmās ir redzēti skati, kā cilvēki lec no laivām zilos ūdeņos starp klintīm, un tā vien šķiet, ka lielākas brīvības sajūtas nav. Mēs uz brīdi esam šie cilvēki. Kārtīgi peldam un izbaudām ainavu sev apkārt. Dodoties uz nākamo vietu ezerā, redzam vēl vienu tūristu laivu. Visa 4 stundu ilgā brauciena laikā redzējām tikai 2 laivas. Laikapstākļi mūs lutināja, dzidrais saldūdens mirdzēja, un mēs bijām pārsteigti un pateicīgi par to, ka tieši šeit varam pavadīt mūsu pēdējās dienas Taizemē. Manuprāt, nav iedomājams vēl lieliskāks noslēgums ceļojumam kā šī paradīze zemes virsū. 

Dažas dienas Bangkokā un mājupceļš

Pēc Khao Sok dabas parka idilles dodamies uz Bangkoku. Izvēlējāmies lidot no Surat Thani, kas aizņem nieka 50 minūtes. Esam atpakaļ lielajā Bangkokā un zemapziņā saprotam, ka tas nozīmē ceļojuma beigas un došanos mājup. Sajūtas ir dažādas. Brīžiem šķiet, ka šeit ir mūsu jaunās mājas - viss ir ierasts, esam iedzīvojušies, Āzijas virtuve un kultūra nav apnikusi, mīlam siltumu un piedzīvojumus, kuros regulāri varam doties. Tomēr Latvijā ir mūsu ģimene, draugi, te ir mūsu mājas un mēs mīlam šo vietu. Mēs pēc tās ilgojamies. Kā gan vienlaicīgi var gribēt palikt un braukt mājās? 

Pirms došanās šajā ceļojumā nezinājām, ko gaidīt. Pieļāvām iespēju, ka jau pēc mēneša būsim atpakaļ mājās, jo viss būs pārāk atšķirīgs. Tomēr viss, ko šajos piecos mēnešos piedzīvojām Indonēzijā, Filipīnās un Taizemē, ir bijis tik interesants un neticams, ka esam priecīgi, ka pirms gada pieņēmām lēmumu doties šādā ceļojumā. Strādāt un ceļot ir bijis ļoti interesanti, un esmu pārliecināta, ka šī nav pēdējā reize, kad to darām. 

Ir bezgala jocīga sajūta būt mājās un rakstīt par piedzīvoto kā par atmiņām. Mēs esam Latvijā, ieradāmies šeit 20. februārī. Esam apciemojuši tuviniekus, nobaudījuši tos ēdienus, kuru visvairāk pietrūka, iekārtojušies atpakaļ savā mājoklī un no skapjiem izvilkuši ziemas drēbes. Un tomēr ir sajūta, ka šo piecu mēnešu nebija. Viss ir tāpat, bet citādāk. Arī mēs - esam tie paši, bet citādāki. 

Paldies, ka biji kopā ar mums šajā piecu mēnešu piedzīvojumā pa Āziju un lasīji par mūsu gaitām katrā no valstīm! Es nezinu, kur dosimies tālāk un vai kādreiz atgriezīsimies Āzijā, bet ar pārliecību varu apgalvot, ka šis nav pēdējais ceļojums. Šis ir tikai viens no daudziem. 

Lai redzētu, kur dosimies tālāk, seko Instagram!.