Tīras rokas! Kopš 19. gadsimta zināms, ka šis vienkāršais nosacījums ir veselības atslēga. Šķiet, kurš gan neprot mazgāt rokas? Tomēr, būsim atklāti, nereti mēs to darām pavirši – paturam rokas zem krāna, piemirstam par ziepēm. Turpinoties gripai un pastāvot dažādu vīrusu draudiem, roku mazgāšanai jāpievērš papildu uzmanība.
Raksts tapis sadarbībā ar veikalu "Drogas", kas jau vairākus gadus organizē sociālās atbildības kampaņu “Mazgā rokas pareizi”: http://www.mazgarokas.lv/
Par roku mazgāšanas “tēvu” tiek uzskatīts ungāru izcelsmes ārsts Ignats Zemmelveiss (1818–1865). 19. gadsimta vidū viņš pirmais atklāja saistību starp roku dezinfekciju un dzemdību drudža izplatību. Zemmelveiss novēroja atšķirību starp divām dzemdību nodaļām Vīnē. Viena bija bagāto dāmu nodaļa. Tajā strādāja ārsti, kuri pie dzemdētājām bieži nāca no sekciju zāles ar nemazgātām rokām. Otra – nabago sieviešu nodaļa, kur strādāja vecmātes, kuras neapmeklēja sekciju zāli. Bagāto sieviešu dzemdību nodaļā bija daudz lielāka mirstība nekā nabadzīgo.
Zemmelveiss saprata, ka pie vainas ir ārstu netīrās rokas un šo problēmu var krasi samazināt, dezinficējot rokas.
Ungāru ārsts medicīnas personālam ieteica kā dezinfekcijas līdzekli izmantot hlora kaļķi. Bija jāpaiet vēl dažiem gadu desmitiem, lai roku mazgāšana kļūtu par ieradumu plašākā sabiedrībā.
Mikroskopiskie ienaidnieki ir visur!
Kā tu domā, cik mikroorganismu mitinās uz tavām rokām? 840 000! Un to dzīves cikls var sasniegt līdz pat trim stundām. Tāpēc nav brīnums, ka 80% infekcijas slimību izraisa tieši roku pieskāriens. Ne velti pastāv uzskats, ka skūpstīšanās ir veselīgāka un tīrāka nodarbe par sarokošanos. Lai gan ir pierādīts, ka liela daļa slimību, piemēram, caureja, gripa, hepatīts, ceļu pie cilvēkiem atrod, “pateicoties” nemazgātām rokām, pētījumi apliecina, ka tikai 20% cilvēku mazgā rokas pirms maltītes gatavošanas. Tomēr tas ir obligāts nosacījums – nomazgāt rokas, pirms ķeries klāt ēdienam.
Cik ilgu laiku tu velti roku mazgāšanai? 20, 30 sekundes? Par maz!
Pasaules veselības organizācija iesaka mazgāt rokas apmēram minūti, bet ne mazāk kā 40 sekundes, sākot ar šķidro ziepju uzliešanu un beidzot ar roku nosusināšanu. Vismaz 15 sekundes jāvelta roku ieziepēšanai, jo mazgāšanas līdzekļa efektivitāte ir atkarīga no tā iedarbības laika. Skaidrs, ka katru reizi, dodoties mazgāt rokas, hronometru līdzi neņemsi, bet roku mazgāšanas laikā vari dungot savu mīļāko melodiju.
Mēs visi labi zinām, ka rokas jāmazgā ar ziepēm, tomēr statistika ir bēdīga – rokas ar ziepēm mazgā tikai katrs trešais pasaules iedzīvotājs. Tomēr sievietes pret personiskās higiēnas jautājumiem izturas atbildīgāk nekā vīrieši. Noskaidrots, ka rokas ar ziepēm regulāri mazgā 78% sieviešu, bet tikai 50% vīriešu. Turklāt sievietes rokas mazgā rūpīgāk un ilgāk. Ņem vērā, ja tu rokas tikai noskalo, uz ādas paliek daļa mikroorganismu, no kuriem atbrīvoties palīdz ziepju sastāvā esošās virsmaktīvās vielas, tā samazinot saindēšanās un infekciju risku līdz pat 50%. Tomēr, ja ziepes nav pieejamas, nebēdā. Higiēnas speciālisti apliecina: senču metodes darbojas!
Ziepes var aizstāt ar smiltīm vai pelniem, kas iznīcina vairāk baktēriju nekā vienkārši ūdens.
Tu maldies, ja domā: “Es esmu baltrocītis, strādāju birojā pie datora, tāpēc man rokas nav bieži jāmazgā. Lai par higiēnu domā tie, kas remontē automašīnas vai strādā veikalā.” Biroja darbinieka rokas dienā saskaras ar 10 miljoniem dažādu baktēriju. Mikroskopiskās radībiņas burtiski mudž mums apkārt, turklāt vēl vairojas. Uz porainām virsmām, tādām kā nerūsējošs tērauds un plastmasa, to dzīves cikls var pārsniegt divas diennaktis. Varētu šķist, ka visvairāk baktēriju ir tualetē. Izrādās, ka tas ir mīts – tualete neierindojas pat pirmajā netīrāko vietu desmitniekā. Mikrobu un baktēriju koncentrācija uz galda virsmas ir 400 reizes lielāka nekā labierīcībās, bet uz mobilā telefona virsmas – 10 reizes lielāka.
Baktērijas “mīl” griežamos dēlīšus, plīts rokturus, lifta pogas, naudu, virtuves skapīšu virsmas, mājdzīvnieku rotaļlietas un traukus, zobu birstes turētājus, trauku sūkļus, izlietnes.
Kuras ziepes ir labākas?
Ir izplatīts mīts: lai rokas kļūtu perfekti tīras, tās jāmazgā karstā ūdenī. Nē! Ja rokas regulāri tiek pakļautas karsta ūdens iedarbībai, āda tiek sausināta, kas savukārt veicina ādas iekaisumu veidošanos. Rokas jāmazgā siltā, nevis karstā ūdenī.
Kurš pirksts ir visnetīrākais? Šķiet, ka rādītājpirksts, jo tas tiek izmantots visaktīvāk. Un tomēr – nē. Šmulītis ir īkšķis. Tas tiek nodarbināts tikpat daudz kā rādītājpirksts, jo bez tā palīdzības ir grūti kaut ko satvert, bet par īkšķa kārtīgu nomazgāšanu mēs aizmirstam. Kopumā visvairāk mikrobu rokās sakrājas zem nagiem un uz pirkstu galiem.
Ja cerat, ka no mikrobiem jūs paglābs roku beršana ar antibakteriālajām ziepēm, jūs alojaties – efekts var izrādīties pretējs. Antibakteriālās ziepes nav domātas ikdienas lietošanai, jo iznīcina roku dabīgo mikrofloru. Ejot bojā labajiem, mūsu organismam vajadzīgajiem mikrobiem, sāk vairoties mikroorganismi, kas var mums kaitēt. Antibakteriālās ziepes lieto izņēmuma gadījumos, lai mazgātu ādu, kurā ir brūces.
Pareizas roku mazgāšanas 10 soļi no "Drogas":
Ja nesanāk nomazgāt rokas ar siltu ūdeni, efektīva alternatīva ir roku dezinfekcija.
Tāpēc, pirms dodies ārā no mājām, paķer līdzi dezinfekcijas līdzekli.
Jebkurš līdzeklis, kura sastāvā ir vismaz 60% alkohola, dezinficē. Gan šķidro dezinfekcijas līdzekļu, gan dezinfekcijas salvešu galvenā priekšrocība ir ērtums – viegli pārnēsāt un lietot jebkurā vietā un laikā. Un tomēr... Aizstāt roku mazgāšanu ar apslaucīšanu nevar, jo daļa baktēriju izdzīvo. Dezinfekcijas līdzekļus var lietot, ja rokas ir taukainas vai lipīgas.
Lai gan cietajām ziepēm nav nekādas vainas, tās ir nedrošākas par šķidrajām, jo uz tām var palikt mikroorganismi. Ja mēs cietās ziepes lietojam mājās, varam par to īpaši neuztraukties, bet sabiedriskās vietās un it īpaši slimnīcās ir jālieto ziepes ar dozatoru, kas pasargā ziepes no mikroorganismiem.
Pēc mazgāšanas rokas ir jānosusina, bet labāk to darīt vienreizlietojamā salvetē, it īpaši sabiedriskās vietās.
Auduma dvielī, kurā rokas slauka vairākkārt, var uzkrāties un vairoties baktērijas. Ja ģimenē kāds sasirdzis ar infekcijas slimību, viņam vēlams nodrošināt atsevišķu dvieli, lai neaplipinātu pārējos ģimenes locekļus.
Bērniem jau no mazotnes jāiemāca mazgāt rokas. Šis vienkāršais ieradums viņus pasargās no nopietnām problēmām. Bērni ir aktīvāki nekā pieaugušie – izzina pasauli, aptaustot lietas, apmainās ar rotaļlietām, glauda dzīvniekus, rotaļājas smilšu kastē, pieskaras grīdai. Tieši tāpēc bērni ir vairāk pakļauti infekciju riskam un viņiem rokas jāmazgā biežāk nekā pieaugušajiem. Turklāt daudzas saslimšanas, ar kurām var inficēties no nemazgātām rokām, bērniem norit smagāk nekā pieaugušajiem. Piemēram, zarnu infekcijas gadījumā bērna organisms var ātri atūdeņoties.
Mājaslapā https://www.mazgarokas.lv pieejami dažādi informatīvie, krāsojamie, video u.c. materiāli latviešu un krievu valodā, kurus ģimenes, kā arī mācību un medicīnas iestādes laipni aicinātas izmantot.
Slimību profilakses un kontroles centrs: svarīgākais nav roku mazgāšanas reižu skaits, piemēram, 10 reizes dienā, bet gan to mazgāšana tad, kad tas ir īpaši nozīmīgi:
Kā pareizi mazgāt rokas?
