TVNET pēta: Rīgas īres tirgus ģimenēm ar bērniem ir ļoti nedraudzīgs (10)

Foto: Caters News/Scanpix
TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X

Kaut arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka algas valstī aug ātrāk nekā izdevumi par mājokli, dažādu faktoru ietekmē īre Rīgā varētu būt viena no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām.

Situācija īres tirgū ir viens no iemesliem, kāpēc jaunās ģimenes no reģioniem migrē nevis uz Rīgu vai citām republikas pilsētām, bet gan uz citu valsti, pieļauj eksperti.

Nule publicētie CSP dati liecina, ka mājsaimniecībām, kas īrē mājokļus no privātpersonām un pašvaldībām, par jumtu virs galvas pērn bija jāmaksā vidēji 182 eiro mēnesī, bet tieši Rīgā - 260 eiro mēnesī jeb par 43% vairāk. Gan valstī vidēji, gan Rīgā šī summa gada laikā pieaugusi par 20 eiro.

CSP komentārā TVNET uzsver, ka īres tirgu ietekmē daudz dažādu faktoru, piemēram, mājokļa labiekārtotība, apkārtējā infrastruktūra, atrašanās vieta, mājsaimniecības locekļu skaits, mājokļa vecums, tips un piederības statuss, proti, tas tiek īrēts atbilstoši tirgus cenai vai par samazinātu vai administratīvi regulētu īres maksu. Turklāt jāņem vērā, ka valstī kopumā īres tirgus nav attīstīts vienmērīgi.

Arī bankas „Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka ir ļoti grūti dot vispārīgu mājokļu tirgus raksturojumu. Mājokļu cenas Rīgā aug salīdzinoši strauji, taču arī vidējā alga Latvijā iepriekšējos 10 gados augusi par aptuveni 70%, tādējādi salīdzinājumā ar ienākumiem mājokļu cenas Rīgā ir zemākās pēdējos vismaz 15 gados.

Vienlaikus īres cenas Rīgā varētu būt vienas no augstākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām.

„Lai arī eiro izteiksmē īres cenas Rīgā nav augstas, algas mums ir zemas, bet dzīves izmaksas gana lielas. Piemēram, ģimenei ar diviem bērniem un vidējiem ienākumiem īre paņems visu rīcībā esošo ienākumu pēc saprātīgu pamatvajadzību, piemēram, pārtikas, apģērba, komunālo maksājumu un transporta, segšanas,” norāda ekonomists.

Jāmeklē pacietīgi, jārīkojas ātri

TVNET aptaujātie nekustamo īpašumu speciālisti norāda, ka vidējais mākleru klients ir 25-35 gadus vecs speciālists vai pāris, kuri pelna ap 1000 eiro „uz rokas” un meklē divistabu vai trīsistabu dzīvokli par aptuveni 500 eiro mēnesī, neieskaitot komunālo pakalpojumu rēķinus. Šajā kategorijā atrast labas kvalitātes mājokli Rīgā lielā mērā ir veiksmes jautājums, jo

piedāvājumi ir, bet tie tiek izķerti dienas laikā un pat veidojas rinda.

“Latio” Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte atzīmē - reizēm privātie izīrētāji nav sapratuši, ka no dzīvokļa stāvokļa ir atkarīgs tas, kāds būs pieprasījums: „Daudzi iedomājas, ka dzīvokļi ar padomju laika mēbelēm vai milzu ādas dīvāniem ir skaisti, jo pats tādā ir dzīvojis, bet mūsdienās cilvēki tādā interjerā vairs dzīvot negrib.” „Arco Real Estate” nekustamo īpašumu aģents Edgars Dargis piebilst, ka vasaras sezonā pieprasījuma pieaugumu būtiski ietekmē tūristu masas un ārvalstu studenti, kas intensīvi meklē īres dzīvokļus studiju laikam.

Foto: ekrānuzņēmums no ss.lv

Pieprasījums pēc dārgākiem dzīvokļiem, kuru īre pārsniedz 600-700 eiro, ir krietni mazāks, savukārt lētāka mājokļa meklējumos cilvēki parasti neizmanto mākleru pakalpojumus, bet īres sludinājumu dzīlēs rokas paši. Jo lētāks mājoklis, jo lielāks pieprasījums, tātad, ja vien pa kabatai un gaumei nav luksusa klase,

meklējot īres dzīvokli, jābūt vienlaikus pacietīgam un gatavam līgumu parakstīt uz līdzenas vietas, ja paveicies cenas un kvalitātes ziņā apmierinošu dzīvokli noskatīt vienam no pirmajiem.

Piedāvājums pircējiem daudz lielāks nekā īrniekiem

TVNET apkopotā informācija par populārākajā sludinājumu serverī ss.lv atrodamajiem sludinājumiem liecina, ka karstākais dzīvokļu tirgus ir Rīgā, Rīgas apkaimē un Jūrmalā. No kopumā aptuveni 8000 sludinājumiem gandrīz 5000 sludinājumu ir par dzīvokļiem Rīgas teritorijā, tajā skaitā ap 1500 – tieši Rīgas centrā, bet kopumā vēl ap 1000 dzīvokļu sludinājumu atrodami Rīgas apkaimē un Jūrmalā.

Kopējā aina liecina, ka Rīgā atrast mājokli īrēšanai var būt lielāks izaicinājums nekā atrast dzīvokli pirkšanai, jo pārdošanas sludinājumu ir daudz vairāk nekā īres piedāvājumu.

Protams, karstākais īres tirgus ir tieši galvaspilsētas centrā – kopumā pieejami ap 600 īres sludinājumu, starp kuriem aptuveni 15% ir dzīvokļu īstermiņa īres piedāvājumi par 20-100 eiro dienā. Ilgtermiņa īres piedāvājums ir krāšņs - cenā līdz 200 eiro mēnesī iespējams noīrēt gan gultasvietu par 145 eiro pretī humpalu veikalam, gan istabu komunālajā dzīvoklī vai par 180 eiro mēnesī iekārtoties Andrejostā, peldošajā darbnīcā uz ūdens. Gadās arī pa kādam optimistiskam piedāvājumam īrēt istabu par 300 eiro mēnesī.

Jāpiebilst, ka pie istabu sludinājumiem visbiežāk precizēts, ka mājoklis paredzēts „kārtīgai meitenei”. Starp istabu un dzīvokļu īres sludinājumiem tiek piedāvāti mājokļi, kas pārkārtoti par hosteļiem – telpā cieši cita pie citas izvietotas maksimāli daudz gultu kā kazarmās, un mēneša īres maksa tiek iekasēta par pagalvi.

Foto: ekrānuzņēmums no ss.lv

Par aptuveni 200 eiro mēnesī var atrast arī dažus istabas izmēra dzīvokļus padsmit kvadrātmetru platībā, kur lielā šaurībā sastopamas dažādas īpatnības, piemēram, malkas apkure, tualete kāpņutelpā, duškabīne un/vai plīts gultas kājgalī. Gadās arī pa neremontētam divistabu dzīvoklim, kas piestūķēts ar vecām mēbelēm un apkurināms ar malku.

Foto: ekrānuzņēmums no ss.lv

Kategorijā līdz 300 eiro mēnesī piedāvājums kļūst vēl daudzveidīgāks – starp piedāvājumiem īrēt istabas biežāk parādās dažādas kvalitātes vienistabas dzīvokļi, atsevišķos gadījums jēdziens „centrs” izplūst līdz pat Dienvidu tilta robežām. Par šādu ikmēneša maksājumu centrā var arī atrast pa kādam nelielam divistabu miteklim, kas piestūķēts ar pusgadsimtu vecām mēbelēm un aprīkots ar paklāju pie sienas. Kāds par 290 eiro mēnesī piedāvā īrēt sešu istabu graustu minūtes attālumā no centrālās dzelzceļa stacijas.

Meklējot dzīvokli par 300-400 eiro mēnesī, piedāvājums jau kļūst solīdāks, bet vienveidīgāks – par šādu naudu var noīrēt kvalitatīvu vienistabas mitekli vai dažādas kvalitātes nelielu divistabu dzīvokli, kurā guļamtelpa nodalīta no dzīvojamās telpas un virtuves.

Foto: ekrānuzņēmums no ss.lv

Kur likties ģimenei ar bērniem?

Savukārt ģimenei, kura Rīgas centrā vēlas īrēt dzīvokli ar vismaz divām guļamistabām, jārēķinās ar 450 – 650 eiro mēnesī un lieliem komunālo pakalpojumu rēķiniem,

kas ziemas mēnešos var sasniegt 200 - 250 eiro vai pat vairāk. Šāda veida sludinājumu proporcionāli ir vismazāk, turklāt jāpiebilst, ka ģimenēm ar pirmsskolas vecuma bērniem, kas vēlas pārcelties uz dzīvi centrā, liels papildu slogs ir tēriņi par privāto bērnudārzu, jo rindas uz pašvaldības dārziņiem pilsētas centrā ir teju bezgalīgas. Pašvaldības finansējums privāto bērnudārzu izmaksas sedz tikai daļēji, tāpēc, piemēram, rēķins par divu bērnu pirmsskolas izglītību nereti sasniedz dzīvokļa īres apmēru.

Ja nauda nav problēma, galvaspilsētā var noīrēt greznu dzīvokli, sākot no 700 līdz pat 2900 eiro mēnesī – portālā ss.lv šajā cenu kategorijā ir vairāk nekā simts dzīvokļu, bet vēl plašāks piedāvājums atrodams nekustamo īpašumu aģentūru mājaslapās, līdz ar to secināms, ka 

galvaspilsētas centrā vislielākās izredzes atrast pastāvīgu mājvietu ir vai nu cilvēkiem ar ļoti pieticīgām prasībām pret privātumu un mājokļa kvalitāti, vai arī ļoti turīgiem pilsētniekiem, vai pilsētas viesiem.  

Foto: ekrānuzņēmums no ss.lv

Protams, dzīvot centrā nav obligāti, tomēr citas apkaimes popularitātes ziņā tālu atpaliek. Skaitliski otrā populārākā apkaime ir Purvciems ar teju 400 sludinājumiem portālā, taču aptuveni 70% gadījumu īpašnieki dzīvokļus mēģina pārdot, nevis izīrēt. No aptuveni 80 īres sludinājumiem Purvciemā vairums ir divistabu dzīvokļi par aptuveni 330 eiro mēnesī vai trīsistabu mājokļi 400 - 850 eiro amplitūdā, tātad kopumā ne īpaši lētāk kā pašā centrā. Līdzīga situācija ir arī pārējās populārākajās apkaimēs - Āgenskalnā, Imantā, Pļavniekos, Ķengaragā. Vidēji katrā no šīm apkaimēm mājokļu tirgū pieejami 250 dzīvokļi, taču dominē pārdošanas sludinājumi.

Āgenskalnā mājokļu īres cenas daudz neatpaliek no centra apkaimes, bet nedaudzie trīsistabu īres dzīvokļi ir pat dārgāki.

Imantā vienistabas dzīvokļa īre grozās ap 250 eiro mēnesī, divistabu dzīvokļu cenas svārstās no 260 līdz 560 eiro, pieejami arī daži trīsistabu dzīvokļi amplitūdā no 350 līdz 750 eiro mēnesī. Pļavniekos marta sākumā īrei pieejami aptuveni 40 nelieli vienistabas dzīvokļi par 250-300 eiro, 20 divistabu dzīvokļi par 300-400 eiro mēnesī un tikai pieci trīsistabu dzīvokļi par aptuveni 400 eiro. Ķengaragā mājokļi ir nedaudz lētāki, zemāka ir arī to kvalitāte un piedāvājums – no aptuveni 250 sludinājumiem tikai trešdaļa dzīvokļu tiek piedāvāta īrei, lielākoties vienistabas mājokļi.

Foto: ekrānuzņēmums no ss.lv

Līdzīga tendence, ka vairums dzīvokļu izlikti pārdošanā, bet iespējas īrēt ģimenei piemērotu mājokli ir ierobežotas, vērojama arī citās Rīgas apkaimēs. Piemēram, Bolderājā, Daugavgrīvā, Zolitūdē, Dārzciemā, Iļģuciemā, Juglā, Krasta rajonā, Ziepniekkalnā, Sarkandaugavā un citos daudzdzīvokļu māju puduros vienistabas un divistabu dzīvokli iespējams atrast par attiecīgi 200 un 300 eiro mēnesī, taču arī interjera kvalitāte atbilst zemajai cenai. Jaunajos daudzdzīvokļu projektos dzīvoklis, kas lētāks par 400 eiro mēnesī, ir retums.

Īres mājokļu trūkums veicina emigrāciju

„Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka, maksājot īri, veidot uzkrājumus sava mājokļa iegādei ir ļoti grūti, un tas arī traucē cilvēkiem no reģioniem pārcelties uz Rīgu vai kādu citu no ekonomiski aktīvajām pilsētām.

Tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ cilvēki no reģioniem joprojām biežāk migrē ārpus Latvijas, nevis uz Rīgu, pat neskatoties uz ļoti zemo bezdarbu galvaspilsētā.

Āboliņš prognozē, ka nākamajos 10 gados pieprasījums pēc mājokļiem ievērojami mainīsies, jo zemā dzimstība deviņdesmitajos būs par cēloni tam, ka strauji saruks jauno ģimeņu skaits. „Tomēr migrācijas plūsma Rīgas virzienā turpinās, un ir ļoti ticami, ka, pat pie pašreizējās dzimstības, Rīgas reģionā iedzīvotāju skaits paliks nemainīgs vēl 10-20 gadu,” uzskata ekonomists. Cilvēku prasības pret mājokļa kvalitāti, visticamāk, augs reizē ar ienākumiem, savukārt padomju laikā celtie sērijveida projekti pēc 10 gadiem jau būs 60-70 gadus veci.

Komentāri (10)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu