Argentīnā atrasts nacistu vārdu saraksts var atklāt nolaupītas bagātības Šveices bankā

FOTO: Reuters / Scanpix

Pētniekiem ir izdevies atrast sarakstu ar vismaz 12 000 nacistu, kuri pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados dzīvojuši Argentīnā. Vairāki no Argentīnā dzīvojošajiem nacistiem ir slēpuši zagtu naudu Šveices bankā, vēsta medijs “Financial Times”.

Saraksts ar vairāk nekā 12 tūkstošiem vārdu un uzvārdu gadu desmitiem bija aizmirstībā, taču bijušajā nacistu pārstāvniecībā Buenosairesā esošajā noliktavā tika uzieti vairāki dokumenti, to vidū arī šis saraksts. Īsi pēc tā atrašanas saraksts nodots Simona Vīzentāla centra rīcībā.

Centrs norāda, ka, visticamāk, Šveices bankās joprojām glabājas nacistu slēptās bagātības, par kurām arī pašas bankas varētu būt aizmirsušas. Vīzentāla centra pārstāvji uzskata, ka lielākā daļa no sazagtajām bagātībām, ko nacisti slēpuši karā neitrālās Šveices bankās, ir iegūtas no ebrejiem un holokausta upuriem.

Lai arī Argentīna ir iemantojusi slavu kā nacistu bēgļu patversmes vieta pēc Otrā pasaules kara beigām, kad sabruka nacistiskās Vācijas totalitārais režīms, daudzi nacisti Argentīnā dzīvoja vēl pirms Otrā pasaules kara. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Argentīnā pie varas bija pronacistisks militārs režīms, kam bija siltas attiecības ar Ādolfa Hitlera vadīto nacistisko Vāciju.

Konkrētais saraksts tika izveidots pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, bet daļa nacistu dokumentu 1938. gadā nonāca antinacisma administrācijas rokās, kas tolaik nāca pie varas Argentīnā, rokās. Līdzīga veida ieraksti masveidā tika dedzināti piecus gadus vēlāk, kad nacistiem draudzīgs režīms atguva varu Argentīnā.

Tomēr “izdzīvojušo” sarakstu uzgāja pētnieks Pedro Filipuci, kurš to nekavējoties nodeva Vīzentāla centra direktoram. Sarakstā norādīts, ka daudzi nacisti savus naudas līdzekļus sūtīja uz bankas “Schweizerische Kreditanstalt” kontiem. Mūsdienās šī banka visā pasaulē ir zināma kā “Credit Suisse”.

"Mums ir pamats ticēt, ka šajos pasīvajos un, iespējams, aizmirstajos kontos joprojām glabājas no ebreju upuriem nolaupītie naudas līdzekļi.

Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados ebreju aplaupīšana tika īstenota saskaņā ar Nirnbergas arianizācijas likumiem," norādīja Vīzentāla centrs savā vēstulē bankai “Credit Suisse“.

“Mēs zinām, ka banka ir saņēmusi mantojuma pieteikumus no nacistu pēctečiem, kuri vēlas iegūt apslēptos līdzekļus,” teikts vštulē.

Vīzentāla centrs ir pieprasījis pieeju “Credit Suisse” arhīviem, lai atrisinātu radušos problēmu “Holokausta izdzīvotāju vārdā, kuri ar katru gadu paliek arvien mazāk”. “Credit Suisse” arī ir komentējusi informāciju par nacistu sarakstu Šveices medijiem. Bankas pārstāvji pauduši apņēmību pārbaudīt visu informāciju saistībā ar nacistu slēptajām bagātībām.

Tiek norādīts, ka banka jau ir sadarbojusies līdzīgos jautājumos, kas saistīti ar nacistu apslēptajām bagātībām. Tas notika laika posmā no 1997. līdz 1999. gadam, kad tika pārbaudīti konti, kas bijuši neaktīvi kopš Otrā pasaules kara laika.

Argentīnā prezidenta Hosē Feliksa Uriburu (zināms arī kā “fon Pepe”) vadītais militārais režīms, kā arī viņa pēctecis Agustins Pedro Husto pagājušā gadsimta trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados atbalstīja faktu, ka arvien vairāk nacistu izvēlējās šo Dienvidamerikas valsti kā savu mītnes vietu.

Atsaucoties uz pētniekiem, trīsdesmitajos gados Argentīnā mitinājās vairāk nekā 1400 Nacistu partijas biedru. Papildus, bija vēl 12 tūkstoši tirdzniecības apvienības biedru, kuri runāja vāciski, un kas faktiski pauda atbalstu nacistu režīmam.

Tāpat vēl vairāk nekā astoņi tūkstoši cilvēku bija saistīti ar kompānijām, kas sadarbojās ar nacistu režīmu. Šo kompāniju vidū bija arī ražotne, kas apgādāja nacistus ar ķimikālijām, kas tika izmantotas gāzes kamerās.

Savukārt vietējās finanšu iestādes “Banco Alemán Transatlántico” un “Banco Germánico de América del Sur” bija tās, kas slēpti sadarbojās ar Švecies bankām, un palīdzēja nacistiem pārvest naudu no Argentīnas uz Šveici, kur to veiksmīgi izdevās noslēpt.

Sarakstā ir lasāmi vairāki vārdi, kuriem bija saistība ar nacistu kompānijām, kas Otrā pasaules kara laikā ASV un Lielbritānijā bija “melnajā sarakstā” - respektīvi – ASV un Lielbritānijas pilsoņi ar šīm kompānijām nedrīkstēja sadarboties.

Sākotnēji saraksts 1938. gadā nonāca Speciālās pētniecības komisijas rokās, kas izmeklēja pret Argentīnas valstiskumu vērstus noziegumus un aktivitātes. Tāpat, balstoties uz šo sarakstu, tika pētītas nacistu saiknes ar tajā pašā gadā kritušo rezīmu.

Tomēr komisijas darbs tika izbeigts piecus gadus vēlāk, kad 1943. gadā Argentīnā notika kārtējais apvērsums. Lielākā daļa komisijas atklājumu tika sadedzināti.

Daudzi nacisti, kuriem izdevās izbēgt no Vācijas Otrā pasaules kara beigās, devās bēgļu gaitās tieši uz Argentīnu. Viņiem 1945. gadā pēc Trešā Reiha sakāves Otrajā pasaules karā Eiropā draudēja tikai viens – tiesas prāvas, un, visticamāk, arī nāves sodi.

Nacistu bēgļu vidū bija arī prominenti nacistu pārstāvji, kā piemēram, Ādolfs Aihmans, kurš ir zināms kā viens no “holokausta arhitektiem”. Argentīnā Aihmans pieņēma citu identitāti, taču tas viņu neglāba – 1960. gadā Buenosairesā Izraēlas izlūkdienests aizturēja Aihmanu, un viņam vēlāk tika izpildīts nāvessods.

Tāpat Buenosairesā vairākus gadus nodzīvoja bēdīgi slavenais ārsts, “nāves eņģelis” Jozefs Mengele, kurš holokausta laikā veica dažādus ģenētiskos pētījumus.

Ļoti slavena konspirāciju teorija liecina, ka Ādolfa Hitlera nāve tika inscenēta, un arī nacistu līderis bija viens no cilvēkiem, kurš pēc Otrā pasaules kara laika beigām aizbēga uz Argentīnu. Tomēr šī teorija nav pierādīta.

Uz augšu