Mūziķis, modelis. TV pasākumu vadītājs Markus Riva ir trešais varonis Annas Rozītes jaunajā youtube raidījumā “Tuvāk sev ar Annu Rozīti”, kurā viņš atklāti runā par aizvainojuma pilnajiem brīžiem skolā, par mammas aiziešanu viņsaulē, par savu attīstību un kļūdām, kas mūs visus tikai pārveido par labākiem!
Markus Rivas spilgtākās atziņas no atraktīvi emocionālās sarunas ar Annu Rozīti
Par mammas aiziešanu man ir tapis vieglāk runāt. Ir pagājuši trīs gadi. Esmu jau atlaidis.
Ilgi pēc zaudējuma ļoti bieži mamma nāca sapņos un tur mēs daudz tikāmies…
Tā mēdz notikt, ka tu neatlaid šo cilvēku. Esmu ticis tam kaut kā pāri, bet nu jā, tas ir sāpīgs notikums jebkuram.
Man ar patēvu ir labas attiecības, viņš mani uzaudzināja un ir kā īstais tēvs. Kontakts ir arī ar brāļiem.
Pats grūtākais laikam bija visi ārējā izskata faktori, ka es biju tāds tusnīgs, apaļīgs un ar brillītēm. Reiz man tās brilles bija salūzušas un patēvs tās salodēja, bet kājiņā tās bija mazliet šķības.
Likās, ka tā ir normāli, ka kāds no 8.a klases tevi iekausta vai saukā par resno vai par briļļu kobru. Ka tā ir hierarhija.
Visvairāk laikam tobrīd es būtu vēlējies dzirdēt no vecākiem, ka viss būs labi! Mobings skolā ir nežēlīgs, un vēl tagad savos 33 gados cīnos ar mobinga atstātajām sekām. Ir svarīgi, ka blakus ir cilvēks, ar ko parunāt par to, kā jūties...
Tagad vingroju kādas piecas, sešas, iespējams, citreiz septiņas reizes nedēļā. Var atklāt, ka nu jau trīs mēnešus esmu pievērsies vegānismam.
Amerikā nodzīvoju kopumā pusgadu, bet tā arī bija tāda liela, forša dzīves skola. Tajā laikā biju tieši tajos studenta gados, biju iestājies Mūzikas akadēmijā, kur pusgadu pamācījos un
sapratu, ka tas nebūs, es nestāvēšu Dziesmu svētku priekšā un manī nav iniciatīvas būt par kora diriģentu...
Kāpēc man un kāpēc atkal es? Tad tu paskaties no citas puses, pieņem to, akceptē un saproti, ka tas noteikti ir kaut kādā veidā dzīvē tev nepieciešams un ierakstīts tavā dzīves grāmatā. Un pēc tam, pēc kaut kādiem gadiem vai kaut kādiem gadu desmitiem sapratīsi, kāpēc tas tā ir bijis.
Kļūdīties ir labi, kļūdīties ir vajadzīgi, tā ir tāda ļoti arī uz priekšu dzenoša īpašība.
Man liekas, vislielākais zaudējums ir tad, kad beidz mēģināt un padodies! Kļūdīties ir sāpīgi, bet savā ziņā bez tām kļūdām nekur dzīvē uz priekšu netiksi.
Visu sarunu skaties YOUTUBE kanālā “Tuvāk sev ar Annu Rozīti” .
Jauni raidījumi turpmāk notiks katru otrdienu 18:00
