Vai slēgs vairāk nekā pusi reģionu skolu un slimnīcu? (5)

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Tomēr ne Veselības ministrijas (VM), ne Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājums neparedz masveida iestāžu slēgšanu, bet pakalpojumu klāsta pārskatīšanu, secināja Re:Check, iepazīstoties ar reformu plāniem.

Tavars kritizēja pašvaldību reformu un izteicās šādi:

Vai puse skolu “vienkārši izdzisīs”?

IZM pārskatot mācību satura standartus un pārejot uz tā saukto kompetenču izglītību, būtiskas ir skolas iespējas nodrošināt nepieciešamo mācību vidi. Ministrija tādēļ izvirzījusi skolēnu skaita kritērijus, lai noteiktu, kuras skolas atbilst prasībām. Lielākajās pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā – vidusskolā jāmācās vismaz 120 skolēniem. Mazāk apdzīvotās vietās minimālais skaits ir zemāks. Piemēram, pierobežā vai vietās, kur tuvākā skola ir 25 kilometru attālumā, skolā jāmācās vismaz 25 vidusskolēniem.

Janvārī ministrija nāca klajā ar jaunāko ziņojumu par vidusskolu tīkla izvērtējumu. Tajā lēsts, ka šobrīd visiem standartiem atbilst 139 skolas, savukārt neatbilst – 123. Tas gan nenozīmē, ka visas kritērijiem neatbilstošās skolas tiks slēgtas. Pašvaldība var arī izglītības iestādi apvienot ar kādu citu vai pazemināt tās pakāpi no vidusskolas par pamatskolu.

Piemēri jau redzami dzīvē. Pēdējo trīs mācību gadu laikā vidusskolu skaits samazinājies par 27 iestādēm – 12 no tām tika pārveidotas par pamatskolām, 8 tika pievienotas citai skolai, bet apmēram ceturtdaļa jeb 7 vidusskolas likvidētas.

Ministrija iepriekš ir piedāvājusi aprēķinus arī par pamatskolām – tie rādīja, ka iecerētajam skolēnu skaitam neatbilst vairāk nekā puse šā līmeņa mācību iestāžu. Taču arī šajā gadījumā rosinājums bija tās pārveidot par sākumskolām vai daļu apvienot, nevis visas neatbilstošās likvidēt.  Gada sākumā ministre Ilga Šuplinska (JKP) sacīja, ka aptuveni 200 no visām vairāk nekā 600 Latvijas skolām būtu jādomā par izglītības pakāpes pazemināšanu.

Sarunā ar Re:Check Tavars gan paliek pie pārliecības, ka tas ir tas pats, kas skolas slēgšana. “Uztaisot skolu tīkla kritērijus, kurus nevar izpildīt, tā ir tā pati slēgšana,” viņš teica.

Raidījumā viņš arī stāstīja, ka ir lielās pilsētas, kurās nebūs nevienas vidusskolas, kas nav taisnība. Kurā pilsētā gaidāms šāds reformas iznākums, viņš nevarēja pateikt, solījās atbildi atsūtīt rakstiski, taču to neizdarīja. Pēc administratīvi teritoriālās reformas noslēgšanās par lielajām pilsētām uzskatīs Rīgu, Daugavpili, Liepāju, Jūrmalu, Rēzekni, Jēkabpili, Valmieru, Jelgavu un Ventspili.

Vai slēgs lielāko daļu reģionālo slimnīcu?

Tavars raidījumā arī pieminēja plānus slēgt vairāk nekā pusi dažādu līmeņu slimnīcas. Tāda plāna atbildīgajai VM nav – tās slēgt neplāno, taču daļā slimnīcu varētu samazināt sniegto pakalpojumu klāstu.

Slimnīcas tiek dalītas piecos līmeņos. Augstākajam piektajam līmenim atbilst  Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Tie, kā iepriekš medijos izteikusies veselības ministre Ilze Viņķele, ir valsts medicīnas “ekselences centri”. Zemākos līmeņos piedāvāto iespēju un pakalpojumu klāsts pakāpeniski sarūk, piemēram, pirmā līmeņa slimnīcām jāspēj piedāvāt vien terapiju, aprūpi un neatliekamo palīdzību.

Tātad sarežģītas operācijas un manipulācijas veiks Rīgā vai lielajās reģionālajās ceturtā līmeņa slimnīcās. Dienas stacionāri un ambulatori būs pieejami tuvāk dzīvesvietai, bet sarežģītākos gadījumos uz lielajām slimnīcām nogādās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

Pašlaik ne visas slimnīcas spēj gana kvalitatīvi sniegt pakalpojumus. VM tādēļ slimnīcās veic iepriekš neizziņotas pārbaudes. Ir noteikts manipulāciju vai pacientu skaits, ko katrs speciālists apkalpo gada laikā, lai varētu secināt, ka konkrētais mediķis vai slimnīca tiešām var sniegt kvalitatīvu pakalpojumu.

Ja slimnīca to nespēj, tā netiek slēgta. Tās līmenis tiek samazināts, skaidro VM. Izvērtējums, lai noteiktu, cik slimnīcās gaidāmas pārmaiņas, vēl nav pabeigts. Tomēr ministrijā lēš, ka septiņu ceturtā līmeņa slimnīcu vietā varētu būt trīs reģionālās slimnīcas.

Re:Check Tavaram jautāja, kur lasījis vai redzējis plānu, kas paredz slēgt lielāko daļu slimnīcu. Arī šajā gadījumā viņš atbildi sniegt nevarēja.

Secinājums: Pretēji Tavara teiktajam nav plānots likvidēt ne lielāko daļu slimnīcu, ne skolu. Demogrāfiskā situācija un nepieciešamība celt pakalpojumu kvalitāti liek vairāk resursu ieguldīt lielākās slimnīcās un skolās, taču slimnīcas slēgt plānots nav vispār, savukārt mazās skolas drīzāk gaida apvienošana vai līmeņa pazemināšana, piemēram, no vidusskolas uz pamatskolu.