Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 dēļ netiks apturēti Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanas plāni, bet gluži pretēji, tie tiks īstenoti krietni agresīvāk, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Viņaprāt, Covid-19 dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija neierobežo īstenot jau iesāktos plānus un tas pats attiecas arī uz plānoto nodokļu reformu.
Premjers pauda uzskatu, ka izveidojusies krīze uzrāda būtiskus trūkumus nodokļu sistēmā, it īpaši jautājumā par atvieglotajiem nodokļu režīmiem. Nodokļu uzlabojumi ir jāveic, jo cilvēki, kas nemaksā nodokļus, nav sociāli apdrošināti. Pēc Kariņa minētā, ir netaisnīgi, ka šajā gadījumā viss smagums ir jāiznes tiem, kas maksā visus nodokļus.
"Tas ir jālabo un nodokļu sistēma jāpadara taisnīga, lai tā uz visiem pleciem gultos vienādi," piebilda premjers.
Jau ziņots, ka jaunievēlētā Fiskālās disciplīnas padome, ņemot vērā nenoteikto ekonomisko attīstību un augsto risku līmeni, aicina atlikt nodokļu reformas ieviešanu, kā arī citus fiskāli jutīgus pasākumus līdz situācijas normalizēšanai.
Jaunais padomes sastāvs atzīst, ka pašreizējos ārkārtējos apstākļos, ko izraisījusi slimības Covid-19 pandēmija, situācija ekonomikā ir ļoti mainīga un grūti prognozējama. Vienlaikus padome paredz, ka tuvākajos mēnešos būs īpaši problemātiski sasniegt Finanšu ministrijas prognozētos izaugsmes indikatīvos rādītājus, budžeta ieņēmumi būs mazāki par plānotajiem un budžeta deficīts pieaugs.
Kā norāda Fiskālās disciplīnas padome, Covid-19 riski ietver karantīnas pasākumu efektu, kas var izpausties ar pieaugošu slodzi valsts sociālās apdrošināšanas fondam, rūpniecības aktivitātes samazināšanos, kas saistīta ar globālās piegādes ķēdes pārrāvumu, ieņēmumu kritumu tūrisma un ar to saistītajās nozarēs - pasažieru pārvadājumos, ēdināšanas un izmitināšanas industrijā, kā arī ar naudas plūsmas riskiem apdrošināšanas kompānijām sakarā ar pastiprinātu pakalpojumu pieprasījumu.
Turklāt, kā atzīst eksperti, Covid-19 uzliesmojums noticis uz Latvijas un Eiropas Savienības ekonomikas sabremzēšanās fona. Padome jau iepriekš norādīja uz ārējiem un iekšējiem ekonomiskiem riskiem, tajā skaitā tirdzniecības nenoteiktību, kravu apjoma lejupslīdi tranzīta nozarē, kas sākās 2019.gadā, un zemu kreditēšanas aktivitāti.
Eksperti arī vērš uzmanību, ka šāda ārkārtēja ekonomiskā spriedze ir vērojama arī citās ES dalībvalstīs. Vairāku eirozonas valstu vadītāji ir paziņojuši par nepieciešamību īstenot ekonomikas stabilizācijas un atbalsta pasākumus ar fiskālo ietekmi.
Padome uzskata, ka gadījumā, ja Latvijas valdība lems īstenot līdzīgus atbalsta pasākumus, tiem jābūt īslaicīgiem, atbildīgi izvērtētiem un vērstiem uz negatīvo ekonomisko efektu mazināšanu.
Vienlaikus tiek atgādināts, ka nav pieļaujama neattaisnota budžeta deficīta palielināšana, kas negatīvi ietekmētu Latvijas kredītreitingu un apgrūtinātu pieeju starptautiskiem finanšu tirgiem.
