Kariņš: Dīkstāves regulējumā finansējums jāparedz no valsts pamatbudžeta, nevis sociālā budžeta

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš

FOTO: Valsts kanceleja

Dīkstāves regulējumā finansējums jāparedz no valsts pamatbudžeta, nevis sociālā budžeta, trešdien mediju pārstāvjiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Lūgts vērtēt iespēju, ka valsts darba nespējas lapas apmaksā ne tikai tiem darba ņēmējiem, kuri jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 dēļ atrodas karantīnā, bet arī tiem, kuri atrodas pašizolācijā, Kariņš norādīja, ka šis ir plašāk skatāms jautājums, proti, kontekstā ar šo ceturtdien, 19.martā, Ministru kabineta ārkārtas sēdē skatāmo jautājumu par regulējumu dīkstāves gadījumā.

Pēc premjera teiktā, patlaban tiek meklēts vislabākais risinājums. "Dīkstāves regulējums patlaban ir apspriešanas stadijā, kas turpināsies šodien un rīt visu priekšpusdienu līdz valdības sēdei. Patlaban diskusijas notiek vairākos līmeņos - ar šo jautājumu strādā profesionāļi, politiķi un citi. Priekšlikumus vēl saliksim kopā. Es domāju, ka rītdienas Ministru kabineta sēde nebūs no visīsākajām," atzina Kariņš.

Pievēršoties šo pasākumu finansējuma jautājumam, Ministru prezidents norādīja, ka pastāv iespēja valsts pasākumus apmaksāt no sociālā budžeta vai valsts pamatbudžeta. Kariņa ieskatā, atbalstāms ir otrais variants.

"Es domāju, ka pareizākais būtu to apmaksāt no valsts pamatbudžeta, jo sociālais budžets ir atsevišķs, kurā tostarp ir mūsu nākotnes pensijas. Vislabākais būtu šo budžetu aiztikt mazāk, un vairāk - valsts pamatbudžetu, jo valsts pamatbudžeta funkcija ir censties palīdzēt īslaicīgi, lai pārvarētu krīzi," skaidroja Kariņš.

Kā ziņots, lai novērstu jaunā koronavīrusa radītās slimības Covid-19 radītās negatīvās sekas uz ekonomiku, Ministru kabinets otrdien atbalstīja virkni priekšlikumu, tostarp no valsts budžeta apmaksāt slimības lapas uzņēmumu darbiniekiem, kā arī 2020.gadā atlikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu un pagarināt uzņēmējiem nodokļu brīvdienas no viena gada līdz trim gadiem.

Tāpat Covid-19 visvairāk skartajām nozarēm valsts nepieciešamības gadījumā maksās darbinieku atalgojumu 75% apmērā, nosakot maksimālos izmaksas griestus 700 eiro, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistus informēja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Reirs norādīja, ka Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai ceturtdienas, 19.marta, valdības ārkārtas sēdē virzīs priekšlikumu par atbalstu uzņēmumiem krīzes radītas dīkstāves gadījumā, proti, Covid-19 visvairāk skartajās nozarēs strādājošo uzņēmumu darbiniekiem valsts maksās 75% no strādājošā darba algas, nosakot izmaksātās summa griestus 700 eiro apmērā.

Nozaru, kurām varētu tikt sniegts šāds atbalsts, saraksts tiks izstrādāts, FM sadarbojoties ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un citiem partneriem, tomēr jau tagad ir zināms, ka valdība šo ceturtdien varētu lemt par šāda veida palīdzības sniegšanu viesmīlības nozares uzņēmumiem, tostarp viesnīcām un restorāniem.

Pēc finanšu ministra stāstītā, minētais atbalsts varētu tikt piemērots no brīža, kad Ministru kabinets valstī izsludināja ārkārtējo situāciju, tātad ar 12.martu.

Tāpat tika pieņemts lēmums par uzņēmējdarbības atbalstu finanšu instrumentu veidā.

Uz augšu
Back