Priekšlikums slēgt azartspēļu zāles - solis pretim nelegālajam biznesam?

FOTO: Lita Krone / LETA

Saeimas vairākums pirms nedēļas akceptēja gan azartspēļu zāļu slēgšanu, gan azartspēļu apturēšanu interaktīvajā vidē Covid-19 izplatības laikā. Tas azartspēļu nozares pārstāvju vidū radījis bažas, ka šāds lēmums "pavērs durvis" nelegālajam biznesam. 

Jautāts, vai valdības lēmums slēgt spēļu zāles kaut kādā veidā nevarētu veicināt nelegālo azartspēļu izplatību internetā, Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis portālam TVNET norādīja, ka, "ņemot vērā specifisku personu motivāciju dalībai azartspēlēs, kā arī to, ka krīzes situācijā azartspēļu dalībniekiem faktiski nav pieejami vispārējās profilakses, selektīvas un indicētās profilakses pasākumi, azartspēļu aizliegums “zemes” azartspēlēm var veicināt pārēju uz nekontrolēto interaktīvo azartspēļu vidi, kā arī aktivizēt personu dalību video spēlēs ar azartspēļu elementiem".

Savukārt "Optibet" reģionālais vadītājs Dainis Niedra uzsver, ka likuma ierobežojumi paver iespēju nelicencēto azartspēļu vietnēm, kas varēs netraucētas turpināt darbību Latvijā, un iedzīvotāji turpinās tās izmantot internetā arī "Covid-19" pandēmijas laikā, turklāt ar vēl lielāku jaudu nekā līdz šim. 

"Bez tam visi ieņēmumi nonāks nelicencēto operatoru makos. Tie, kas vēlēsies izklaidēties, izmantojot interaktīvās azartspēles, atradīs iespēju, kā to izdarīt, tikai tagad tas notiks, izmantojot nedrošās, nelicencētās vietnes, kas nepakļaujas atbildīgas spēles principiem un nenodrošina laimesta izmaksu pilnā apmērā, nemaksā nodokļus, nerunājot jau par personas un bankas kartes datu drošību," saka Niedra. 

Runājot par iespējamo ēnu ekonomiku nozarē, Jarockis saka, ka, "ņemot vērā to, ka ir paredzēts ne tikai aizliegums “zemes” spēlēm, bet arī licencētajām interaktīvajām azartspēlēm, tas var veicināt alternatīvo tehnoloģisko risinājumu izmantošanu piekļuves nodrošināšanai nelegālajai interaktīvo azartspēļu tirgus daļai, kurā nav paredzēti atbildīgās spēles mehānismi  - tajā skaitā iespēja tikt iekļautam no azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistrā".

Niedra pauž, ka 2019. gada dati liecina -  nelegālais interaktīvo azartspēļu tirgus veido vairāk nekā trešdaļu no kopējā tirgus jeb 38% - ar 33 miljonu eiro lielu tirgus daļu. Pašreizējos apstākļos, kad valsts apturējusi licenci visiem godprātīgajiem interaktīvo azartspēļu operatoriem, nelicencētie turpinās darboties “ar uzviju”. 

"Riskam pakļauti arī tie vairāk nekā 6700 cilvēku, kas kopš 2020. gada 1. janvāra reģistrējušies pašatteikušos personu reģistrā, jo nelicencētajām tiešsaistes azartspēļu lapām nav svarīgi atbildīgas spēles principi, bet gan vienīgi iespēja nopelnīt, arī uz to cilvēku rēķina, kas paši sevi atzinuši par atkarīgiem un viegli ietekmējamiem," sacīja Niedra.

Savukārt, runājot par nodarbinātību azartspēļu nozarē, Finanšu ministrijas pārstāvis pauž, ka noteikta veida komercdarbības veikšanas vai nodarbošanās aizlieguma gadījumā var pieaugt nelegālas un nereģistrētas darbības risks noteiktā nozarē. 

"Arī ilgstošas dīkstāves gadījumā nozares strādājošie meklēs iespējas atrast alternatīvus nodarbošanās veidus, kas kopējā tautsaimniecības izaicinājumā saistībā ar Covid-19 pandēmiju var veicināt arī ēnu ekonomikas pieaugumu kopumā. Tādas rīcības ierobežošana ir tiesībaizsardzības iestāžu kompetencē, atklājot neatļautu darbību veikšanu un piemērojot atbilstošos pasākumus un sankcijas. Nozīmīga ir sabiedrības līdzdalība pārkāpumu atklāšanā un informēšanā saistībā ar iespējamu likumpārkāpumu novērojumiem," saka Jarockis. 

"Līdz ar straujo vīrusa “Covid-19” izplatību un sporta dzīves “paralizēšanu” bijām rēķinājušies, ka turpmākais gads būs izaicinājumu pilns, tomēr šādu rīcību no valsts puses gaidījuši nebijām. Neskatoties uz to, darīsim visu, lai, cerams, šīs īslaicīgās krīzes apstākļos saglabātu savu profesionālo komandu un darbiniekus. Vienlaikus gaidīsim, kādi būs turpmākie soļi no valdības puses – kā viņi grasās nākt pretī šīs nozares uzņēmējiem, pilnībā apturot to darbību," saka Niedra.

Niedra arī teica, ka šobrīd, kad virkne uzņēmējdarbības nozaru pakļautas neizbēgamai ekonomiskajai lejupslīdei, un vēl nav iespējams aprēķināt, cik tālu sniegsies šīs krīzes sekas, "pakļaut iznīcībai veselu tautsaimniecības nozari ir neizprotami un bezatbildīgi". 

Finanšu ministrijas pārstāvis uz jautājumu, vai aizliegums darboties spēļu zālēm faktiski neiznīcina šo nozari Latvijā, norādīja, ka "atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no tā, cik ilgi minētais aizliegums būs spēkā".

Kā ziņots, Saeimas gaidāmais lēmums par azartspēļu un izložu aizliegšanu liks valdībai kompensēt spēļu zāļu darbinieku algas, aģentūru LETA informēja Latvijas Spēļu biznesa asociācija.

Asociācija norādīja, ka Saeimas deputātu priekšlikums nozīmēs aizliegt vienu izklaides industrijas apakšnozari, kā rezultātā vismaz 1000 esošo darbinieku varētu zaudēt savas darba vietas.

Latvijas Spēļu biznesa asociācija norāda, ka Saeimas deputātu priekšlikums paredz aizliegt organizēt azartspēles un izlozes, vienlaicīgi atļaujot organizēt azartspēles interneta vidē.

Netiek aizliegtas arī skaitļu izlozes un momentloterijas. Asociācija atzīmē, ka Latvijā 40% interneta azartspēļu ir nelegālas, jo tās piedāvā Latvijā nelicencēti uzņēmumi.

Jau vēstīts, ka no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Ir aizliegti visi sabiedrībai publiski pieejami svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta, atpūtas pasākumi, kas tostarp notiek naktsklubos un diskotēkās, kā arī aizliegtas sapulces, gājieni, piketi un reliģiskās darbības veikšana pulcējoties.

Uz augšu