Antarktīdā pārsteidzošā ātrumā atkāpies milzu ledājs

Antarktīda

FOTO: EPA/Scanpix

Ledus sega, kas klāj planētas dziļāko sauszemes kanjonu, pārsteidzošā ātrumā zaudējusi lielu daudzumu masas. 

Līdz šim detalizētākajā Denmena ledāja Austrumantarktīdā kartē redzams, ka sauszemes pamats zem ledāja ir ļoti nedrošs, vēstīts vietnē "Science Alert".

Teju trīsdesmit gadu laikā Denmena ledājs ir atkāpies par pieciem kilometriem un zaudējis vairāk nekā 250 miljardus tonnu ledus. Tomēr sliktākajā scenārijā postaža varētu būt vēl lielāka. Atšķirībā no citiem ledājiem Denmena ledājs ir īpaši biezs un atrodas uz kanjona 3500 metru virs jūras līmeņa. Turklāt tas ir nosliecies nevis okeāna virzienā, bet pretējā, un tas var daudz ko mainīt. 

Šī neparastā forma un novietojums ļauj siltākajiem okeāna ūdeņiem tecēt pa ledāju un izkausēt nozīmīgas ledāja daļas. Ja punkts, kas peld pa okeānu, turpinās atkāpties vēl kādus 160 kilometrus iekšzemē, tad situācija var kļūt nekontrolējama. 

Ledājam atkāpjoties, kūst arvien biezāka un biezāka tā daļa, kas okeānā liek ieplūst arvien lielākam daudzumam ledāja ūdens.  

“Zemes formas dēļ, kas atrodas zem Denmena ledāja, var turpināties strauja un neatgriežama ledus atkāpšanās. Tas nozīmē, ka nākotnē varētu celties globālais jūras līmenis," komentēja NASA ģeoloģe Virdžīnija Brankato. 

Ja viss ledājs sabruks, tad jūras līmenis celsies par 1,5 metriem, kas galīgi nav maz. Lai arī kušanai visvairāk ir pakļauta Rietumantarktīda, šis jaunais novērojums liecina, ka tādi procesi norisinās arī austrumos. 

“Ledus Rietumantarktīdā pēdējos gados ir kusis ātrāk, un pamatīgais Denmena ledāja izmērs nozīmē to, ka tam ir potenciāli bīstama ietekme uz jūras līmeni ilgtermiņā," teica zinātnieks Eriks Rignots. 

Izmantojot satelītu datus, kas iegūti no 1996. līdz 2018. gadam, pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Geophysical Research Letters”, atklājās skaidra asimetrija Denmena ledāja sēkļa līnijā. Salīdzinot ar ledāja austrumu pusi, kas ir taisnāka, rietumu daļa izskatās krietni neaizsargātāka no straujas kušanas. 

Pagājušā gada beigās zinātnieki pirmo reizi atklāja, ka Denmena ledājs klāj mūsu planētas dziļāko zemes kanjonu, kas ir gandrīz tikpat dziļš, cik okeāns. Lūk, cik daudz ledus draud izkust. 

Uz augšu