Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmija ir līdz pamatiem satricinājusi ierasto lietu kārtību pasaulē. Vairāk nekā ceturtdaļa no teju astoņiem miljardiem pasaules iedzīvotāju pandēmijas dēļ ir spiesti palikt mājās. Daudzās pasaules valstīs ir slēgtas mācību iestādes, uzņēmumi vai pat valsts robežas. Šie bezprecedenta pasākumi ir mainījuši vairāku sabiedrību sociālo struktūru un dramatiski ietekmējuši ekonomikas, novedot pie reālām bažām par plašu bezdarbu vai pat badu,  vēsta Kataras raidorganizācija “Al Jazeera”. 

Pašreizējās situācijas iespējamie attīstības scenāriji pagaidām ir ļoti neskaidri, tomēr eksperti uzsver, ka pandēmija un pasaules centieni to uzveikt var radīt paliekošas izmaiņas tajā, kā mēs nākotnē dzīvosim, strādāsim, praktizēsim reliģiju un izklaidēsimies. Plānojot pēc-pandēmijas pasauli, ir ļoti svarīgi, lai pasaule mainās uz labo pusi, nevis otrādi. 

Kāda tad izskatās nākotne? “Al Jazeera” sazinājās ar vairākiem dažādu nozaru ekspertiem un lūdza viņus sniegt savu viedokli par to, kāda, viņuprāt, izskatīsies nākotnes pasaule pēc Covid-19 pandēmijas beigām.

Analogās pasaules noriets un vēl lielāka tehnoloģiju nostiprināšanās 

Endrū Kīns ir ASV bāzēts “digitālās revolūcijas” norišu komentētājs un vairāku grāmatu autors. 

Fiziskā analogā pasaule tiek iznīcināta, krīzē nonākot tradicionāliem analogiem uzņēmējdarbības veidiem, ieskaitot viesnīcas, restorānus un lidsabiedrības. Savukārt digitālā pasaule piedzīvo uzplaukumu. Pandēmiju mēs pārdzīvojam, lielā mērā pateicoties tehnoloģijām. Visi sēž mājās, un viņu logs uz pasauli ir viedtelefons. Pēc-pandēmijas pasaulē tehnoloģijas būs tikpat nozīmīgas kā tagad, ja ne vēl nozīmīgākas, bet tehnoloģiju kompānijas vēl vairāk nostiprinās savas dominējošās pozīcijas. 

Mēs arī potenciāli varam piedzīvot vēl lielāku valdību īstenotu sabiedrības novērošanu, tādējādi vēl vairāk mazinot individuālo brīvību un privātumu. Tas gan nav nekas jauns. Tomēr pandēmija var paātrināt šo tendenci. 

Tajā pašā laikā Covid-19 krīze varētu vēl vairāk vājināt Rietumus un stiprināt Ķīnas pozīcijas. Ķīnas tehnokrātiski-autoritārais modelis sevi labi parādīja cīņā ar vīrusu, veicinot uzskatu, ka tas varētu būt ilgtspējīgāks par Rietumu demokrātiju. 

Cilvēkiem, kam rūp brīvība, privātums un cilvēktiesības, pasaule pēc koronavīrusa varētu izskatīties drūmāka nekā pirms epidēmijas. 

Mazāk starptautiskās sadarbības; haoss un anarhija trauslākās valstīs 

Adreass Krīgs ir Londonas Karaliskās koledžas Drošības pētījumu skolas docents. 

Covid-19 paātrinās ceturtās industriālās revolūcijas pienākšanu un visu pakalpojumu digitalizāciju, ieskaitot sabiedriskos pakalpojumus. Attiecības starp sabiedrību un valsti kļūs vēl attālinātākas. 

Covid-19 pandēmijas kontekstā privātpersonas būs spiestas upurēt daļu cilvēka brīvību apmaiņā pret drošību, un tas nozīmē sociālo attiecību situācijas izmaiņas liberālajā pasaulē. Solot šo drošību, varas iestādes var izmantot Covid-19 kā ieganstu varas konsolidēšanai un sabiedrības ierobežošanai un kontrolēšanai.  

Starptautiskā līmenī būs mazāk sadarbības. Turpināsies nacionālisma un pašpietiekamības tendences izplatība. 

Pēc Covid-19 krīzes beigām sagaidāmas ekonomiskās un veselības aprūpes sektoru krīzes, kā arī vispārēja globāla ekonomiskā depresija. Trauslākās valstīs var sākties haoss un anarhija, un pastāv diezgan liela iespējamība, ka vairāku valstu pašreizējie režīmi šo krīzi nepārdzīvos. 

FOTO: AFP/SCANPIX

Paliekošas izmaiņas mūsu paradumos un vērtībās 

Pīts Luns ir Dublinā bāzētā Ekonomisko un sociālo pētījumu institūta Uzvedības pētniecības nodaļas vadītājs. 

Daudzi cilvēki uz šo laiku atskatīsies kā brīdi, kad viņu dzīvē sākās būtiskas pārmaiņas. 

Lielu daļu no mūsu dzīves veido ieradumi, un tie ļoti efektīvi palīdz mums strādāt, rūpēties par savām ģimenēm un sasniegt izvirzītos mērķus. Sistēmiski satricinājumi rada šo ieradumu izmaiņas. Cilvēki sāk strādāt un ceļot citādākos veidos, mainās viņu ikdienas rutīna un dzīves ritms. Kad cilvēks ir spiests darīt lietas citādi, mainās viņa ieradumi. Tas notiek diezgan ātri - pat dažu nedēļu vai mēneša laikā. 

Šādi satricinājumi arī atstāj paliekošu iespaidu uz cilvēku vērtībām. Mums ir zināms par sabiedrībām, kas pēc kara pārdzīvošanas kļūst saliedētākas. Šī pandēmija nav īsts karš, tomēr arī tā pieprasa sabiedrības vienotību. Kad cilvēki saprot, ko iespējams panākt ar kolektīvu rīcību, tas maina viņu attieksmi pret citiem, kas savukārt veicina lielāku sabiedrības kopības sajūtu. 

GALERIJA: dzīve Covid-19 karantīnā: uz balkoniem, logiem un namu jumtiem 

Revolūcija veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas sistēmā 

Vins Gupta ir Vašingtonas Universitātes Medicīnas skolas docents. 

Šāda mēroga sabiedriskās veselības krīzi mēs neesam piedzīvojuši gadsimtu. Tā rada smagu psiholoģisko spiedienu uz visiem pasaules iedzīvotājiem, un ir sagaidāms, ka cilvēki daudzviet pasaulē izmantos Covid-19 kā pārliecinošu argumentu, lai pieprasītu vispārēju veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu. 

Valstu reakcija uz pandēmiju lielā mērā ir atkarīga no valdības principiem un tās caurskatāmības. Cilvēki pieprasīs, lai veselības aprūpes prioritāte tiek pielīdzināta, piemēram, cīņai ar terorismu vai centieniem samazināt kodolieroču skaitu pasaulē. 

Tāpat ir sagaidāma revolūcija veidā, kā tiek nodrošināti pamata veselības aprūpes pakalpojumi. Digitālās tehnoloģijas kļūs par arvien nozīmīgāku šīs sistēmas sastāvdaļu, mēs, visticamāk, pieredzēsim arī attālināto medicīnas pakalpojumu uzplaukumu. 

Pandēmija uzskatāmi parāda esošās sistēmas trūkumus un kalpo par pamatu, uz ko balstīt izmaiņas un inovācijas. 

GALERIJA: Covid-19: pasaule pirms un pēc 

Tiek apdraudēta pati reliģijas būtība 

Mohds Faizals Mūsa ir Malaizijas Universitātes Malajiešu pasaules un civilizācijas institūta pētnieks. 

Viens no mūsu dzīves aspektiem, ko pašreizējā pandēmija ir ietekmējusi īpaši smagi, ir reliģija. Vairākās valstīs, piemēram, Dienvidkorejā, Irānā un Malaizijā, Covid-19 izplatību lielā mērā veicināja svētceļojumu vietu apmeklēšana un cilvēku piedalīšanās reliģiskos rituālos. 

Modernajā vēsturē nekad iepriekš drošības vai dezinfekcijas dēļ nekad nav tikušas slēgtas sunnītu un šiītu musulmaņu svētvietas. Pēc mēneša musulmaņu pasaulē sākas Ramadāns, un nav šaubu, ka tiks nopietni traucētas reliģijas vērtības, kas balstās reliģiskos rituālos. 

Tas ir kas tāds, ko nav iespējams aizstāt ar tehnoloģiju palīdzību. Protams, cilvēki varēs baudīt sprediķus tiešraidē, tomēr bez cilvēku klātbūtnes un atmosfēras, kas pieejama vienīgi svētvietās, tiek apdraudēta pati reliģijas būtība. Tas ir ļoti svarīgi, jo reliģiskie rituāli bieži vien simbolizē pašu reliģiju. 

Kolektīvie rituāli sniedz ticīgajiem garīgu pieredzi, bet, bez atbilstošas iesaistīšanās šī pieredze uzskatāma par nepilnīgu. Citiem vārdiem - reliģija vairs nebūs tāda pati kā iepriekš. 

GALERIJA: Covid-19: kad pasaule paliek uz pauzes 

Spēcīgāka globālā tirdzniecība un nevienlīdzības mazināšanās 

Šanta Devarjans ir ASV Džordžtaunas Universitātes Ārzemju dienestu skolas profesors. 

Covid-19 pandēmija ir smagi skārusi starptautisko tirdzniecību, radot būtiskus zaudējumus globālajai ekonomikai. Tā arī uzskatāmi parāda, cik ļoti mēs visi esam atkarīgi no globālajiem piegādes tīkliem.

Visticamāk, ka pēc Covid-19 pandēmijas beigām globālā tirdzniecība atjaunosies un kļūs vēl spēcīgāka, bet traucējumi globālo tirdzniecības tīklu darbībā būs īslaicīgi.  

Savukārt nacionālā līmenī šī pandēmija liek daudzām valstīm pārdomāt to sociālās politikas, it īpaši sociālās un veselības aprūpes jautājumos. Ja politikas tiks mainītas, ņemot vērā no pandēmijas gūtās mācības, tas var veicināt vispārējās nevienlīdzības samazināšanos.