Pēteris Urtāns: miegs neatjauno smadzenes resursus. To dara kas cits!
Viņa pieredze

FOTO: Publicitātes, Instagram

Pēteris Urtāns no "RigaBrain" raidījumā “Tuvāk sev ar Annu Rozīti” stāsta par ekrānu ietekmi uz mūsu smadzenēm, par bērnu disciplīnu viedierīču lietošanā un par to, kas patiešām atpūtina mūsus smadzenes.

Pētera Urtāna spilgtākās atziņas no sarunas ar Annu Rozīti:

Mūsdienu laikmets ir smadzenēm milzīgs izaicinājums. To pierāda statistika ar rādītājiem par trauksmēm, panikas lēkmēm u.c šī laika emocionālajiem stāvokļiem. 

Vecāks mūsdienās bērnam vairs nav autoritāte, nav līderis. Vecāks kļūst par draugu, čomu. Tas ir forši, bet, kad jāaudzina, tas ir sarežģīti, jo mēs klausāmies tomēr autoritātē biežāk. Tas ir tas, kā smadzenes darbojas haotiskā stāvoklī, piemēram, tīņa vecumā. 

Ekrāns nostrādā kā apbalvošanas princips smadzenēm. Tev ir vairākas izvēles iespējas - nepatīk, pārslēdz citu un smadzenēm tas atkal patīk. Tās tiek nopludinātas ar informāciju. Tāpēc īpaši bērni top agresīvi, kad šo labpatiku atņem vecāki, un nespēj savaldīt emocijas. 

Emocionālās smadzenes nobriest tikai ap 22 - 25 gadu vecumu. Ja bērns lieto viedierīces brīžos, kad saskaras ar kādām problēmām, izveidojas cieša sasaiste starp stimulvielu un to, kā mēs pārvaram grūtības. Atkarība ir par 40% lielāka nekā pieaugušajam, lietojot šīs ierīces. Bērnam pieaugot un saskaroties ar jebkādām problēmām, būs vēlme to remdēt ar kādu stimulvielu...

Bērniem, kuriem ir izveidojusies cieša saikne vai pat emocionālā saikne ar viedierīci, viņu komunikācijas prasmes būtiski sāks samazināties. Viņi nav spējīgi pastāstīt vecākiem pat kā jūtas.

Ja mēs paskatāmies uz nopirktu kādu krāsainu dzērienu vai kādu konču, tur ir maziem, maziem burtiņiem rakstīts: “Pēc šā produkta lietošanas Jūsu bērnam var būt uzmanības problēmas, koncentrēšanās grūtības, agresija.” 

Prāts ir vājš, un ja tas ir vājš - tas mūs vada, balstoties uz instinktiem, kas mūs apbalvo ar šo sistēmu. 

Kas ir tas, kas vada? Tu vadi savas smadzenes vai smadzenes vada tevi? 

Kāpēc mēs atliekam, piemēram, studiju laikos bakalaura darba rakstīšanu un visu laiku atrodam citus darbus - nomazgāt logus, sienas? Prāts bēg prom, viņš negrib domāt un sevi apgrūtināt. 

Principā pacietība vai spēja nogaidīt ir viens labs rādītājs vai indikators, ja gribam zināt, kā bērnam strādā smadzenes. Ir vēl viens labs rādītājs - neapmierināt bērna iegribas, apmierināt bērna vajadzības! Paskatīties, kas ir tas, ko bērns grib!

Septiņi miljardi cilvēku, drīz būs astoņi! Un no visiem šiem astoņiem miljardiem principā ir vajadzīgs tikai viens cilvēks, kurš tev tic. Pat ja pats sev netici! Ja tādu zini, smadzenes uzplaukst un meklē risinājumus. Smadzenes sāk spoguļoties. 

Ticot tam, ko dara tavs mīļotais cilvēks, tas viņam palīdz. Tas tevi iedvesmo un neļauj nolaist rokas. Tāpat ar bērnu audzināšanu. Vecākiem ir jātic, ka bērns var izmainīties.

Jo, būsim atklāti, ne katrs cilvēks ir radīts būt par vecāku!

Nesalīdziniet sevi ar kādu citu, bet salīdziniet sevi ar sevi vakardien. Vai tu esi par kripatiņu labāks šodien kļuvis? 

Miegs neatjauno smadzeņu resursu. Tas atjauno ķermeni. Prāta dzīvīgums ir pie vainas. Piemēram, daba ir padomājusi, ka jaunajām māmiņām nevajag tik ilgi gulēt - viņas atjaunojas ātrāk. 

Kā tu pamosties no rīta - esi enerģijas pilns vai tomēr staipies un miegojies? Ja tu dari lietas, kas tev patīk, ne tikai darbu, kas tevi baro, tad smadzenes būs atpūtušās.

Emocionāli tev vajag sevi piepildīt kaut divas stundas dienā - darīt to, kas tev patīk. Citādi tas viss ir slideni.

Smadzenes ir skaistas! 

FOTO: Publicitātes foto

Visu sarunu skaties YOUTUBE  kanālā “Tuvāk sev ar Annu Rozīti” .

Jauni raidījumi turpmāk notiks katru otrdienu 18:00 

Uz augšu