Bankas spēs pārciest Covid-19 krīzi arī tad, ja tā ievilksies
TVNET intervija

FOTO: Evija Trifanova / LETA

Pērnā gada rudenī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājas amatā tika apstiprināta Santa Purgaile. Viņas stāšanās amatā notika saspringtā laikā, Latvijai gaidot ziņojumus par sasniegto naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā. Purgaile intervijā portālam TVNET pastāstīja par to, kas šajā laikā paveikts un kādi uzdevumi veicami Covid-19 krīzes dēļ.

- Kā vērtējat savu paveikto līdz šim FKTK vadītājas amatā?

- Ir izdarīts gana daudz. Pirmais un svarīgākais uzdevums bija saistīts ar Latviju un starptautisko institūciju, kā "Moneyval" un FATF rekomendāciju ieviešanu. Sākotnējā darba posmā tam tika veltīta visa enerģija, tam tika mobilizēti arī kolēģi. Šo svarīgo uzdevumu mums veiksmīgi izdevās izpildīt. Paralēli nākamais svarīgais uzdevums bija par FKTK vadības komandu, un šobrīd arī tas ir izpildīts - FKTK padome strādā trīs cilvēku sastāvā. Lai arī trešā padomes locekļa apstiprināšana paņēma vairāk laika, nekā sākotnēji domāts, esmu gandarīta, ka varam strādāt jaunā un pilnā sastāvā.

Ja runājam par komandu, tad ir bijusi iespēja iepazīt cilvēkus. Esam strādājuši pie komandas stiprināšanas. Ir runāts, kā padome sadalīs funkcijas un kā tās tiks efektīvāk pārvaldītas. Ceram, ka jau tuvākajā laikā, ar pilnu padomes sastāvu, varēsim strādāt efektīvāk nekā līdz šim. Nākamais paveiktais uzdevums ir saistīts ar prasību sabalansēšanu. Es sākotnēji veltīju daudz laika un enerģijas sarunām, lai uzklausītu iesaistītās puses.

Tie ir gan uzņēmēji, ārvalstu investori, gan finanšu institūcijas, gan arī citi finanšu tirgus "spēlētāji". Runājot ar viņiem, ir svarīgi saprast, kas ir tie jautājumu loki, kuros ir nepieciešams uzlabot sadarbību ar FKTK. Tāpēc, piemēram, no uzņēmēju puses bija svarīgi saprast, kas nepieciešams, lai skaidrāk un precīzāk noregulētu "zini savu klientu" principus un citas prasības, kas saistītas ar naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumiem. Tos saistībā ar mūsu noteikumiem ir ieviesušas visas kredītiestādes, un mēs paši esam definējuši, ka mums šis būs noregulējuma gads, kad skaidrosim dažādās nianses, kas ir ietvertas normatīvajos aktos.

Pašlaik strādājam pie vadlīniju rokasgrāmatas, kurā mēs visiem tirgus dalībniekiem, balstoties uz konkrētu piemēru pamata, skaidrosim, kā tiek konstatēta nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācija, kāda ir terorisma finansēšanas novēršanas un citu dokumentu interpretācija. Būtībā tie bija galvenie uzdevumi, ar kuriem bija jātiek galā, man stājoties amatā.

Tomēr, kā jau jūs saprotat, katra diena nes kādus jaunus izaicinājumus un nepieciešama spēja pielāgoties. Arī šobrīd esam jaunā situācijā, un mums dienaskārtībā ir jauni jautājumi un problēmas, kas jārisina.

- Moneyval un FATF novērtējumi - jā, tie ir vērtējami pozitīvi. Tomēr kā tie turpmāk ietekmēs finanšu sektora darbību Latvijā?

- Šobrīd finanšu sektorā jāizmanto saņemtais pozitīvais novērtējums, lai mēs varētu stiprināt finanšu sektora reputāciju. Tieši finanšu sektoru tas ietekmē pozitīvi, jo jau šobrīd ar šīm potenciālām aizdomām un prognozēm par to, ka Latviju varētu iekļaut pelēkajā sarakstā, vairākas valstis atteicās sadarboties.

Bija problēmas arī eksportējošajiem uzņēmumiem, vairākas korespondējošās bankas pārtrauca sadarbību. Katrā ziņā tas bija grūts periods.

Lēmums Latviju neiekļaut pelēkajā sarakstā finanšu sektoram noteikti atvieglos darbu, un ir skaidrs, ka mūsu reputācija no tā ir tikai ieguvusi.

- Iepriekš tika runāts par jaunas bankas iespējamu ienākšanu Latvijā - kuras valsts banka tā varētu būt un vai Covid-19 krīzes dēļ šie plāni varētu mainīties?

- Protams, šobrīd pandēmijas krīze pasauli ir apstādinājusi un "nolikusi uz pauzes" daudz un dažādas iniciatīvas. Tad, kad iepriekš esmu minējusi par kādas bankas ienākšanu Latvijā, tas ir bijis tādā kā vēlējuma izteiksmē, mums nav bijušas konkrētas sarunas vai tikšanās ar konkrētām bankām no konkrētām valstīm.

Esam tikušies gan ar politikas veidotājiem, gan arī ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītāju un runājuši par to, ka mums visiem kopā ir jāizveido projekta grupa, kas varētu mērķtiecīgāk šos jautājumus risināt. Protams, līdz ar pandēmijas iestāšanos šobrīd ir citi svarīgāki jautājumi, piemēram, kā noregulēt to, lai maksimāli atbalstītu vietējos uzņēmējus, tāpēc pašlaik šis jautājums ir atlikts uz nenoteiktu laiku.

- Kādi uzdevumi FKTK ir jāveic Covid-19 krīzes dēļ?

- Šobrīd jāsaka, ka visa valsts pārvalde, publiskais un privātais sektors strādā roku rokā, lai mazinātu krīzes ietekmi. Atzinīgi jānovērtē, ka valdība ir devusi atbalstu dažāda veida uzņēmējiem un uzņēmumos strādājošajiem. Pats finanšu sektors Covid-19 krīzes ietekmi jutīs nedaudz vēlāk.

Jāsaprot, ka šī ir pandēmijas, nevis finanšu krīze, kas šobrīd ļoti strauji bremzē ekonomiku.

Pašlaik, sadarbojoties ar citu valstu institūcijām, mēs cenšamies dot komfortu finanšu tirgus dalībniekiem, lai viņi var sniegt pakalpojumus, reaģēt uz klientu pieprasījumiem, nākt pretī un piešķirt kredītbrīvdienas gan uzņēmumiem, gan privātpersonām. Ja šie uzņēmumi būtiski izjūt krīzes ietekmi un to var pierādīt, tad palīdzēs ALTUM garantijas.

Arī FKTK paudusi nostāju, ka izmantosim visu mūsu rīcībā esošo instrumentu klāstu, lai fleksibli reaģētu uz banku vajadzībām. Esošais regulējums mums ļauj bankām dot dažādus instrumentus, piemēram, ļaut izmantot kapitāla rezerves, kas uzkrātas "labajos laikos", un tagad, krīzes laikā, var lieti noderēt. Tāpat mēs vērtējam katras bankas likviditātes rādītājus un raugāmies, vai šos rādītājus nevajadzētu nedaudz piemērot situācijai. Domāju, ka šobrīd visi uzmanīgi vērtē situāciju, jo tā mainās ļoti strauji.

Sadarbojoties ar Eiropas uzraugošajām iestādēm, redzam, ka visi ir gatavi ātri un elastīgi reaģēt, ja tas būs nepieciešams. Galvenais, ko FKTK kā uzraugs var darīt - sniegt komfortu tirgus dalībniekiem, lai tie attiecībā pret klientiem var reaģēt maksimāli ātri un fleksibli.

- Varbūt arī ir kāda banka, kurai šīs krīzes dēļ varētu rasties nopietnākas problēmas?

- Nē, šobrīd noteikti neredzam tādu situāciju, bet monitorējam ļoti uzmanīgi. Bankas strādā, situācija ir stabila. Visas bankas Latvijā ir labi kapitalizētas, bet, ja būs tāda nepieciešamība, mēs ļausim izmantot kapitāla rezerves.

Bankām ir spēcīgs kapitāls un likviditāte, lai pārciestu šo krīzi īstermiņā, un, ja gadījumā tā ievilksies, tad arī ilgākā termiņā.

- Atgriežoties pie iepriekšējās tēmas - pie "Moneyval" un FATF ziņojumiem, kā Covid-19 krīze bremzē vai tieši ļauj izpildīt šos ieteikumus?

- Šeit ir jāsaprot, ka "Moneyval" un FATF ieteikumus šī Covid-19 krīze neietekmē. Ir daudz kas darāms un krīze varbūt nedaudz palēnina gaitu, bet nedomāju, ka krīzes aizsegā mēs varētu kaut ko atmest un nedarīt, un kaut kādā veidā sākt atvieglot nosacījumus. Domāju, ka katrai institūcijai bija savi mājasdarbi, un FKTK savējos cītīgi pilda. Šie darbi ir darāmi, un to izpildi krīze nekādi neietekmē.

- Jūsu prognoze - kādas sekas varētu būt Covid-19 krīzei uz Latvijas finanšu sektoru?

- Kā jau iepriekš minēju, sekas uz finanšu sektoru varēs novērtēt vēlāk. Ekonomisti ir prognozējuši, ka ekonomika palēnināsies un būs recesija. Finanšu sektoram ir jāspēj pielāgoties.

Bet krīzes vilnis finanšu sektoru sasniegs vēlāk, tāpēc mēs uzmanīgi monitorējam un cenšamies apzināt tās lietas, kas vēl ir darāmas un ko mēs kā uzraugs varam palīdzēt finanšu sektoram. Jau iepriekš šā iemesla dēļ regulāri tiek veikti banku un apdrošināšanas sabiedrību stresa testi darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

Tas ir pierādījums Latvijas finanšu sektora spējai strādāt un nodrošināt pakalpojumus dažādos posmos, arī tādos, kas saistīti ar ekonomisko lejupslīdi. Tāpēc skatāmies, kā institūcijas ir gatavas reaģēt uz situāciju, un ļoti svarīga ir uzticības pilna un atvērta komunikācija starp institūcijām.

To savā un FKTK darbā cenšos ieviest no pirmās dienas, kopš esmu FKTK vadītājas amatā, lai esam uzticams sarunu partneris, lai varam nekavējoties atrisināt radušās problēmas.

Uz augšu