Amizantas tualetes papīra alternatīvas no sendienām
Akmens pēcpusei un citas skarbas metodes

FOTO: Unsplash

Tualetes papīrs ir tas produkts, bez kura daudzi nevarētu iedomāties savu ikdienu. Tomēr šis mīkstais papīrs pasaulei ir zināms tikai neilgu laiku, un senāk cilvēkiem nācās izlīdzēties ar visvisādām alternatīvām. 

Sūkļi uz nūjas

Šādi dibenslauķi tika izmantoti Romas impērijā. Tolaik privātums un sanitāri apstākļi bija tikai bagātnieku privilēģijas, bet lielākais vairums savas darīšanas kārtoja publiskajās tualetēs. Šajās labierīcībās nebija starpsienu un cilvēki sēdēja viens otram blakus, bet notīrīties vajadzēja ar speciāliem sūkļiem, kas piestiprināti pie koka kāta. Ar šo "tualetes papīru" dalījās visi klātesošie, tiesa, pirms izmantošanas sūkli izskaloja sālsūdens un etiķa maisījumā. Romieši šo priekšmetu sauca par “tersoriju”.

FOTO: Wikimedia Commons

Aromātiskie papīri un nūjas

Arheologi, pētot Zīda ceļu, ir atraduši 2000 gadus senas higiēnas nūjas Ķīnas ziemeļrietumos, kuras, domājams, savulaik izmantoja pēcpuses noslaucīšanai. Uzskatāms, ka ap vienu šīs nūjas galu cilvēki aptina sanitāro salveti, kas izgatavota no bambusa un auduma. Pirmās liecības par tualetes papīru arī ir meklējamas Ķīnā, 6. gadsimtā. Tāpat citas vēstures liecības atklāj, ka 1391. gadā Ķīnas imperators un viņa ģimene tualetē talkā ņēma lielas papīra loksnes, kas tika iesmaržinātas.

Akmeņi un keramikas izstrādājumi

Kamēr romieši tualetes papīra vietā izmantoja sūkļus uz nūjām, grieķiem bija daudz skarbāks priekšmets pēcpuses notīrīšanai. Senajā Grieķijā ikdienā lietoja akmeņus, kurus dēvēja par “pessoi”, vai arī keramikas fragmentus, kurus sauca par “ostraka”. Interesanti, ka grieķi uz šiem fragmentiem mēdza iegravēt ienaidnieka vārdu un pēcāk šos akmeņus vai keramikas izstrādājumus izmantoja demokrātiskiem procesiem – ja kāda vārds bieži parādījās uz dažādu cilvēku cietajiem “tualetes papīriem”, to izraidīja no pilsētas.

FOTO: Wikimedia Commons

Kukurūzas vālītes

Kad eiropieši sāka apdzīvot Ziemeļameriku, pielāgošanās jaunajai videi bija grūta, dažas kolonijas pat neizdzīvoja pirmo ziemu. Lai izvairītos no slimībām, Ameriku sasniegušajiem eiropiešiem bija nopietni jādomā par personīgo higiēnu. Sabiedrisko tualešu vietā eiropieši kārtoja savas darīšanas mežā, bet pēcpusi notīrīja ar žāvētām kukurūzas vālītēm.

Avīzes

Avīzes tualetes papīra vietā nepavisam nav padomju tautas izgudrojums, bet gan amerikāņu. 18. gadsimta otrajā pusē Ziemeļamerikā sākās laikrakstu uzplaukums. Tā vietā, lai sadedzinātu vai izmestu veco laikrakstu, tos izmantoja, dodoties uz tualeti. Ne velti tā laika avīzēm malās bija izdurti caurumi – izdevēji apzināti caurumoja, lai pēcāk avīzi var pakārt tualetē.

FOTO: Unsplash

Mūsdienu tualetes papīra tēvs ir amerikānis Džozefs Geijeti, kas izgudroja speciālu papīru no plānām kaņepju šķiedrām. Tas sākotnēji bija domāts kā vienreizējās salvetes asaru noslaucīšanai, taču cilvēki šim produktam saskatīja citu izmantojumu. Pirmais tualetes papīrs tirgū nonāca 1857. gadā un nepalika nepamanīts citiem papīru ražotājiem, kas radīja visdažādākos pakaļdarinājumus. Tolaik daudzi eksperimentēja ar visvisādām krāsām, taču baltais papīrs tika pirkts visbiežāk, tāpēc mūsdienās veikalu plauktos visbiežāk redzam tieši baltus tualetes papīra ruļļus.

Uz augšu
Back