Reģionālās slimnīcas dažviet nav gatavas Covid-19 pacientu pēkšņai uzņemšanai (8)

Sabiedrība izolēšanās noteikumu pārkāpumos  vaino repatriantus un neapzinīgus jauniešus, bet notikumi rāda, ka arī  mediķi paši nav piesardzīgi.

Ogres slimnīcā šobrīd jau ap 30 mediķiem ir izolācijā, tā vairs neuzņem pacientus. Arī Dobeles slimnīca nestrādā ar pilnu jaudu. Abās iestādēs ārsti nenovērtēja situācijas nopietnību.

Pašvaldību slimnīcas nav gatavas situācijai

Pašvaldību slimnīcas negrib atzīt savu atbildību, vainojot Veselības ministriju atbalsta nesniegšanā un pacientus maldināšanā. Tam var būt smagas sekas.

Lai lielās Rīgas slimnīcas varētu mobilizēt Covid-19 pacientu plūsmai, lielāka loma tika piešķirta reģionālajām slimnīcām. Ogre tam nebija gatava.

Marta sākumā, kad slimība sāka izplatīties, epidemiologi brīdināja mediķus neizmantot ātros "ekspres" testus, jo tie ir nav uzticami. Ogres slimnīca, labu gribot,  tādus bija iepirkusi un ieteikumam neklausīja.  16.martā tests uzrādīja saslimšanu kādai pacientei. Ogres mediķi bez konsultācijām ar speciālistiem pacienti veda uz Infektoloģijas centru Rīgā, bet slimnīcā noteica karantīnu. Tas radīja apjukumu un haosu. Infektoloģijas centrā veiktie testi slimību nekonstatēja. 

20.martā  Ogres slimnīcā ieradās veselības inspekcija. Vizītei bija divi mērķi. Pārbaudīt incidentu ar testu, noskaidrot slimnīcas gatavību strādāt ar Covid-19 pacientiem. Šādas gatavības pārbaudes notiek visās reģionālajās slimnīcās.

Ogrē inspektorus sagaidīja kareivīgi noskaņota slimnīcas vadība.  Negribēja laist telpās un pārmeta darba traucēšanu.

Saiva Luste, Veselības inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste - Veselības inspekcijas darbinieki konstatēja pakalpojumu sniegšanas organizācijas problēmu, konstatēja, ka slimnīca nav gatava Covid-19 pacientu drošai izvietošanai, slimnīcā tiek izmantoti "ekspres" testi, arī vēl tas, ka sadarbība īsti labi neveicās starp Veselības inspekciju un Ogres slimnīcas valdes priekšsēdētāju. 

Inspektori aicinājuši operatīvi novērst konstatētās nepilnības un pildīt rekomendācijas, lai bez liekas birokrātijas un kavēšanās uzlabotu drošību.  Slimnīcas vadītājs  Dainis Širovs iebildis,  pieprasījis tiesības sagatavot atbildes uz pārmetumiem. Viņam dots laiks līdz 15.aprīlim. Domē viņš stāsta, ka birokrāti ir inspektori. 

DAINIS ŠIROVS SIA “Ogres rajona slimnīca”  valdes priekšsēdētājs, Ogres domes deputāts (Latvijas zemnieku savienība) - Sveiki cienījamie kolēģi. Nezinu ko drīkst teikt, ko nedrīkst teikt, jo, kā informēju deputātus par situāciju Ogres slimnīcā, atsūtīja uzreiz, lai aizbāztu muti, mēs saprotam, komisiju, kas pārbauda, ja. Un tagad prasa vēl tagad sagatavot uz kaut kādām 130 lapām tur visādus jautājumus. 

Ogres slimnīca arī otrreiz situāciju nespēja novērtēt

Veselības inspekcijas secinājums, ka slimnīca nav gatava cīņai ar epidēmiju, apstiprinājās pagājušās nedēļas nogalē. Ogres mediķiem radušās aizdomas,  ka diviem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta atvestiem pacientiem varētu būt bīstamais vīruss.  Ogres slimnīcā no abiem paņemti paraugi analīzēm, taču piesardzības pasākumi nav ievēroti. 

Zaudē darbaspēku - mediķi spiesti būt karantīnā

DAINIS ŠIROVS SIA “Ogres rajona slimnīca”  valdes priekšsēdētājs, Ogres domes deputāts (Latvijas zemnieku savienība) - Svētdien no rīta man ziņoja galvenā ārste, ka abiem diviem ir pozitīvs. Situācija tāda, ka ar pirmo pacienti kontakts bija sešiem mediķiem, un vienam pacientam no Lielvārdes, kurš tai laikā gaidīja uzņemšanā, ievērota distance, bet vienalga visi turpat jau apgrozās, un ar to pacientu, kas tika uzņemts nodaļā, tur bija kontakts 11 cilvēkiem, un kopā mūsu zaudējumus ir 17 mediķi, kuri tagad ir piespiedu karantīnā.

Širovs izvairījās no sarunas ar "Nekā personīga". Slimnīcā nu jau ap 30 mediķiem ir izolēti. Ogrē jaunu pacientu uzņemšana apturēta. 

25.martā Slimību profilakses un kontroles centrs izziņoja, ka vīruss sabiedrībā vairs nav izsekojams un inficēts var būt jebkurš. Tas nozīmē, ka mediķiem jābūt īpaši piesardzīgiem, jo jebkurš jauns pacients var būt inficēts un var vīrusu nodot gan mediķiem, gan citiem slimajiem. 

Dobelē arī bez piesardzības 

Ogres slimnīcas mediķi nav vienīgie, kas šo informāciju ir palaiduši garām. Arī Dobeles slimnīcā 30.martā uzņemts bērns ar Covid-19 simptomiem.

Gadu un astoņus mēnešus vecajam puikam bijusi paaugstināta temperatūra, sāpīgs klepus un smaga elpošana. Tā kā vecāki bija tikušies ar ārvalstīs pabijušajiem, māte vispirms zvanījusi Neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, lai uzzinātu, vai nav jādodas veikt Covid-19 analīzes. Tur izlemts, ka nē un nosūtījuši pie ģimenes ārstiem.  Ieteikts saukt ātros, ja simptomi progresē. Tā arī noticis un bērns nogādāts slimnīcā, kur sniegta palīdzība bez īpašas piesardzības.    

Tagad slimnīcā slēgta bērnu nodaļa, daudzi ārsti un darbinieki ir izsisti no ierindas. Slimnīcas vadītājs notikušajā publiski vaino bērna māti, kas esot maldinājusi mediķus, noklusējot informāciju par kontaktiem ar personu, kas atgriezusies no ārvalstīm.

Aug agresija

Sociālajos tīklos notikums izraisīja naidu pret neidentificēto sievieti, dobelnieki bija sašutuši par viņas bezatbildību. 

Pacienta ģimene ir dusmīgi, ka slimnīcas vadītājs vaino viņus, ar to izraisot agresiju sabiedrībā. Mediķi neesot maldināti. 

Dobeles slimnīcas pacienta tuvinieks - Visa informācija slimnīcā tika sniegta, uz visiem jautājumiem tika sniegtas godprātīgas atbildes un visa nepieciešamā mums zināmā informācija. Iepriekšējā dienā māte pat sazvanījās ar ārkārtējās situācijas tālruni, kur izvērtējot visus faktorus tika izlemts,  ka ārkārtējos pasākumus nav nepieciešams veikt.  

Apgalvot, ka māte ir kādu maldinājusi ir nekorekti un izklausās pēc slimnīcas vadības centieniem izvairīties no atbildības. Mēs pilnībā uzticamies mediķiem, viņi dara svētu darbu. 

Juris Bože, “Dobeles un apkārtnes slimnīca” valdes priekšsēdētājs  - Jums nav ko darīt? 

- Manuprāt tas ir svarīgi, jo šiem cilvēkiem tagad tiek draudēts.

Bože - Priekš tam ir tiesībsargājošās iestādes, un tās arī to izmeklēs. Vai viņa teica taisnību vai neteica taisnību, ja. Es neesmu izmeklētājs. 

- Bet jūs jau paziņojāt, ka maldināja. 

Bože - Es nepaziņoju, es teicu, ka iespējams, ka maldināja. Tā ka lūdzu nevajag šitā. 

- Bet vai jūsu mediķiem nevajadzēja strādāt ar vislielāko piesardzību, kad tas notika?

Bože - Es neuzņēmu to slimnieci, es neārstēju, es neesmu pediatrs. Cilvēki, kas to darīja, tiem arī prasiet!

Piesardzība būtu paglābusi ārstus no karantīnas

Veselības ministrijā atzīst, ja būtu ievēroti piesardzības pasākumi,  Ogres un Dobeles slimnīcās nebūtu jābūt slēgtām nodaļām un izolētiem mediķiem. Situācija arvien saasinās, pienākumi reģionālajām slimnīcām pieaug, un ne visi spēj izsekot tam līdzi.  

Sanita Janka, Veselības ministrijas  Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja, - Apstākļi mainās ar katru dienu, iespējams, ar katru stundu. Ja sākumā šī definīcija bija, par šādu pacientu jāuzskata tas, kas atbraucis no ārzemēm un kuram ir simptomi, tad ar katru dienu šis valstu skaits tika palielināts un ņemot vērā, ka palielinās jau inficēšanās kuru īsti nevar pateikt, no kā tas ir noticis, tad no šīs nedēļas tiek uzskatīts ka visi pacienti, visi apkārtējie ir iespējami inficētie Covid pacienti. Tāpēc ārstniecībās iestādēs jāstrādā pēc šī algoritma, ka visi pacienti var būt inficēti.

Veselības inspekcija uzsākusi pārbaudi arī Dobeles slimnīcā. Atšķirībā no Ogres, vadība  sadarbojoties un bez iebildumiem, operatīvi novēršot nepilnības, lai slimnīca būtu gatava Covid-19 pacientiem.