Valdība šodien apstiprināja divas valsts pētījumu programmas - "Humanitāro zinātņu digitālie resursi" un "Augstas enerģijas fizika un paātrinātāju tehnoloģijas" - paredzot tām piešķirt kopumā 2,2 miljonus eiro.
Zinātniskās darbības likums nosaka, ka Ministru kabinets apstiprina prioritāros zinātņu virzienus un valsts pētījumu programmas. Apstiprinot valsts pētījumu programmas valdība noteica to virsmērķus, mērķus, uzdevumus, īstenošanas termiņu un piešķirto finansējumu. "Humanitāro zinātņu digitālie resursi" programmas īstenošanai 2020.- 2022.gadam piešķirti 1 309 380 eiro, savukārt "Augstas enerģijas fizika un paātrinātāju tehnoloģijas" programmai - 900 000 eiro.
"Humanitāro zinātņu digitālie resursi" programmas īstenošanas nodrošināšanai paredzēts finansējums ik gadu 436 460 eiro apmērā, taču "Augstas enerģijas fizika un paātrinātāju tehnoloģijas" programmai - 300 000 eiro.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kā pieņemtā rīkojuma autors norāda, ka digitālās humanitārās zinātnes ir starpdisciplinārs pētniecības un praktiskās izstrādes lauks, aptverot datormetožu pielietojumu humanitāro zinātņu materiālu izpētē un pētniecības rezultātu izplatīšanā.
Humanitāro zinātņu digitālie resursi ir datubāzes, digitālās kolekcijas un krājumi, dažāda veida digitālie korpusi, amatierzinātnes iesaistes platformas, digitālās vārdnīcas, lietotnes, digitāli analīzes rīki un citi digitālie resursi, kuru pielietojums ir paredzēts humanitāro zinātņu pētniecībai un pētniecības rezultātu izplatīšanai.
Pēc IZM paustā, Latvijā jau izveidoti ne mazāk kā 140 dažādi humanitāro zinātņu digitālie resursi, tomēr lielākai daļai jau esošo resursu nav ilgtermiņa uzturēšanas un attīstības atbalsts.
Galvenie izaicinājumi, ko cerēts risināt ar otrdien valdības pieņemto programmu ir esošo humanitāro zinātņu resursu fragmentācija un piedāvāt lietotājiem pielāgotus, funkcionālus, ikdienā izmantojamus humanitāro zinātņu digitālos rīkus.
Savukārt ar programmu "Augstas enerģijas fizika un paātrinātāju tehnoloģijas" cerēts risināt problēmas, kas kavē Latvijas pievienošanās procesu Eiropas Kodolpētniecības organizācijai (CERN), proti, cerēts izveidot starpdisciplināru valsts pētījumu programmu dabaszinātnēs un inženierzinātnēs un tehnoloģijās, lai sadarbotos ar CERN augstas enerģijas fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju jomās, kurās ir būtiska sadarbība ar CERN zinātnisko personālu un izmantotu CERN infrastruktūru.
IZM uzsver, ka, lai paplašinātu sadarbību ar šo organizāciju un kļūtu par asociēto CERN dalībvalsti, Latvijai ir jādemonstrē atbilstoša zinātniskā kapacitāte.
IZM skaidro, ka programma kā valsts pasūtījums ir politikas īstenošanas mehānisms, ar kura palīdzību tiks identificēti un pētīti tādi Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgi jautājumi, kuru risināšanai ir nepieciešams fokusēt Latvijas zinātnisko institūciju darbu un noteikt zinātniskus uzdevumus.