Džeina Gudola: Lūdzu, pārstāsim zagt nākotni mūsu bērniem un dzīvniekiem (3)

“Svarīgākais no tā, ko apguvu, savulaik pētot šimpanzes Gombes Nacionālajā parkā Tanzānijā, ir atziņa, ka visa dzīvā pasaule ir savstarpēji saistīta. Ikvienai sugai ir sava loma sarežģītajā dzīves tīmeklī. Mēs, cilvēki, esam daļa no dabas pasaules — esam saistīti gan viens ar otru, gan ar visām pārējām dzīvajām būtnēm, kas mitinās uz Zemes kopā ar mums,” raksta Gudola.

Zemes dienā, 22. aprīlī, “National Geographic” būs redzama jaunā dokumentālā filma “Džeina Gudola: Cerība”, kas vēstīs par Gudolas darbu lielo pērtiķu aizstāvībai. Taču tagad, atrodoties pašizolācijā savās mājās Anglijā, zinātniece un dabas aizsardzības aktīviste dalās pārdomās par briesmām, kas apdraud savvaļas dzīvniekus un dabu visā pasaulē.

Jau patlaban planētu ārkārtīgi ietekmē nenormāli lielais pieprasījums pēc savvaļas dzīvniekiem, dabas daudzveidības mazināšanās un dažādu slimību izplatīšanās. Tagad mēs saprotam patieso cenu, ko maksājam par savvaļas dzīvnieku un augu tirgošanu, par dabiskās vides iznīcināšanu.

“Strādājot ar šimpanzēm, redzēju, kā katru gadu savvaļā tiek nomedīti tūkstošiem lielo pērtiķu. Gaļas, ķermeņa daļu dēļ mazuļus noķer dzīvus, lai nelegāli pārdotu privātām izklaidēm kā mājdzīvniekus vai zoodārziem, citām izklaides vietām. Šis tirgus ir biedējošs ikvienam šo brīnišķīgo dzīvnieku mīļotājam, taču tas apdraud arī viņu eksistenci,” raksta Gudola.

Apdraudētas ir arī daudzas citas dzīvnieku sugas, tostarp ziloņi, degunradži, lielie meža kaķi, žirafes, rāpuļi u.c. Ciešā saskare ar savvaļas iemītniekiem, īpaši t.s. “slapjajos tirgos”, kur pārdod dzīvus dzīvniekus, var provocēt slimības, kuras izraisa sugu barjeras šķērsojoši vīrusi. Mazie dzīvnieciņi pangolīni ir vistirgotākās radības uz Zemes. Jau patlaban ir zinātniski pierādījumi, kas liecina, ka Covid-19 varētu būt cēlies no sikspārņiem, kas inficēja pangolīnus un pēc tam cilvēkus tirgū Ķīnā. Zinātnieki lēš, ka vairāk nekā pusi no jaunajām slimībām pēc 1960. gada ir izraisījuši vīrusi, kas šķērsojuši sugu barjeru.

Ķīnā tagad ir ieviests stingrs aizliegums tirgot savvaļas dzīvniekus, tostarp tos ievest, pārdot un ēst. Šai idejai seko arī citas valstis, piemēram, Vjetnama. Tā ir globāla problēma, un ikvienai valstij ir jāpadara sava darba daļa, lai ieviestu plašāku savvaļas dzīvnieku aizsardzību, aizliegtu starpvalstu tirdzniecību, izbeigtu nelegālo pārdošanu un darījumus tiešsaistē. Un ir stingri jāvēršas pret korupciju, kas var turpināties pat tad, kad šī tirdzniecība ir aizliegta vai nelikumīga.

Pētniece un sabiedriskā aktīviste arī aicina parūpēties par cilvēkiem, kuru iztika ir atkarīga no tirdzniecības ar savvaļas dzīvniekiem, atbalstot alternatīvu nodarbošanos attīstību. Tā tiks radītas noturīgākas, veiksmīgākas kopienas. Tas ir veids, kā nezagt nākotni bērniem un savvaļas dzīvniekiem.

Gudolas aktivitātēm dzīvnieku aizsardzības jomā ir veltīta arī jaunā dokumentālā filma “Džeina Gudola: Cerība”. Viņa 1986.gadā ieradās kādā konferencē kā zinātniece, taču, apjaušot šimpanžu apdraudētības apmēru, no tās devās prom kā aktīviste. Filma seko Džeinas darbam trīs gadu desmitu garumā. Viņa cīnās par lielo pērtiķu aizsardzību, cenšas atvieglot šimpanžu dzīvi nebrīvē un iedvesmo jauno paaudzi šā svarīgā darba turpināšanai. Viņa ceļo vairāk nekā 300 dienas gadā, tiekas ar bērniem Zanzibārā, Silīcija ielejas tehnoloģiju gigantiem, princi Hariju, lai ar gudrību, sirsnību un cerību stāstītu par iespējamām izmaiņām. Gudola nerimstoši cīnās par ilgtspējīgāku nākotni visai cilvēcei.