Sadursme vai tehnoloģiju glābiņš: kas notiktu, ja plīstu lifta trose

FOTO: Unsplash

Lai gan šādi scenāriji atgadās filmās, retu reizi arī realitātē notiek pilnīgi neiedomājamas situācijas. Kas notiktu, ja lifta trose pārtrūktu un lifts ar vērienu nestos lejup?

2018. gada novembrī seši cilvēki Čikāgas Džona Henkoka centra debesskrāpī šo scenāriju piedzīvoja uz savas ādas. Cilvēki iekāpa 95. stāva vestibila liftā, taču brauciens izvērtās par īstu pārbaudījumu nerviem. Lifta kabeļi pārtrūka, un tas sāka krist.

“Mums pirmā doma bija, ka šodien mirsim,”

tā vietējam medijam “CBS Chicago” atzina viens no pasažieriem. “Mēs traucāmies lejup, bet tad atskanēja skaļa, plīstoša skaņa un mēs jau kritām līdz ar jocīgu klaboņu.” Pasažieriem patiesi paveicās, jo lifts lēnām sabremzējās un pēc 84 stāvu kritiena apstājās 11. stāvā.  

Pārsteidzošā kārtā neviens no pasažieriem nebija cietis, taču lifts ar visiem cilvēkiem bija iesprūdis starp stāviem un pasažieriem trīs stundas nācās gaidīt, kamēr tos atbrīvos ugunsdzēsēji.

Iemesls, kādēļ lifts nenokrita līdz galam, bet sāka bremzēt, ir īpašas drošības tehnoloģijas, kas ir ierīkotas visos mūsdienu liftos.

Trošu liftos metāla kabeļi ir nostiprināti mehāniskās spolēs virs lifta šahtas un virs paša lifta, bet kabīni vēl notur rievotas metāla lentes šahtas malās, kas, darbojoties elektriskajam motoram, kustas vienlaicīgi ar metāla trosēm. Metāla troses vēl ir savienotas ar pretsvaru, kas karājas otrpus lifta šahtas spolei – proti, vienā galā spole laiž liftu lejā, bet otrā pusē paceļ pretsvaru un otrādi. Turklāt liftu trose ir veidota no dažādu izmēru tērauda materiāla, kas sapīts vienā lielumā, tādēļ tā pārtrūkšana ir ārkārtīgi rets gadījums, taču tas ir iespējams.

Gandrīz visus mūsdienu liftus notur četras līdz astoņas metāla troses, atkarībā no lifta lieluma un celtspējas. Ja kāda no tām pārtrūkst, pārējās kompensē celtspēju, turklāt ir aprēķināts, ka liftu var noturēt pat viena šāda trose.

Tomēr – pieņemsim, ka visas troses vienlaikus plīst. Šinī brīdī iedarbojas citi lifta drošības mehānismi. Lifta malās esošās rievotās lentes, bremzē kabīni un nepieļauj sadursmi. Tāpat krišanas brīdī sāk darboties ķīļi lifta augšējā malā un apakšējā malā, kas, beržoties pret šahtas malām, bremzē krītošo kabīni. Šo mehānismu iedarbina lifta kabīnes augšpusē esošā spole, kas paātrinātas rotācijas brīdī aktivizē bremzēšanas sistēmu.

Šiem mehānismiem vajadzētu apturēt brīvo lifta kritienu, taču inženieri ir parūpējušies par vēl divām drošības metodēm, lai pasargātu pasažierus no drošas nāves.

Ja arī bremzes krišanas laikā nenostrādā un lifts turpina krist, tomēr ir vēl divi nopietni faktori, kas palēninātu lifta kritienu. Pirmais ir spiediens, kas rastos lifta šahtā, – labs piemērs ir franču prese kafijai – virzot to lejup, rodas pretestība un kafija ir teju jāspiež; tas pats notiek arī gaisā. Lifta šahtā rastos liels gaisa spiediens, kas bremzētu liftu un tā kritiena ātrums samazinātos. Otrais ir iebūvēts šoka absorbētājs pašas šahtas apakšā, kas parasti izskatās kā mīksts cilindrs ar atsperi. Lifts neietriektos zemē - to mīkstinātu šis drošības spilvens.

Apkopojot visus šos mehānismus, pastāv ļoti liela iespēja, ka cilvēki izdzīvotu kritienā ar  debesskrāpja liftu. Arī Čikāgas debesskrāpī nostrādāja vairāki mehānismi, kas apturēja krītošo liftu.

Lēkt nav vērts

Dažkārt popkultūrā ir atspoguļota situācija, kurā kāds, krītot ar liftu brīvajā kritienā, īsi pirms sadursmes palecas gaisā, tādējādi levitējot tieši sadursmes brīdī, bet pēc tam veiksmīgi nolaižas uz lifta grīdas. Realitātē šāds scenārijs neietu krastā. Pieņemsim, ka lifts krīt ar ātrumu 160 km/h. Arī palecoties šis ātrums nemainīsies, un lēcējs ar tādu pašu ātrumu piezemētos uz grīdas. Gudrākais veids, kā mazināt triecienu, ir nevis lēkt, bet apgulties uz lifta grīdas, izlīdzinot ķermeņa masu, tāpēc sadursmes brīdī cilvēks nevis smagi nokritīs, bet  izlīdzinās triecienu pa visu ķermeni. Jāteic gan, ka šis trieciens būs ļoti sāpīgs, taču ne nāvējošs.  

Uz augšu